Likumdošanas jaunumi: maksātnespējas procesa administratorus izslēgs no NILLTPFN likuma subjektu loka

Saeima 10. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (NILLTPFN likums), kas paredz izslēgt maksātnespējas procesa administratorus (turpmāk – administrators) no NILLTPFN likumā noteikto subjektu loka.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā, ka Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) ar 2026. gada 30. septembri tiek likvidēts un tā funkcijas tiek nodotas Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai.

Kā paskaidrots anotācijā, administratori nav noteikti kā atsevišķa obligāto subjektu grupa ne Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijās, ne Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1624 3. pantā:

“Minētie starptautiskie standarti un Eiropas Savienības tiesību akti neliedz dalībvalstij noteikt plašāku subjektu loku, tomēr šāda nacionāla prasība ir saglabājama tikai tad, ja to pamato attiecīgā sektora risks un regulējuma radītais slogs ir samērīgs ar sasniedzamo rezultātu.

Maksātnespējas sektora risku novērtējuma rezultāti šādu nepieciešamību neapstiprina.

Ja spēkā esošais regulējums tiktu saglabāts, MKD īstenotā administratoru uzraudzības funkcija būtu nododama Tieslietu ministrijai, taču, ņemot vērā sektora vidēji zemo riska līmeni un administratora darbības īpatnības, šāda kontroles mehānisma automātiska pārņemšana jaunajā institucionālajā ietvarā nebūtu pamatota.”

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju maksātnespējas sektora risku novērtējumā par laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim, kas sagatavots atbilstoši Pasaules Bankas izstrādātajai nefinanšu sektora metodoloģijai, sektora kopējais risks novērtēts kā vidēji zems – 0,33:

“Turklāt 89% administratoru klientu ir novērtēti kā zema riska klienti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējuma periodu sektora kopējais riska līmenis nav palielinājies, savukārt vairāki sektora ievainojamības faktori ir mazinājušies, tostarp ir uzlabojušās administratoru zināšanas, risku novērtējumu un iekšējās kontroles sistēmu kvalitāte, kā arī ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kvalitāte.”

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī vienlaikus ar MKD funkciju pārņemšanu.

Ņemot vētā, ka pēc MKD likvidācijas var būt nepabeigti procesi, kuros pieņemtais lēmums par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā ir pārsūdzēts, bet nav stājies spēkā galīgais nolēmums, no 2026. gada 1. oktobra MKD procesuālās tiesības un pienākumus attiecīgajos procesos pārņems Tieslietu ministrija.

Saeima 10. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Sankciju likumā), kas paredz atteikties no speciālā sankciju regulējuma attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem.

Patlaban Sankciju likums paredz, ka Maksātnespējas kontroles dienests (MKD), kā funkcijas no 2026. gada 30. septembra pārņems Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija, uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi administratoru darbā un izstrādā vadlīnijas, kurās noteikts pasākumu kopums, ko administrators veic Sankciju likuma prasību izpildes nodrošināšanai.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu MKD uzraudzībā esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem noteikto starptautisko un nacionālo sankciju neizpildes riskus.

Tāpat MKD ir noteiktas tiesības piemērot tā uzraudzībā esošajām personām administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus par normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.

“Tā kā MKD ar 2026. gada 30. septembri tiek likvidēts un tā funkcijas tiek nodotas Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai, speciālā sankciju kontroles režīma saglabāšana administratoriem nebūtu samērīga, ņemot vērā nozares salīdzinoši zemo risku un nepieciešamos valsts pārvaldes resursus šādas uzraudzības nodrošināšanai,” norādīts likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus tajā uzsvērts, ka administratoram maksātnespējas procesa ietvaros ir pienākums rīkoties atbilstoši maksātnespējas procesa mērķim, pārņemt un pārvaldīt parādnieka mantu, izvērtēt parādnieka darījumus un nodrošināt likumīgu un caurskatāmu procesa norisi:

“Tādējādi piedāvātās grozījumi nemaina šos administratora pienākumus un neietekmē administratoru profesionālās darbības uzraudzību maksātnespējas procesa ietvaros. (..)

Likumprojekts neatbrīvo administratorus no pienākuma ievērot starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Sankciju likums attiecas uz visām personām un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Tādējādi arī pēc priekšlikumu spēkā stāšanās administratoriem būs pienākums ievērot starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteiktos ierobežojumus, tostarp atturēties no darbībām, kas varētu būt vērstas uz sankciju pārkāpšanu.”

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī vienlaikus ar MKD funkciju pārņemšanu.

Paapildus anotācijā norādīts, ka pēc 2026. gada 30. septembra var būt nepabeigtas lietas, kurās ir pārsūdzēts MKD lēmums par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību administratora darbā, bet nav stājies spēkā galīgais nolēmums:

“Lai MKD likvidācija neietekmētu šo lietu turpināšanu un tiktu nodrošināta procesuālā pēctecība, likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts, ka no 2026. gada 1. oktobra MKD procesuālās tiesības un pienākumus attiecīgajos procesos pārņems Tieslietu ministrija.”

Saeima 10. septembrī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, kura mērķis ir precizēt un pilnveidot regulējumu par valsts civildienesta ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes.

Šobrīd iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas, ja attiecībā pret ierēdni ir uzsākta kriminālvajāšana. Savukārt gadījumos, kad ierēdnis ir atzīts par aizdomās turēto, Valsts civildienesta likums neparedz iestādes vadītājam tiesības lemt par ierēdņa atstādināšanu.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk abos augstāk minētajos gadījumos ierēdni varēs atstādināt no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

Atbilstoši likumprojektam ierēdnis tiks atstādināts arī gadījumos, ja viņam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai piespiedu līdzeklis vai ja to likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

Ja prokurors sastādīs priekšrakstu par sodu vai tiesa atzīs ierēdni par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ierēdnim netiks izmaksāta darba samaksa par atstādināšanas laiku.

Savukārt, ja atstādināto ierēdni attaisnos, kriminālprocess pret viņu tiks izbeigts ar reabilitējošu lēmumu vai tiks atcelts lēmums, ar kuru ierēdnis atzīts par aizdomās turēto, atstādinātajam ierēdnim izmaksās darba samaksa par atstādināšanas laiku.

Šobrīd likums paredz arī to, ka iestādes vadītājam ir tiesības uz laiku, bet ne ilgāk kā uz mēnesi atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu, ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad ierēdņa neatstādināšana no amata pienākumu izpildes var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai vai sabiedrības interesēm.

Kā norādīts anotācijā, tai pat laikā darbiniekus atbilstoši Darba likumam un Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam šādos gadījumos var atstādināt uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Tādējādi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret valsts pārvaldē nodarbinātajām personām, likumprojekts paredz, ka attiecīgajos gadījumos arī ieredņus varēs atstādināt uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Saeima kārtējā sēdē 10. septembrī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz no jaunā Imigrācijas likuma, kas stājas spēkā 2026. gada 15. septembrī, izslēgt regulējumu, kas nosaka tiesības ārzemniekam pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ir noslēgts līgums un veikts pārskaitījums par vismaz 150 000 eiro investīciju veikšanu ne mazāk par pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un ārzemnieks ir samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro.

Kā paskaidrots anotācijā, tiesiskais regulējums, kas paredz uzturēšanās tiesību piešķiršanu Latvijā apmaiņā pret finansiālu, turklāt šajā gadījumā ļoti minimālu, ieguldījumu, ir nesamērīgs un paaugstina valsts drošības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, sankciju apiešanas un valsts reputācijas riskus:

“Imigrācijas likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas valsts interesēm atbilstošas imigrācijas politikas īstenošanu, bet termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana uz ieguldījuma pamata neatbilst šim mērķim, jo šāds regulējums primāri balstīts tikai uz personas finansiālajām iespējām, nevis darba tirgus vajadzību, drošības vai citu objektīvu sabiedrības interešu izvērtējumu vai integrācijas politiku.”

Saeima 10. septembrī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Likumprojekts paredz vairākas izmaiņas, kas skars iedzīvotājus un konkrētas nodokļu maksātāju grupas:

• iekšzemes nodokļa maksātājam (rezidentam) informācija, kas pamato nodokļa atvieglojuma piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāiesniedz pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa (piemēram, informāciju par apgādībā esošajām personām);
• brīvprātīgā darba veicējiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo izdevumu kompensāciju limits tiks palielināts no 1000 līdz 3000 eiro gadā, kā arī tiks vienkāršota kompensāciju piešķiršanas kārtība;
• personām, kuras izmantojušas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, saimnieciskās darbības ieņēmumos vairs netiks iekļauti ar īpašuma izmantošanu saistītie maksājumi trešajām personām, kas nerada īpašuma vērtības pieaugumu (pašlaik minētie maksājumi tiek ietverti ieņēmumos);
• paplašinās regulējumu attiecībā uz dāvinājumiem, kas saņemti no fiziskajām personām, ar kurām nodokļa maksātāju saista ciešas personiskās un ekonomiskās saites (ar nodokli neapliks arī dāvinājumus, kas saņemti no maksātāja laulātā pirmās pakāpes radinieka vai maksātāja pirmās pakāpes radinieka laulātā, piemēram, no pameitas, padēla, znota vai vedeklas);
• noteiks atbrīvojumu no nodokļa kompensācijām par izdevumiem, kas saistīti ar garīgā personāla pienākumu pildīšanu, tai skaitā pamatvajadzību nodrošināšanu, ja šo kompensāciju kopējais apmērs taksācijas gadā nepārsniedz likumā noteikto gada neapliekamā minimuma apmēru (pašlaik šādas kompensācijas tiek apliktas ar nodokli);
• noteiks, ka gadījumos, kad nodokļa pārmaksa nepārsniedz vienu eiro, VID to neaprēķinās un neatmaksās (jau šobrīd ir noteikts, ka gadījumā, ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa piemaksa nepārsniedz vienu eiro, nodokļa maksātājam nav pienākuma šo summu piemaksāt valsts budžetā, taču gadījumos, kad nodokļa maksātājam nav obligāta pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet rezumējošā nodokļa aprēķina rezultātā veidojas nodokļa pārmaksa līdz vienam eiro, VID ir pienākums šo summu atmaksāt);
• noteiks, ka nodokļa maksātāji, kuri gūst ienākumu no būtiskas līdzdalības ārvalstu sabiedrībā, no šāda ienākuma aprēķināto nodokli varēs samazināt par ārvalstu sabiedrības līmenī samaksāto attiecīgās valsts uzņēmumu ienākuma nodokli vai tam pielīdzināmu nodokli;
• rezidentam, kurš taksācijas gada laikā guvis ienākumus, no kuriem nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, un kļuvis par nerezidentu, gada ienākumu deklarācija būs jāiesniedz rezidentiem noteiktajā termiņā;
• gadījumā, ja interešu izglītības pakalpojuma sniedzējs piedāvās klientiem elektroniski iesniegt VID informāciju par nodokļa maksātāja veiktajiem maksājumiem, VID šo informāciju izmantos deklarācijas apstrādē, piemērojot likumā noteiktos attaisnotos izdevumus (tādējādi tiks samazināts administratīvais slogs nodokļa maksātājiem, jo nebūs nepieciešams pašiem ievadīt informāciju deklarācijā vai pievienot maksājumu apliecinošus dokumentus, kā arī samazināsies kļūdu risks deklarācijas aizpildīšanas procesā).

Ipeazīties ar visām plānotajām izmaiņām un sekot līdzi likumprojekta izskatīšanas gaitai var šeit.

Saeima 10. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par:

• personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai;
• nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā;
• ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Kā paskaidrots anotācijā, šo noziegumu bīstamības pakāpe ir vērtējama īpaši augsti pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad personas noziedzīgās darbības, kas saistītas ar nelikumīgu robežas šķērsošanu vai uzturēšanās nodrošināšanu, ir uzskatāmas par nopietnu nacionālās drošības apdraudējumu:

“Šādi noziegumi, kas bieži vien ir saistīti ar koordinētiem mēģinājumiem nelikumīgi iekļūt valsts teritorijā, grauj valsts spēju garantēt sabiedrisko kārtību un drošību, līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt efektīvu preventīvo kontroli jeb panākt, lai personas atturētos no šādu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.”

Saeima kārtējā sēdē 10. septembrī nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas paredz vienkāršot Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijas darbu, mazināt birokrātiju un nodrošināt skaidrāku datu apstrādes regulējumu. Tāpat plānots atvieglot kārtību, kādā ar UGF administrāciju tiek slēgtas vienošanās par uzturlīdzekļu maksājumiem.

Likumprojekts paredz, ka UGF administrācijai būs tiesības saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem ne tikai par parādsaistību faktu, bet arī kreditora nosaukumu un reģistrācijas numuru.

Kā paskaidrots anotācijā, jau šobrīd administrācija saņem informāciju no kredītinformācijas birojiem par parādnieka parādsaistībām, taču kredītinformācijas biroju sniegtajās ziņās ietilpst tikai informācija par parādsaistības fakta esamību:

“Proti, UGF administrācijai nav iespējams konstatēt, vai saistība ir par komunālajiem pakalpojumiem, “ātro” kredītu vai ko citu, kas apgrūtina datu analīzi un uzraudzību. Tādējādi šobrīd no kredītinformācijas biroju sniegtajām ziņām nav iespējams secināt, vai parādniekam, piemēram, ir radušās grūtības ar komunālo pakalpojumu apmaksu, kas ir pirmās nepieciešamības izdevumi, vai arī parādnieks izmanto “ātro” kredītu pakalpojumus, kuru lietderība un nepieciešamība ir apšaubāma un var liecināt par izvairīšanos no uzturlīdzekļu saistību izpildes.”

Tāpat likumprojekts paredz atvieglot vienošanās noslēgšanas procesu ar UGF administrāciju. Plānots, ka gadījumā, ja UGF administrācija pēc iesniedzēja vai parādnieka iesnieguma par vienošanās par uzturlīdzekļu maksājumu veikšanas kārtību izvērtēšanas piekrīt vienoties, tā nosūtīs par to apstiprinājumu. Savukārt, ja iesniedzējs vai parādnieks vienošanos par uzturlīdzekļu maksājumu veikšanas kārtību nepildīs, administrācija nosūtīs vēstuli zvērinātam tiesu izpildītājam par lēmuma nodošanu piespiedu izpildei.

Likumprojekts tāpat precizē, ka UGF administrācija, pildot likumā noteiktās funkcijas, atrodas Tieslietu ministrijas funkcionālajā pārraudzībā, kā arī nostiprina datu apstrādes tiesisko pamatu ar mērķi nodrošināt atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.

Saeima kārtējā sēdē 10. septembrī nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kura mērķis ir pilnveidot veselības aprūpes sistēmas darbību, uzlabojot veselības aprūpes pārvaldības mehānismus, veicinot veselības datu digitalizāciju un pieejamību, kā arī stiprināt pacientu interešu aizsardzību.

Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu informatīvajā ziņojumā “Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam” noteikto uzdevumu izpildi un mērķa sasniegšanu.

Kā norādīts anotācijā, ziņojuma mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību, izmantojot digitālās veselības risinājumus pacientiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldei un citiem veselības nozares dalībniekiem:

“Stratēģija vērsta uz veselības datu elektronizāciju un būtisku “papīra” medicīnisko dokumentu aprites samazināšanu, attīstot pacienta elektronisko veselības karti (EVK) vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēma) par galveno veselības datu krātuvi, kurā apkopota informācija no visiem veselības aprūpes sniedzējiem, lai ārstniecības personas ārstniecības mērķu sasniegšanai ātri un droši piekļūtu pacienta datiem neatkarīgi no ārstniecības iestādes, kas tos radījusi.

Paralēli ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas attīstāmas tādā apjomā, lai pacienta veselības datus apstrādātu strukturētā veidā, pēc iespējas mazāk informācijas par pacientu, ciktāl tas nemazina veselības aprūpes kvalitāti, būtu pieejama brīvā teksta veidā, un integrējamas ar e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu centralizēti uzkrājamo veselības datu apstrādi neatkarīgi no pakalpojuma veida (valsts apmaksāts vai maksas pakalpojums) – gan datu sniegšanu e-veselības sistēmai, gan piekļuvi e-veselībā esošajiem veselības datiem.”

Tādējādi likumprojekts noteic, ka ārstniecības iestādei neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veselības aprūpes pakalpojuma apmaksātāja būs pienākums sniegt pacienta veselības datus e-veselības sistēmā.

Tāpat paredzēts, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot pacienta veselības aprūpi un ņemot vērā tās steidzamību, būs pienākums iepazīties ar e-veslības sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem, kas nepieciešami ārstniecības mērķu sasniegšanai.

Plānota arī Vienotas slimnīcu valsts informācijas sistēmas izveide.

Kā norādīts anotācijā, šādas sistēmas izveide ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu, kvalitatīvu un pacientcentrētu veselības aprūpes sistēmas darbību valstī: “Šobrīd dažādās ārstniecības iestādēs izmantotās informācijas sistēmas ir fragmentētas, savstarpēji nepietiekami savietojamas vai pilnībā nesavienojamas, kas negatīvi ietekmē gan datu apriti, gan veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.”

Vienlaikus likumprojekts paredz:

• papildināt Ārstniecības likumu ar jauniem terminiem:
  • digitālā veselība – rīki un pakalpojumi, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai uzlabotu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, uzraudzību un pārvaldību veselības jomā;
  • pacientu datu apstrādes informācijas sistēma – programmatūra, kas paredzēta personas elektronisko veselības datu apstrādei un nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iespēju šādus datus apstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kā arī nodrošina pacientiem iespēju piekļūt saviem elektroniskajiem veselības datiem;
• Ministru kabinets noteiks Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes pārzini un turētāju, šajā valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai;
• noteikt Nacionālajam veselības dienestam (NVD) pienākumus veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzības nodrošināšanai;
• NVD uzraudzīs līgumu izpildi par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī līgumu izpildi par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu, medicīnisko ierīču, M sarakstā iekļauto zāļu un farmaceita pakalpojumu nodrošināšanu un apmaksu, kā arī veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās;
• līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām NVD iekļaus arī ārstniecības iestādes vai aptiekas pienākumu atlīdzināt nodarītos zaudējumus un maksāt līgumsodu;
• Ministru kabinets noteiks gadījumus, kādos maksājams līgumsods, un tā apmēru, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto, kā arī līgumsoda samaksas un ieturējumu veikšanas kārtību;
• ierobežot vārda “klīnika” un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav saistīta ar ārstniecības pkalpojumiem;
• precizēt gadījumus, kad tiesa uzklausa psihiatru konsīlija pārstāvi, un noteikt, ka tiesai nav jālemj par psihiatru konsīlija lēmuma apstiprināšanu gadījumos, kad psihiatriskās palīdzības sniegšana pacientam ir pārtraucama.

Ar visām plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.

Saeima kārtējā sēdē 10. septembrī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ”, kura mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu pašvaldības palīdzību personām gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājas vai tās daļas ekspluatācija ir pilnībā pārtraukta un tās atjaunošana nav iespējama viena gada laikā.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā tiesiskā regulējuma piemērošanā konstatētās problēmas, kas aktualizējās pēc 2026. gada 2. janvārī notikušā sprādziena daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā Bauskas ielā 15, Rīgā.

Proti, šobrīd likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredz, ka pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā gadījumos, kad dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā (ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja), izvērtē attiecīgās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli, lai konstatētu, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

• lēmumu par pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;
• lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama.

Ja pieņem lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama, tad personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanai, bet ne ilgāk par gadu.

Kā norādīts anotācijā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības pieredze liecina, ka likumā noteiktais viena gada maksimālais termiņš var būt nepietiekams, ja daudzdzīvokļu mājas vai tās daļas ekspluatācija ir pilnībā pārtraukta un atjaunošana objektīvi prasa ilgāku laiku:

“Daudzdzīvokļu mājas tehniskā izpēte, būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, finansējuma piesaiste, būvdarbu iepirkuma procedūras un atjaunošanas darbi var ilgt vairākus gadus. Tādēļ viena gada termiņš var beigties pirms daudzdzīvokļu mājas atjaunošanas, izbeidzot personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu, lai gan persona vēl nevar atgriezties savā mājoklī.”

Tādējādi likumprojekts paredz noteikt maksimālo termiņu palīdzības sniegšanai uz pieciem gadiem, kas līdzsvaros personas sociālās aizsardzības vajadzības un pašvaldības iespējas plānot tās rīcībā esošos resursus.

Saeima kārtējā sēdē 10. septembrī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ”, kura mērķis ir sakārtot kriptoaktīvu nodokļu režīmu, pielīdzinot tos ieguldījumu konta regulējumam, un vienlaikus motivēt iedzīvotājus legalizēt un deklarēt līdz šim nedeklarētos kriptoaktīvus pirms pastiprinātas starptautiskās datu apmaiņas sākšanās.

Saskaņā ar anotācijā norādīto likumprojekts paredz:

• papildināt ieguldījumu konta režīmu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē, paredzot iespēju ieguldījumu kontā turēt kriptoaktīvus un veikt darījumus ar tiem, kā arī nosakot, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas licencēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulai (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem, ir tiesīgi sniegt ieguldījumu konta pakalpojumu;
• ieviest mehānismu, kas dod iekšzemes nodokļu maksātājiem (rezidentiem) iespēju brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, norādot tajā kriptoaktīvus, kas tiem pieder 2026. gada 31. decembrī, un samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% apmērā no to tirgus vērtības uz minēto datumu.

Tāpat anotācijā norādīts, ka šādiem nodokļu maksātājiem attiecībā uz deklarētajiem kriptoaktīviem un to iegādei vai apmaiņai izmantotajiem ienākumiem, neatkarīgi no perioda, kurā šie ienākumi gūti, tiks nodrošināts atbrīvojums no nokavējuma naudas,  administratīvā soda un kriminālatbildības par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu, neprecīzas informācijas sniegšanu deklarācijā un izvairīšanos no savlaicīgas nodokļu samaksas.

Saeima kārtējā sēdē 10. septembrī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums” (prioritārais) un saistīto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, kuru mērķis ir ieviest Eiropas Savienības (ES) prasībām atbilstošu sistēmu, lai arī būtisku finanšu grūtību gadījumā būtu iespējams laikus un koordinēti rīkoties, kā arī aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto intereses un saglabāt finanšu stabilitāti.

Abi likumprojekti pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra Direktīvas (ES) 2025/1 prasības, kas paredz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma režīmu, lai būtisku finansiālu grūtību gadījumā būtu iespējams ātri un efektīvi rīkoties, vienlaikus līdz minimumam samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. 

Prioritārais likumprojekts noteic, ka par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību noregulējuma iestādi Latvijā tiks noteikta Latvijas Banka.

Pārņemot Direktīvas Nr. 2025/1 prasības, prioritārais likumprojekts paredz darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu šādām Latvijā reģistrētām vienībām:

• apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām;
• apdrošināšanas mātes sabiedrībām un pārapdrošināšanas mātes sabiedrībām;
• apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;
• mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;
• Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un Eiropas Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;
• ārvalsts apdrošinātāju filiālēm un ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm.

Atbilstoši prioritārajā likumprojektā noteiktajam ikvienai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot noteiktos izņēmumus, būs jāizstrādā un jāaktualizē preventīvais darbības atjaunošanas plāns, kas ietvers pasākumus, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai veicami, lai atjaunotu savu finansiālo stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās.

Plānots, ka Latvijas Banka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēros preventīvās darbības atjaunošanas plānošanas prasības, ņemot vērā sabiedrību lielumu, komercdarbības modeli, riska profilu, savstarpējās saistības ar citām regulētām komercsabiedrībām un aizstājamību, to nozīmi valsts ekonomikā un to pārrobežu darbību, jo īpaši nozīmīgu pārrobežu darbību.

Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai saistītais likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un sadarbību starp kredītiestāžu un apdrošināšanas uzraudzības un noregulējuma iestādēm gadījumos, kad kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu sabiedrība vai grupa ir daļa no finanšu konglomerāta. 

Saeima 10. septembrī nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Par Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otro protokolu”, kura mērķis ir ratificēt 1954. gada 14. maija Hāgas Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 1999. gada 26. marta Otro protokolu.

Saskaņā ar anotācijā norādīto Konvencijas Otrais protokols:

• paredz modernizētus un stiprinātus kultūras vērtību aizsardzības pasākumus, ņemot vērā starptautisko humanitāro tiesību attīstību pēc kultūras vērtību zaudējumiem konfliktos Balkānu valstīs;
• paredz, ka pret kultūras vērtībām karadarbības aktu var veikt tikai, pamatojoties uz imperatīvu militāru nepieciešamību, un tikai tad, ja kultūras vērtības to funkcijas dēļ ir pārveidotas par militāru mērķi un nav citas praktiski iespējamas alternatīvas iegūt militāru priekšrocību, kas būtu līdzīga priekšrocībai, kuru sniedz karadarbības akta vēršana pret kultūras vērtību;
• ievieš jaunu pastiprinātās aizsardzības sistēmu kultūras vērtībām ar izcilu nozīmi cilvēcei (Konvencijas Otrā protokola 3. nodaļa), ja tās aizsargā valsts nacionālie tiesību akti un tās netiek izmantotas militāriem nolūkiem.

Likumprojektā noteikts, ka Konvencijas Otrā protokola saistību izpildi koordinēs Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija.