Kā izdeklarēt personu no sava īpašuma

Lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību un saņemtu dažādus paziņojumus no iestādēm, kas skar ne tikai personas pienākumus, bet arī tiesības (uzaicinājumi uz tiesu, valsts apmaksātajām veselības pārbaudēm u. c.), Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. pants nosaka pienākumu deklarēt dzīvesvietu. Ja dzīvesvieta mainās, tad mēneša laikā jādeklarē jaunā dzīvesvieta.

Likums noteic, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā, ja:

• viņai pieder šis nekustamais īpašums;
• par to ir noslēgts īres vai nomas līgums;
• īpašuma lietošanas tiesības viņa ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Dzīvesvietu var deklarēt, neuzrādot īpašnieka piekrišanu

Dzīvesvietu ērti un vienkārši iespējams deklarēt elektroniski – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Dzīvesvietas deklarēšana vai norādīšana”. Savukārt klātienē dzīvesvietu var deklarēt, dodoties uz attiecīgās pašvaldības deklarēšanas iestādi. Piemēram, Rīgā to iespējams izdarīt pilsētas apkaimju iedzīvotāju centros, bet Liepājā dzīvesvietu deklarē Liepājas pašvaldības policijas Iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanas nodaļa.

Deklarējot dzīvesvietas adresi, ir nepieciešams norādīt pamatojumu, kas personai dod tiesības dzīvot šajā adresē (piemēram, tas var būt īres līgums, īpašuma tiesības, īpašnieka sniegta atļauja), taču nav jāiesniedz dokuments, kas apliecina šīs tiesības. Tādēļ var gadīties, ka īpašumā ir deklarējušās personas, kurām nav tiesiska pamata to darīt vai arī tiesiskais pamats ir zudis (piemēram, ir beidzies īres līgums un bijušais īrnieks tur vairs nedzīvo). Šāda situācija var apgrūtināt nekustamā īpašuma īpašnieku, piemēram, ja uz īpašumu tiek piegādāta šīm personām adresētā korespondence, kā arī var radīt papildu izdevumus, ja konkrētajā īpašumā tiek sniegti tādi komunālie pakalpojumi, kuru izmaksas ir atkarīgas no deklarēto personu skaita (piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu, kanalizāciju, lifta ekspluatāciju).

Kā noskaidrot, kas ir deklarējies īpašumā

Nekustamā īpašuma īpašnieks var saņemt aktuālās Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas par personām, kuras deklarētas viņa nekustamajā īpašumā, un par personām, kuras norādījušas šo īpašumu kā papildu adresi.

Informāciju bez maksas iespējams uzzināt portālā latvija.gov.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Manā īpašumā deklarētās un papildu adresi norādījušās personas”. Ziņas par īpašumā deklarētajām personām var saņemt, vēršoties ar iesniegumu jebkurā Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā (tiek piemērota samaksa atbilstoši cenrādim).

Kā rīkoties, ja personas bez tiesiska pamata ir deklarējušās īpašumā

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pantu anulēt personas deklarēto dzīvesvietu iespējams tad, ja:

• dzīvesvietas deklarētājs ir sniedzis nepatiesas ziņas;
• attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Šādos gadījumos ar iesniegumu jāvēršas pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas īpašums, un jālūdz anulēt ziņas par deklarēto dzīvesvietu. Iesniegumu var iesniegt:

• elektroniski – portālā latvija.gov.lv (izvēloties attiecīgo pašvaldību);
• pa pastu;
• klātienē;
• nosūtot uz pašvaldības oficiālo e-pastu vai e-adresi (ar drošu elektronisko parakstu).

Iesniegumā jānorāda šāda informācija:

• informācija par iesnieguma iesniedzēju, nekustamā īpašuma adrese un dokuments, kas apliecina personas tiesības pārvaldīt attiecīgo nekustamo īpašumu (piemēram, īpašuma vai īres tiesību apliecinošs dokuments, pilnvara, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona);
• ziņas par personu, kuru vajag izdeklarēt no īpašuma (vārds, uzvārds, personas kods);
• paskaidrojums, kādēļ anulējamas ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, pievienojot to pamatojošus dokumentus (ja tādi ir).

Ja persona dzīvesvietu ir deklarējusi bez tiesiska pamata, tad atbilstoši konkrētajai situācijai, piemēram, var norādīt, ka ir sniegta nepatiesa informācija vai ka nav saņemta īpašnieka atļauja, vai ka īpašnieku ar personu nesaista radniecība/laulība/svainība.

Dzīvesvietas deklarācijas tiesiskā pamata zudumu var pamatot, piemēram, ar līgumu, kuram ir beidzies termiņš, vienošanos par līguma izbeigšanu, spēkā stājušos tiesas spriedumu, kas apliecina dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanu, u. tml. dokumentiem.

Izvērtējot iesniegto informāciju, pašvaldība var prasīt papildu ziņas gan no iesniedzēja, gan personas, kas deklarējusies īpašumā.

Pašvaldības iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, vai, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot viena mēneša termiņu, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam (skat. Administratīvā procesa likuma 64. pantu). Lēmums ir uzskatāms par administratīvo aktu, kuru var arī apstrīdēt aktā noteiktajā kārtībā.

Strīda gadījumā deklarēto dzīvesvietu nevarēs anulēt

Dažkārt starp personu, kurai pieder nekustamais īpašums, un personu, kura tajā deklarējusies, var izcelties nesaskaņas. Piemēram, izīrētājs vairs negrib, lai īrnieks ar saviem ģimenes locekļiem īres mājoklī deklarē dzīvesvietu, vai īpašniekam ir neskaidrības par deklarētās dzīvesvietas nozīmi (piemēram, viņš maldīgi uzskata, ka dzīvesvietas deklarēšana dod kādas tiesības uz īpašumu), vai arī laulātais, uz kura vārda īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, laulības šķiršanas laikā vēlas izdeklarēt no īpašuma otru laulāto. Situācijas var būt dažādas, taču, ja pastāv strīds par īpašuma lietošanas kārtību un puses nespēj pašas vienoties, tad šis strīds ir jārisina tiesā civiltiesiskā kārtībā, līdz ar to arī deklarētās dzīvesvietas anulēšanas jautājumu var nākties atlikt.

Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir skaidrojusi1, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis nav risināt civiltiesiskus strīdus starp personām par viņu tiesībām dzīvot konkrētajā dzīvesvietā. Tāpēc tūlītēja administratīvā procesa piemērošana (vēršanās pašvaldībā ar iesniegumu par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu) atsevišķās situācijas var būt pārsteidzīga.

Piemēram, tā var būt gadījumā, ja persona dzīvo dzīvoklī, lai gan īres līgums nav noslēgts, regulāri maksā īres maksu un īpašnieks to pieņem (akceptē īres attiecības de facto). Šādā situācijā atzīstams, ka pastāv strīds starp personu, kuras dzīvesvieta deklarēta īpašumā, un īpašnieku par to, vai persona pamatoti dzīvo attiecīgajā dzīvoklī. Augstākā tiesa norādījusi, ka tikai tad, kad ar tiesas spriedumu civillietā ir izlemts, ka personai nav tiesību dzīvot attiecīgajā dzīvesvietā, ir izdarāms secinājums par tiesiska pamata neesību Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē.

Vienlaikus Augstākā tiesa uzsvērusi, ka šāds strīds par tiesisko pamatu, uz kura persona uzturas attiecīgajā dzīvesvietā, ir nošķirams no gadījuma, kad, piemēram, sveša persona deklarē savu dzīvesvietu svešā adresē, attiecīgā īpašuma īpašniekam neko nezinot (faktiski nedzīvo īpašumā). Šādā gadījumā Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktu var piemērot arī bez īpašas civiltiesiskas tiesvedības.

Pašvaldības regulāri saņem iesniegumus par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu

Iesniegumi par personu deklarētās dzīvesvietas anulēšanu Latvijas pašvaldību darba kārtībā nav retums. Piemēram, Rīgas pašvaldības pārstāve Sabīne Solovjeva informēja, ka 2024. gadā Rīgas valstpilsētas pašvaldības Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijā ir izskatītas 3198 administratīvās lietas par personu deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu un pieņemti lēmumi par:

• 5338 personu deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu;
• atteikumu anulēt ziņas par 51 personu deklarēto dzīvesvietu.

Vairākumā gadījumu deklarētās dzīvesvietas anulēšanas lūgumi ir iesniegti, jo:

• beidzies īres līguma termiņš;
• pārtraukta mutiska vienošanās par dzīvesvietas deklarēšanu;
• persona ir zaudējusi īpašuma tiesības.

Deklarētās dzīvesvietas anulēšana pārsvarā atteikta gadījumos, ja konstatēts, ka:

• personai pastāv dzīvojamās telpas lietošanas tiesības (piemēram, spēkā esošs īres līgums);
• persona dzīvo deklarētajā dzīvesvietā un pastāv civiltiesisks strīds par dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām;
• personas dzīvesvietas deklarācija atbilst Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem (piemēram, īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata).

Savukārt Liepājas pašvaldības policijas pārstāve Elva Lubāne norādīja, ka Liepājas pašvaldības policijas Dzīvesvietas deklarēšanas nodaļa 2024. gadā saņēmusi 156 iesniegumus ar lūgumiem anulēt deklarētās dzīvesvietas, no kuriem 154 iesniegumi apmierināti, bet divi noraidīti.

Deklarētās dzīvesvietas anulēšana visbiežāk lūgta:

• pamatojoties uz tiesas spriedumu;
• ja persona, mainot dzīvesvietu, aizmirsusi pārdeklarēties uz jauno dzīvesvietu, tajā skaitā, ja persona aizbraukusi dzīvot uz ārzemēm;
• situācijās, kurās dzīvesvietā deklarēto personu skaits ietekmē atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Visbiežāk deklarētās dzīvesvietas anulēšana atteikta:

• ja laulātās personas ir fiziski šķīrušās, bet nav zudis tiesiskais pamats (laulība nav oficiāli šķirta);
• konstatējot, ka īres līgums pastāv un tā termiņš vēl ir spēkā, taču īpašnieks nevēlas, ka persona ir deklarēta konkrētajā dzīvesvietā;
• ja persona, kuru lūgts izdeklarēt, fiziski dzīvo konkrētajā dzīvesvietā.

1 Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-444/2020.