Labvakar! Daudzdzīvokļu mājai, kuru apsaimnieko pašu izveidota DzĪKS, ir funkcionāli piesaistīts paliels zemesgabals, kura vienīgā īpašniece bija Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Pašvaldība 2023. gadā piedāvāja dzīvokļu īpašniekiem par maksu (tāpēc, ka kooperatīva māja) vai nu privatizēt savas zemesgabala domājamās daļas, vai noslēgt ar pašvaldību zemes nomas līgumus. No 71 dzīvokļu īpašnieka savas zemesgabala domājamās daļas ir privatizējuši tikai apmēram 1/5 daļa, pārējie dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši zemes nomas līgumus uz 99 gadiem. Sanāk, ka šī zemesgabala īpašnieks pašreiz ir pašvaldība un dzīvokļu īpašnieki, kuri ir privatizējuši savas domājamās daļas, – dalītais īpašums. Pārējie dzīvokļu īpašnieki ir tikai zemesgabala nomnieki.
Vai šajā gadījumā zemesgabals, uz kura atrodas dzīvojamā māja, uzskatāms par kopīpašumu Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkta izpratnē, un vai dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir tikai zemesgabala domājamo daļu nomnieki, ir tiesības lemt par zemesgabala lietošanas kārtību un tā nodošanu lietošanā?
Vai dzīvokļu īpašniekiem, kuri privatizācijas ceļā ir ieguvuši zemesgabala domājamās daļas, ir tiesības, tāpat kā pašvaldībai, iekasēt no nomniekiem savu daļu zemes nomas maksas, jo šobrīd sanāk, ka pašvaldība iekasē nomas maksu gan par savu, gan mūsu īpašuma daļu? Vai šajā situācijā, kad zemesgabals nav pilnībā privatizēts, ir iespēja, piemēram, uz zemesgabala izbūvēt autostāvvietu?
Zemes lietošanas tiesību nosacījumi var atšķirties, ņemot vērā, kam pieder zeme. Proti, ja dzīvojamā māja atrodas uz pašvaldības zemes, tā, ja pastāv likumā noteiktie priekšnoteikumi, var tikt privatizēta dzīvokļu īpašniekiem.
Nenoslēdzot attiecīgā zemesgabala domājamo daļu zemes pirkuma līgumu, starp pusēm ir izveidojušās zemes likumiskās lietošanas attiecības, līdz ar to privatizētā objekta īpašnieks līdz minētā pirkuma līguma noslēgšanai maksā zemes likumiskās lietošanas maksu par valsts vai pašvaldības īpašumā esošā uzaicinājumā norādītā zemesgabala domājamām daļām saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otro daļu un 42. panta piekto daļu, ja zeme pieder publiskajai personai, no 01.01.2024. būves īpašniekam ir pienākums maksāt zemes īpašniekam zemes likumiskās lietošanas maksu, kas ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā.
Ja vienas nedalītas lietas domājamās daļas pieder vairākām personām (gan privātpersonām, gan publiskajai personai), izveidojas kopīpašums.
Uz kopīpašumā esošo daļu attiecināms Civillikuma 1067.–1072. pants. Civillikuma 1068. panta pirmās daļas noteikumi piemērojami, ciktāl Dzīvokļa īpašuma likumā nav noteikts citādi.
Zemes likumiskās lietošanas attiecībās esošs zemes lietotājs nav uzskatāms par zemesgabala, uz kura atrodas dzīvojamā māja, kopīpašnieku Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkta izpratnē.
Likumiskās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums rūpēties par viņa lietošanā esošo zemi kā krietnam un rūpīgam saimniekam un atbildēt par lietošanā esošās zemes uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Tāpat Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā esošas būves īpašniekam uz tā lietošanā esošās zemes bez zemes īpašnieka piekrišanas ir tiesības būvēt palīgēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas būves ekspluatācijai, kā arī ceļus, laukumus un ārtelpas elementus, ievērojot Rīgas domes 15.12.2021. saistošajos noteikumos Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” noteiktās prasības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
