NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
27. februārī, 2014
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Uzņēmējdarbība
1
1

Maksātnespējas administrācijas šā gada prioritātes

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Maksātnespējīgās AS „Liepājas metalurgs” maksātnespējas procesa uzraudzība un atlīdzības izmaksa uzņēmuma bijušajiem strādniekiem no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir pirmā starp MNA šā gada prioritātēm.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Maksātnespējas likums noteic plašas administratora pilnvaras juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesā - tai skaitā pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīgā komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā. Tā teikts Tieslietu ministrijas (TM) informatīvajā ziņojumā "Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu", ko Ministru kabinets akceptēja pērnā gada decembrī.

Tad TM arī uzsvēra: pēdējo gadu prakse liecina, ka maksātnespējas administratoru rīcība neatbilst likumdevēja paredzētajam rīcības modelim, kā arī publiskā telpā bieži izskan sabiedrības neapmierinātība ar maksātnespējas administratoru rīcību konkrētos tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesos. Arī Maksātnespējas administrācijā (MNA) iesniegto sūdzību skaits kopš 2008.gada ir ievērojami palielinājies, un tendences neliecina par to skaita mazināšanos.

TM informatīvajā ziņojumā ietvērusi virkni priekšlikumu, kas pastiprinātu maksātnespējas administratoru atbildību un viņu darbības kontroli. Vadības groži mūsu valstī tagad ir cita Ministru kabineta kompetencē, un, protams, kādas izmaiņas nostādnēs ir iespējamas. Taču ir solīta politiskā pēctecība, un pārmaiņas saistībā ar maksātnespējas administratoru darbības uzlabošanu ir sāktas un turpinās.

Piecu sarakstu vietā - viens

Trešajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi Maksātnespējas likumā, bet šā gada 31.janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1001 "Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu". Tieslietu ministre Baiba Broka pozitīvi vērtē jauno kārtību: "Šis ir bijis loģisks solis, pilnveidojot maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu, reaģējot uz praksē atklātajām nepilnībām. Tagad regulējums paredz, ka līdzšinējo piecu sarakstu vietā administratoru amata pretendentu maksātnespējas procesam izvēlēsies no "vienas rindas", tas nodrošinās nejaušības principa ievērošanu konkrētā maksātnespējas procesā visā Latvijas teritorijā."

Savukārt tieslietu ministra pārraudzībā esošās Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors Ervīns Ābele apstiprina, ka tagad publiskajā telpā daudz cilātās iespējas maksātnespējas procesos izvēlēties labvēlīgākos administratorus "līdzinās nullei".

Līdz šim pastāvēja pieci atsevišķi administratora amata pretendentu saraksti atbilstoši apgabaltiesu darbības teritorijai un jebkuram administratoram bija tiesības izvēlēties, kurā no administratora amata pretendentu sarakstiem iestāties. Administrators vienlaikus varēja arī atrasties vairākos vai pat visos administratora amata pretendentu sarakstos. Viena saraksta izveidošana novērš situāciju, ka parādnieka juridiskās adreses maiņa pirms maksātnespējas ietekmē piekritību konkrētam administratoru pretendentu sarakstam.

"Šogad MNA ir iesniegti 1840 „Liepājas metalurga” darbinieku prasījumi."

Kā informē TM, nejaušas sarindošanas princips ir piemērots arī attiecībā uz administrēšanai vakanto subjektu saraksta kārtošanu, jo kārtējā darbdienā administrēšanai vakantos subjektus vairs nesakārto alfabēta secībā, bet gan sajauc nejaušā kārtībā. Katra kalendārā gada pirmajā darbdienā, izmantojot minēto metodi, administratora amata pretendentu saraksts tiek atkārtoti "sajaukts".

Šis ir viens no jaunumiem MNA darbībā, ko E.Ābele, sniedzot pārskatu par pērn padarīto un šogad svarīgāko, prioritāšu rindā gan neuzsver starp pirmajām, jo tur vietu aizņēmusi maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" darbinieku prasījumu apmierināšana no darbinieku prasījumu garantiju fonda, kā arī vairāki administratoru darbības pastiprinātas uzraudzības pasākumi. Bet sagatavošanās šim jauninājumam bijis ļoti nozīmīgs pagājušā gada darbs.

"Liepājas metalurga" darbinieku prasījumi – MNA gada darbu apjomā

TM Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile MNA prioritātes šim gadam vērtē šādi: "Valdības deklarācijā sadaļā "Uzņēmējdarbības vide, investīcijas un nodarbinātība" uzsvērts, ka valdība nodrošinās koordinētu atbalstu AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējas sociālo un ekonomisko risku mazināšanai, no kā izriet arī viens no prioritārajiem, MNA tuvākajā laikā veicamajiem uzdevumiem – darbinieku prasījumu apmierināšana no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Ministrijas un Valdības rīcības plānā arī noteikts, ka maksātnespējas procesa uzraudzība no MNA puses jānodrošina aģentūras kompetences ietvaros. Tie ir divi uzdevumi, kam būs novirzāmi lielākā daļa spēku."

E.Ābele stāsta: "Viens no MNA uzdevumiem ir noteikt kontroli pār MNA piešķirto naudas līdzekļu izlietojumu maksātnespējas procesa izdevumu segšanai un darbinieku prasījumu apmierināšanai un iespējas atgūt piešķirtos naudas līdzekļus. Pērn šādi tika atgūts 561 tūkstotis latu, kā arī MNA no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 737,6 tūkstošu latu apmērā (128 uzņēmumu 1418 darbinieku prasījumu apmierināšanai).

"Vidēji gadā MNA izskata no 1500 līdz 2000 prasījumu."

Šogad MNA ir iesniegti 1840 "Liepājas metalurga" darbinieku prasījumu, lai no garantiju fonda segtu iepriekšējā darba devēja parādus. E.Ābele skaidro, ka MNA vidēji gadā izskata no 1500 līdz 2000 prasījumu. Tādējādi "Liepājas metalurga" darbinieku prasījumi vien veido visa gada apjomu. Taču, lai rūpnīcas bijušajiem darbiniekiem nebūtu jāgaida tik ilgi, šobrīd MNA intensīvi strādā, lai naudu varētu izmaksāt iespējami ātrāk.

Līdz 31.janvārim MNA visā pilnībā ir segusi atlaišanas pabalstu (izņemot dažus cilvēkus, kuri tiesājas ar maksātnespējas administratoru par it kā nepamatotu atlaišanu) izmaksu; šī summa veido 534 tūkstošus latu. Tiek veikti arī aprēķini pārējo ar darba prasījumiem saistīto izmaksu segšanai. "Skaitļi ir mainīgi, piemēram, 20.februārī bija pieņemti lēmumi par 239 cilvēku prasījumiem, un, pēc šī grafika strādājot, esam paredzējuši līdz marta beigām vai aprīļa sākumam izmaksāt cilvēkiem tās summas, kas viņiem pienākas atbilstoši likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktajam."

Taču MNA direktors uzsver, ka izmaksātā summa nebūs vienlīdzīga tai, ko cilvēkam palicis parādā iepriekšējais darba devējs. "Šajā gadījumā valsts Maksātnespējas administrācijas personā nestājas darba devēja vietā pilnā apjomā, bet tikai likumā noteiktā apmērā: darba algu atlīdzinot līdz trim mēnešalgām, atlaišanas pabalstu - mēnešalgas apmērā, kā arī atvaļinājuma pabalstu. Izņēmums ir atlīdzība par darba vietā gūto, ar dokumentiem pierādītu kaitējumu veselībai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību."

Otra MNA darbības daļa ir "Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa pastiprināta uzraudzība. Ņemot vērā, ka šis ir Latvijas tautsaimniecībai ļoti nozīmīgs uzņēmums, pastiprinātā uzraudzība izpaužas tādējādi, ka informācija par iepriekšējā mēneša notikumiem administratoram ir jāsniedz katru mēnesi.

Turpinās tiesiskā regulējuma pilnveidošana

Kā jau minēts, sūdzību skaits, kas iesniegtas MNA par administratora rīcību konkrētā maksātnespējas procesā, pēdējos trijos gados faktiski palicis nemainīgs: pērn saņemtas 272 sūdzības, gadu iepriekš – 338. Salīdzinājumam – 2008.gadā bijis tikai simts sūdzību. E.Ābele skaidro, ka sūdzības kļūst arvien sarežģītākas, "gudrākas" – ar atsaucēm uz tiesisko aktu (tostarp starptautisko) normām, tādējādi to izskatīšana MNA prasa daudz lielākus pūliņus un resursus nekā iepriekš.

"Valsts Maksātnespējas administrācijas personā nestājas darba devēja vietā pilnā apjomā."

"Saistībā ar tiesiskuma stiprināšanu Valdības rīcības plāna 118.punktā var izlasīt, ka valdība ir apņēmusies uzlabot maksātnespējas tiesisko regulējumu, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas administratoru darbības pilnveidošanai. Šajā saistībā uzsverams, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Maksātnespējas administrāciju Saeimas atbildīgajā komisijā aktīvi piedalīsies debatēs, apspriežot priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas iesniegti šā likumprojekta trešajam lasījumam. Tāpat būs turpināms darbs, izstrādājot grozījumus citos normatīvajos aktos, kas būs saistīti ar šo likumprojektu vai izrietēs no tā. Te jāmin gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, gan iespējamie grozījumi Civilprocesa likumā, kas būs kā turpinājums, lai ieviestu normas, kas palīdzēs dzīvē ieviest jauno Maksātnespējas likuma regulējumu, ko, ceram, varētu pieņemt vēl šā sasaukuma Saeima," informē TM Nozaru politikas departamenta direktore.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI