Grozījumi paredz vairākas izmaiņas, kas skars iedzīvotājus un konkrētas nodokļu maksātāju grupas. Brīvprātīgā darba veicējiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) neapliekamo izdevumu kompensāciju limits tiks palielināts no 1000 līdz 3000 eiro gadā, kā arī tiks vienkāršota kompensāciju piešķiršanas kārtība. Lai mazinātu administratīvo slogu un novērsu lieku birokrātiju, vairs netiks noteikti atsevišķi limiti dažādiem izdevumu veidiem. Tā vietā tiks noteikts vienots kompensācijas apmērs, kas nodokļa maksātājam nedrīkstēs pārsniegt 100 eiro dienā. Tāpat paredzēts atbrīvot no nodokļa kompensācijas, ko reliģiskās organizācijas garīgajam personālam izmaksā par ar amata pienākumu veikšanu saistītiem izdevumiem, tostarp pamatvajadzību segšanai, ja to kopējais apmērs taksācijas gada laikā nepārsniedz taksācijas gada neapliekamā minimuma apmēru.
Tiks pilnveidots regulējums attiecībā uz dāvinājumiem, nosakot, ka ar nodokli neapliekami ir arī dāvinājumi, kas saņemti no maksātāja laulātā pirmās pakāpes radinieka vai maksātāja pirmās pakāpes radinieka laulātā (piemēram, no pameitas, padēla, znota vai vedeklas). Tāpat paredzēts noteikt, ka par ienākumu neuzskatīs klientu lojalitātes programmu ietvaros nodokļa maksātājam tā maksājumu kontā ieskaitītos naudas līdzekļus jeb Cashback, kas aprēķināti un izmaksāti sasaistē ar veiktajiem pirkumiem, izmantojot attiecīgajam kontam piesaistīto maksājumu instrumentu. Par ienākumu netiks uzskatīti arī maksājumu kontā ieskaitītie naudas līdzekļi, kas aprēķināti un izmaksāti kā atlaide par iepriekš izdarītu maksājumu par preci vai pakalpojumu.
Lai mazinātu administratīvo slogu gada ienākumu deklarācijas iesniedzējiem, paredzēts vienkāršot arī interešu izglītības maksājumu administrēšanu. Ja interešu izglītības pakalpojumu sniedzējs piedāvās iespēju elektroniski nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par nodokļu maksātāja veiktajiem maksājumiem par bērna interešu izglītību, šo informāciju izmantos gada ienākumu deklarācijas apstrādē. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājam nebūs pašam jāievada attiecīgā informācija deklarācijā vai jāpievieno maksājumu apliecinoši dokumenti.
Grozījumi paredz arī izmaiņas attiecībā uz atvieglojumu par apgādībā esošu personu, nosakot, ka apgādībā esošās personas deklarētajai dzīvesvietai jābūt Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Savukārt samazinātās patentmaksas maksātājiem paredzēts saīsināt termiņu, pēc kura iespējams atkārtoti izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu, ja pārsniegts likumā noteiktais ieņēmumu apjoma limits – no pašreizējiem pieciem gadiem līdz diviem gadiem. Tāpat tiks noteikts termiņš kādā VID ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija gadījumā, ja nodokļa maksātājam taksācijas gada laikā mainīts rezidences statuss un gūti ienākumi, no kuriem nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā.
Likumprojekts paredz arī, ka VID neizmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, ja tās apmērs ir mazāks par vienu eiro. Tāpat tiks precizēta nodokļa piemērošana ārvalstīs gūtam ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalstu sabiedrībā. Noteikts arī pienākums būvniekam ieturēt un iemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli gadījumos, kad tas Darba likumā noteiktajā kārtībā izmaksā apakšuzņēmēja darbiniekiem neizmaksāto darba samaksu.
Ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā. Grozījumi sagatavoti, ņemot vērā nodokļu maksātāju, institūciju un Valsts ieņēmumu dienesta ierosinājumus, kā arī paredzot pasākumus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam īstenošanai.
