Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts pārejas periods norēķiniem par avansiem, kas izsniegti līdz 2012.gada 31.decembrim. Ja par šiem avansiem nenorēķināsies līdz 2013.gada 30.jūnijam, tad 1.jūlijā tos pielīdzinās algota darba ienākumam, par ko būs jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
FOTO: Māris Kaparkalējs
Par negrāmatotiem dokumentiem jau vairākkārt ir runāts un skaidrots, ka tā nav grāmatveža kompetence, kur un kā uzņēmuma īpašnieks tērē naudu. Ja uzņēmuma īpašnieks atnes grāmatvedim dokumentu, kurā nav attiecīgo rekvizītu, tad jālūdz viņam iesniegt papildu dokumentu (kvīti, pavadzīmi u.c.) jeb jāgrāmato dokuments pie nesaimnieciskajām izmaksām. Pretējā gadījumā ar laiku rodas naudas iztrūkums kasē vai avansa norēķinu personas parāds pret uzņēmumu. Ja šāds uzņēmums pieteiktu maksātnespēju, reorganizētos vai pārdotu savas kapitāldaļas, tad šo avansa norēķinu parādu no viņa piedzītu tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators. Grāmatvedim par tādu pārkāpumu, kas radies, negrāmatojot uzņēmuma īpašnieka (valdes locekļa) iesniegtos dokumentus, jāuzņemas arī atbildība.
Negodīgs uzņēmums avansa norēķinu personas parāda nosegšanai izmanto neeksistējošus darījumus no uzņēmumiem, kuri reģistrēti uz bezpajumtnieku vārda un kuru juridiskās adreses atrodas patversmēs un cietumos. Taču agri vai vēlu Valsts ieņēmumu dienests (VID) šādas personas atklāj, un tad ir nepatikšanas ne tikai "naudas atmazgātājam", bet arī godīgam nodokļu maksātājam, jo darījumi ar apšaubāmām personām tiek apšaubīti visā uzņēmumu ķēdē.
Jāpiebilst, ka normatīvo aktu grozījumos par avansa norēķiniem visas iespējas manipulācijām nav novērstas, kaut gan Finanšu ministrijai attiecīgie priekšlikumi tika iesniegti.
Grozījumi noteikumos un likumā
Ar 2013.gada 8.janvāra grozījumiem Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", noteikumos iekļautais jaunais – 8.4punkts nosaka, ka skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai – uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram – uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai šīs personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda), lai šī persona veiktu vienu vai vairākus maksājumus saskaņā ar doto uzdevumu (piemēram, komandējuma, preču iegādes vai pakalpojumu izmantošanas izdevumu segšanai). Citi uzņēmuma skaidrās vai bezskaidrās naudas maksājumi fiziskajai personai (piemēram, darba algas avanss vai samaksa, naudas aizdevums, individuālajam komersantam, individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai – līdzekļu izņemšana no saimnieciskās darbības) netiek uzskatīti par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu.
Savukārt 2012.gada 15.novembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kura normas stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī, likuma 8.pantu papildina ar 2.7daļu, kas nosaka, ka algota darba ienākumam pielīdzina arī izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu, ko darbiniekam, valdes loceklim, padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram piešķir komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, biedrības, nodibinājumi, individuālie uzņēmumi, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, organizācijas, individuālie komersanti vai fiziskās personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas, ja par to vai tā daļu nav veikts norēķins 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas dienas.
"Citi uzņēmuma maksājumi fiziskajai personai netiek uzskatīti par avansu."
Šīs daļas izpratnē 90 dienu periodu skaita ar nākamo dienu pēc komandējuma vai darba brauciena beigām vai pēc skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas dienas.
Minētos nosacījumus nepiemēro, ja kopējā izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā, nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 200 latus.
Tādējādi, ja izsniegta nauda avansa norēķiniem, tad pie tās izmaksas datuma jāpieskaita 90 dienas un jāskatās, vai nauda tiek atmaksāta jeb iesniegti attiecīgi izmaksu dokumenti. 200 latus var neapmaksāt, bet atstāt avansa norēķinu personas rīcībā turpmākiem saimnieciskiem darījumiem.
Savukārt līdz 2012.gada 31.decembrim izsniegtajiem skaidrās vai bezskaidrās naudas avansiem, par kuriem nav veikti norēķini līdz 2013.gada 30.jūnijam, 2013.gada 1.jūlijā piemēro šā likuma 8.panta 2.7 un 2.8daļu un aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli no algota darba ienākumam pielīdzināta ienākuma. Attiecībā uz komandējumiem vai darba braucieniem, kuriem skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss izsniegts līdz 2012.gada 31.decembrim, bet no kuriem darbinieks atgriežas pēc minētā datuma, šā likuma 8.panta 2.7daļu piemēro vispārējā kārtībā.
Likumā nav sacīts, vai avanss jāatmaksā skaidrā vai bezskaidrās naudā. Skaidrās naudas gadījumos ar avansa norēķinu personām uzņēmumam jāatceras, ka, pārsniedzot 2000 latu slieksni, jāziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2014.gada 1.februārim. Ja papildus aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli darbiniekam, tad jāatceras, ka par to aprēķina arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
