Attēlā vīrietis cenšas paglābties no trokšņa, saliekot spilvenus uz ausīm.
FOTO: Magnific.com.
LV portāla e-konsultāciju sadaļā regulāri tiek saņemti lasītāju jautājumi par to, ko darīt, ja kaimiņš trokšņo un traucē citu kaimiņu mieru. Tiesību akti neparedz konkrētu pulksteņlaiku, pēc kura ir jāievēro pilnīgs klusums daudzdzīvokļu mājās, tomēr tas nenozīmē, ka par apzinātu trokšņošanu personas nevar saukt pie atbildības. Skaidrojam, kā rīkoties un ko ņemt vērā situācijās, kad kaimiņu radītais troksnis traucē.
Troksnis nereti ir viens no izaicinājumiem, ar ko jāsadzīvo daudzdzīvokļu mājās. Kaimiņi ir dažādi, tāpat arī māju skaņas izolācija. Zvērināts advokāts Jēkabs Treijs un juriste Emīlija Adrianna Melbārde skaidro, ka dzīve daudzdzīvokļu mājā nenozīmē tiesības uz absolūtu klusumu. Vienlaikus dzīvokļa īpašniekam savs īpašums jālieto tā, lai tas netraucētu citus dzīvokļu īpašniekus, un viņam jāraugās, lai normatīvo aktu prasības ievērotu arī personas, kuras viņš dzīvoklī iemitinājis.
“Būtiska ir robeža starp vienkāršu dzīvokļa lietošanu un apzinātu vai nesamērīgu citu cilvēku miera traucēšanu. Par pamatotu sūdzību var runāt, piemēram, ja regulāri tiek ļoti skaļi atskaņota mūzika, notiek ilgstoša bļaustīšanās, ballītes, triecieni vai cita rīcība, kas pēc sava rakstura un intensitātes neatbilst ierastai sadzīvei. Īpaši būtiski ir sistemātiski traucējumi nakts laikā. Tomēr Latvijā nav vispārēja noteikuma, ka, piemēram, pēc plkst. 22.00 vai 23.00 dzīvoklī jāvalda absolūtam klusumam. Savukārt ar normālai sadzīvei raksturīgajiem trokšņiem zināmā mērā ir jāsadzīvo: iešana pa dzīvokli, sarunas, sadzīves darbības, kā arī mazu bērnu rotaļāšanās un pārvietošanās pa dzīvokli parasti nav traktējama kā sabiedriskās kārtības pārkāpums,” norāda advokāts J. Treijs.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) stāsta, ka likumsargu pieredzē vieni no biežākajiem kaimiņu trokšņošanas iemesliem ir skaļa mūzikas atskaņošana, TV skatīšanās, remontdarbu veikšana, kā arī skaļa klaigāšana. “Vienlaikus bieži tiek saņemtas arī nepamatotas sūdzības saistībā ar kaimiņu trokšņošanu. Piemēram, iedzīvotāji nereti sūdzas, ka augšstāva kaimiņu bērni pārāk skaļi pārvietojas pa dzīvokli, kāds mājas iedzīvotājs pārāk skaļi tecina ūdeni no krāna, savukārt citās reizēs iedzīvotāji ir sūdzējušies par kaimiņu, kurš, viņuprāt, pa dzīvokli pārāk skaļi pārvietojas ar kruķiem. Šādi un līdzīgi sadzīviski trokšņi nekādā veidā nevar tikt traktēti kā pārkāpumi – spēlēties un skraidīt ir katra bērna dabā, tāpat cilvēks ar kustību traucējumiem troksni nerada tīši. Arī troksni, kas rodas ūdens patēriņa dēļ, nevar uzskatīt par pārkāpumu, jo tas ir sadzīvisks troksnis,” pauž RVPP pārstāve Ieva Lukaža-Apalupa.
Ja nākas saskarties ar būtiski traucējošu troksni daudzdzīvokļu mājā, tad juristi un RVPP aicina vispirms mēģināt situāciju atrisināt sarunu ceļā, norādot kaimiņiem, ka viņu darbības apkārtējiem ir traucējošas, jo dažkārt kaimiņi to paši neapzinās.
“Problēmsituācijas saistībā ar kaimiņu trokšņošanu galvenokārt aicinām risināt savstarpēju pārrunu ceļā, ievērojot cieņpilnas kaimiņu attiecības. Piemēram, laikus informējot pārējos ēkas iedzīvotājus par to, ka plānots pasākums un skaļāka trokšņošana. Ja apkārtējie par to būs informēti iepriekš, tad no konfliktiem un nesaskaņām, iespējams, varēs izvairīties,” pauž I. Lukaža-Apalupa.
Tomēr, ja situācija neuzlabojas vai kādu citu iemeslu dēļ nav iespējams savstarpēji komunicēt, tad trokšņošanas brīdī iedzīvotāji var zvanīt policijai uz vienoto diennakts tālruni 112. Tāpat policijā var vērsties ar iesniegumu, tostarp kolektīvu iesniegumu kopā ar citiem kaimiņiem, kuri saskaras ar regulāru un traucējošu ēkas iedzīvotāju trokšņošanu.
J. Treijs norāda, ka iesniegumā policijai būtiski ir norādīt trokšņošanas datumu, diennakts laiku, trokšņa raksturu un iespējamos lieciniekus.
Kā papildu informācijas avotu var pievienot arī trokšņošanas apliecinājumus, piemēram, audioierakstus vai citus materiālus, kuros tas ir fiksēts, taču jāņem vērā, ka šī informācija pati par sevi automātiski nepierāda administratīvo pārkāpumu.
|
UZZIŅAI Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 16) 12. punktu Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolē saimnieciskās darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības), iekārtu (tai skaitā ventilācijas, saldēšanas iekārtu, kompresoru un liftu) vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība. Satversmes tiesa ar 2026. gada 14. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2025-18-03 atzina, ka MK noteikumu Nr. 16 9., 10., 11. un 12. punkti neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. pantam,2 ciktāl tie nenodrošina personas pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni (vides trokšņa veids, ko rada bāri, klubi un publiski pasākumi). Tādēļ Satversmes tiesa ir noteikusi Saeimai pienākumu līdz 2027. gada 1. martam noregulēt izklaides trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipi un jāprecizē Ministru kabinetam un pašvaldībām dotais pilnvarojums. 2026. gada 28. martā stājās spēkā grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pašvaldībām tiesības savos saistošajos noteikumos paredzēt prasības izklaides trokšņa, skaņu pastiprinošu iekārtu un skaņas izolācijas jomā. Tāpēc komercdarbības un izklaides trokšņa gadījumos piemērojams arī konkrētās pašvaldības regulējums. Plašāk LV portālā >>
|
Atbildība par kaimiņu radīto troksni likumā ir noteikta netieši, proti, Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantā ir paredzēta atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru. Piemērojamais sods ir brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 500 eiro, juridiskajai personai – 5000 eiro.
“Likumsargi katru izsaukumu par iespējamu trokšņošanu izvērtē individuāli, ņemot vērā visus konkrētās situācijas faktiskos apstākļus. Ierodoties notikuma vietā, policijas darbinieki novērtē trokšņa raksturu, intensitāti, ilgumu, diennakts laiku, kā arī to, vai ar konkrēto rīcību tiek traucēts citu personu miers un sabiedriskā kārtība. Ja persona ar savu rīcību rada tādu troksni, kas traucē apkārtējiem un neatbilst vispārpieņemtajām uzvedības normām, tad policija var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un lemt par administratīvā soda piemērošanu. Savukārt, ja pārkāpuma pazīmes netiek konstatētas, tad policijai nav tiesiska pamata piemērot sodu,” skaidro RVPP pārstāve.
Dažkārt gadās, ka pēc policijas ierašanās trokšņi norimst, taču pēc tam, kad tā ir devusies prom, – atsākas. Advokāts uzsver: ja pēc policijas pirmās vizītes trokšņošana atsākas, tad ir pamats policiju saukt atkārtoti. Arī RVPP norāda: ja trokšņošana atkārtojas pēc likumsargu aizbraukšanas, tad iedzīvotāji ir aicināti par katru šādu gadījumu atkārtoti informēt policiju. “Jāņem vērā, ka administratīvās atbildības piemērošanai nav nepieciešams, lai policisti trokšņošanu konstatētu tikai savas ierašanās brīdī. Ja likumsargu ierašanās brīdī trokšņošana ir pārtraukta, bet tās faktu var apliecināt, piemēram, vismaz divu dažādu dzīvokļu iedzīvotāji, tad šos apstākļus izvērtē kopā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, lemjot par personas saukšanu pie administratīvās atbildības. Praksē likumsargi, saņemot informāciju par regulāru trokšņošanu, nereti notikuma vietā uzturas ilgāku laiku, lai pārliecinātos par faktiskajiem apstākļiem un nepieciešamības gadījumā konstatētu pārkāpumu. Tas ļauj efektīvāk izvērtēt situāciju un pieņemt pamatotu lēmumu par turpmāko rīcību,” pauž I. Lukaža-Apalupa.
Advokāts J. Treijs norāda, ka situācijās, kad policijas iesaiste vai pat administratīva soda piemērošana ilgstoši neatrisina problēmas ar kaimiņa radīto troksni, vēršanās policijā nav vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis, kā arī dzīvokļa īpašnieka tiesības izmantot īpašumu nav neierobežotas.
Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 1. punkts paredz, ka īpašumu var izmantot pēc sava ieskata, ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 6. punkts uzliek īpašniekam pienākumu ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības tā, lai neaizskartu citu cilvēku drošību, veselību un apkārtējās vides kvalitāti, kā arī raudzīties, lai šīs prasības ievēro viņa dzīvoklī iemitinātās personas. Civillikuma 1039. pants paredz, ka īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, pat ja viņam no tā nerastos zaudējums.
“Ilgstoša un pierādāma aizskāruma gadījumā tas var būt pamats civilprasībai par traucējuma novēršanu. Var prasīt arī zaudējumu vai morālā kaitējuma atlīdzību, taču tad jāpierāda tiesību aizskārums jeb neatļauta rīcība, kaitējums un cēloņsakarība. Civillikuma 1635. pants paredz, ka ārpus likumā īpaši noteiktiem gadījumiem arī pats morālais kaitējums ir jāpierāda. Tāpēc ilgstoša trokšņa lietās nozīmīgi var būt policijas dokumenti, akreditēti mērījumi, sarakste, liecinieki un, ja nodarīts kaitējums veselībai, medicīniskie dokumenti. Savukārt īpaši smagos gadījumos Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pants pat paredz iespēju tiesā prasīt dzīvokļa īpašuma atsavināšanu, ja īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvoklī iemitināta persona pārkāpj ar dzīvokļa izmantošanu saistītās normatīvo aktu prasības un tādējādi aizskar citu cilvēku drošību, veselību vai apkārtējās vides kvalitāti. Šādu prasību var celt dzīvokļu īpašnieku kopība vai ikviens dzīvokļa īpašnieks. Tas gan ir galējs tiesību aizsardzības līdzeklis, kura izmantošanai nepieciešami nopietni pierādījumi par sistemātisku pārkāpumu,” pauž advokāts.
Vienlaikus J. Treijs skaidro, ka dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšana un tā iemītnieku izlikšana būtiski ierobežo attiecīgo personu tiesības uz īpašumu, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā. Līdz ar to prasības apmierināšana ir pamatota tad, ja dzīvokļa īpašnieks ir pieļāvis savu kā dzīvokļa īpašnieka pienākumu pietiekami nopietnu pārkāpumu, proti, gadījumos, kad pārējo dzīvokļu īpašnieku leģitīmo interešu aizsardzībai ir dodama priekšroka pret konkrētā dzīvokļa īpašnieka un dzīvoklī (atsevišķajā īpašumā) iemitināto personu leģitīmo interešu aizsardzību. Interešu salīdzinājums īstenojams, izvērtējot visus lietas apstākļus. 1
Uz LV portāla lasītāju jautājumiem atbild zvērināts advokāts Jēkabs Treijs un juriste Emīlija Adrianna Melbārde*
Dzīvoklis, kas atrodas tieši virs mums, tiek izīrēts īstermiņā. Diezgan regulāri viesi pēc plkst. 22.00 trokšņo. Esam runājuši ar viesiem (ja atver durvis, tad apgalvo, ka ne pie kā nav vainīgi, un turpina tādā pašā garā), esam runājuši ar īpašnieku (kurš uzskata, ka mēs visu izdomājam, jo viesi apgalvo, ka uzvedas klusi), kā arī esam saukuši policiju (gan mūzikas dēļ, gan arī tad, kad dzirdējām strīdu un fizisku vardarbību). Ciešam no minētā vairāk nekā piecus gadus, mierīgā ceļā vienoties nav iespējams. Īpašniekam šis ir bizness, ar ko pelna naudu. Ko mums darīt, ja viņa bizness tiešā veidā ietekmē mūsu dzīvi? Atbilde: Īpašniekam ir pienākums raudzīties, lai arī viņa dzīvoklī iemitinātās personas ievērotu normatīvo aktu prasības un neaizskartu citu cilvēku drošību un veselību. Tādēļ arguments “trokšņo viesi, nevis es” īpašnieku neatbrīvo no atbildības par to, kā viņa īpašums tiek izmantots. Ieteicams katru būtisko gadījumu fiksēt, turpināt saukt policiju, ja notiek sabiedriskās kārtības traucēšana, un policijai iesniegt arī rakstisku iesniegumu, uzsverot problēmas sistemātisko raksturu. Īpašniekam savukārt būtu nosūtāma rakstiska pretenzija. Ja piecu gadu laikā ir uzkrāti daudzi policijas izsaukumi, iesniegumi, liecinieku liecības un citi pierādījumi, bet īpašnieks apzināti neveic nekādus pasākumus, tad jau ir pamats apsvērt civiltiesisku prasību par aizskāruma novēršanu. Īpaši smagā un sistemātiskā gadījumā iespējams vērtēt arī Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pantā paredzēto prasību. Savukārt, ja dzīvoklī dzirdams konflikts un iespējama fiziska vardarbība, tad tā vairs nav tikai trokšņa problēma – par iespējamu apdraudējumu nekavējoties jāziņo policijai.
Pirms četriem gadiem mēs ar vīru daudzstāvu ēkā nopirkām dzīvokli 2. stāvā. Apakšstāva telpā, kas ir paredzēta komercuzņēmumam, ievācās friziere, kura pirms savas komercdarbības uzsākšanas veica remontu, taču nepadomāja par skaņas izolāciju. Katru darba dienu no 9.00 līdz aptuveni 21.00 dārd basi. No mūsu puses bija vairāki mēģinājumi rast kompromisu, tomēr ikvienu mūsu piedāvājumu friziere noraidīja. Viņa atteicās maksāt no savas kabatas par skaņas izolāciju, sakot, ka tā nav viņas problēma, vai pārtraukt atskaņot mūziku pēc plkst. 17.00, jo bez mūzikas viņa nevarot strādāt. Mēs pat piedāvājām apmaksāt tā saucamos “basu slazdus”, uz ko sieviete atbildēja, ka nevēlas izjaukt dizainu. Viņa arī teica: mēs paši esam vainīgi, ka nopirkām dzīvokli tādā vietā. Mūzika, ja atrodies frizētavas telpā, nav skaļa, toties mūsu dzīvoklī ir tāda dzirdamība, ka, liekas, apakšstāvā rīko diskotēku. Izmisumā savā guļamistabā ielikām skaņu izolējošus paneļus, bet diemžēl tas neatrisināja problēmu. Vai šādā situācijā ir iespēja panākt taisnīgumu? Atbilde: Šajā gadījumā ir būtiski, ka trokšņa avots saistīts ar komercdarbību, nevis parastu dzīvojamās telpas izmantošanu. MK noteikumu Nr. 16 15.2. punkts paredz, ka komercdarbības telpās, ja tajās izmantotās iekārtas vai veiktās darbības var radīt trokšņa robežlielumu pārsniegumus blakus telpās, trokšņa avots jāaprīko ar skaņas ierobežotājiem vai jāveic citi troksni slāpējoši pasākumi, ja citādi nav iespējams nodrošināt noteikto robežlielumu ievērošanu. Dzīvojamajām telpām MK noteikumu Nr. 16 4. pielikuma 3. punkts paredz robežlielumu 35 dBA dienā, 35 dBA vakarā un 30 dBA naktī. Tā kā aprakstītajā gadījumā galvenais trokšņa avots ir mūzika, primāri būtu jāvēršas pašvaldībā, jo ar mūzikas atskaņošanu saistīta trokšņa kontrole MK noteikumos Nr. 16 nodota pašvaldības kompetencē. Ļoti noderīgs var būt arī akreditētas laboratorijas veikts trokšņa novērtējums. Īpaši jāņem vērā zemas frekvences jeb basu radīts troksnis. Satversmes tiesa 2026. gada 14. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2025-18-03 13.2. punktā atzina, ka MK noteikumos Nr. 16 paredzētā trokšņa novērtēšanas kārtība nav piemērota efektīvai izklaides trokšņa novērtēšanai, jo cita starpā tā pienācīgi neņem vērā nepastāvīgu, mainīga līmeņa troksni un zemfrekvences skaņas toņus. Frizieres arguments, ka “jūs paši nopirkāt dzīvokli virs komerctelpām”, pats par sevi nav juridiski izšķirošs. Komerctelpas drīkst izmantot atbilstoši to funkcijai, taču tas nenozīmē neierobežotas tiesības ar mūziku traucēt blakus esošu dzīvojamo telpu izmantošanu.
Labdien! Vai es varu dzīvoklī veikt remontu laikā no 8.00 līdz 21.00, par to nevienojoties ar kaimiņiem? Ja es prasīšu atļauju kaimiņiem, zinu, ka viņi nepiekritīs. Tā kā darba dienās man ir jāstrādā pamatdarbā, remontu varu veikt tikai sestdienās un svētdienās. Vai ir kāds likums vai noteikumi, kas man aizliedz to darīt? Atbilde: Vispārējā gadījumā – jā, remontu šajā laikā var veikt, neprasot kaimiņu atļauju. Dzīvokļa īpašuma likuma 11. panta pirmā daļa skaidri noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem veikt būvdarbus savā atsevišķajā īpašumā, ja tie neskar kopīpašumu vai citus dzīvokļus un tiek ievērotas normatīvo aktu prasības. Otrkārt, MK noteikumu Nr. 16 2.8. apakšpunkts paredz, ka šie trokšņa noteikumi neattiecas uz remontdarbiem, kas tiek veikti no plkst. 7.00 līdz 21.00, kā arī uz būvdarbiem, kuri saskaņoti ar pašvaldību. Tātad remonts no plkst. 8.00 līdz 21.00 ietilpst šajā izņēmumā arī sestdienās un svētdienās. 2.8. punkts nenošķir darba dienas no brīvdienām. Tomēr jāpārbauda konkrētās pašvaldības prasības, mājas pārvaldīšanas līgums un iekšējās kārtības noteikumi, kā arī tas, vai konkrētajiem darbiem nav nepieciešama būvniecības dokumentācija vai saskaņošana. Kaimiņu piekrišana parastam remontam nav vajadzīga, taču laba prakse ir viņus iepriekš informēt, norādot, kuros datumos un aptuveni cikos notiks visskaļākie darbi. Tas ir īpaši lietderīgi mājās, kurās dzīvo mazi bērni, seniori vai cilvēki, kas strādā maiņu darbu.
Labdien! Es dzīvoju mājā, kurā ir divi dzīvokļi. Vienā mitinos es ar savu ģimeni, bet otrā dzīvo kaimiņi. Kaimiņu dzīvoklī jau vairākus gadus notiek pastāvīga trokšņošana. Tas sākas no paša rīta un turpinās līdz vēlai naktij. Trokšņa dēļ trīc sienas un griesti. Ar kaimiņiem ir mēģināts runāt. Pretī saņemti tikai bļāvieni, aizskārumi un tieši draudi. Daudzreiz tika izsaukta policija. Kad pēc izsaukuma atbrauc policijas darbinieki, kaimiņi apklust. Policija saka: “Mēs nekā nedzirdam!” Ko vēl var darīt šajā situācijā? Atbilde: Klusums policijas ierašanās brīdī nenozīmē, ka neko vairs nevar darīt. Piemēram, Rīgas pašvaldības policija tieši norāda, ka šādās situācijās policijai var sniegt pieteikumu un norādīt arī citus mājas iedzīvotājus, kuri var apliecināt trokšņošanu. Šādā ilgstošā situācijā ieteicams pāriet no atsevišķiem telefona zvaniem uz sistemātisku rakstisku pierādījumu veidošanu: reģistrēt datumus un laikus, saglabāt audio vai video ierakstus, norādīt lieciniekus un par atkārtotiem gadījumiem iesniegt policijai rakstiskus iesniegumus. Audioieraksti un trokšņu fiksēšana var sniegt papildu informāciju, kaut arī pārkāpuma esamību policija vērtē, ņemot vērā visus pierādījumus kopumā. Ja kaimiņi izsaka tiešus draudus, tie iesniegumā jānodala no trokšņošanas un jāapraksta precīzi: kas, kad un kā tika pateikts vai izdarīts. Ja pierādījumu kopums ilgākā laikā apliecina sistemātisku normatīvo aktu pārkāpšanu, tad var apsvērt civilprasību. Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pants pieļauj arī prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu, ja dzīvokļa izmantošanas rezultātā sistemātiski tiek radīts likumā norādītais aizskārums. * Vēršam uzmanību, ka sniegtās atbildes ir informatīvas un nav saistošas tiesību piemērotājiem. |
1 Skat. Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2026. gada 8. janvāra lēmumu lietā SKC-117/2026 (sal. Suilmann M. WEG § 17 Rn. 30-31. Grām.: Bärmann J. WEG. Wohnungseigentumsgesetz. Kommentar. 16. Auflage. München: C. H. Beck, 2025).
