SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
30. decembrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Reģistri
12
12

Kā atbrīvoties no svešas juridiskās adreses savā īpašumā

Ja VID konstatē pamatojumu konkrētas adreses iekļaušanai riska adrešu sarakstā, jaunu komersantu juridisko adrešu reģistrācija attiecīgajā adresē vairs nebūs iespējama.

FOTO: Freepik

Dzīvoklī vai privātmājā savu juridisko adresi reģistrējis nezināms uzņēmums. Kādā veidā tas skar nekustamā īpašuma saimnieku? Vai sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijas fakts konkrētā dzīvoklī dzīvokļa īpašniekam uzliek kādus papildu pienākumus? LV portāls skaidro, kādas ir sekas, ja īpašumā piereģistrējies svešs uzņēmums, un kā ir jārīkojas, lai atbrīvotos no šāda traucēkļa.

īsumā
  • Komerclikuma 139. pants nenosaka kārtību, kādā nekustamā īpašuma īpašnieks var vērsties pret kapitālsabiedrībām, kuras bez tiesiska pamata savu juridisko adresi reģistrējušas attiecīgajā nekustamajā īpašumā.
  • Kapitālsabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties Uzņēmuma reģistra lēmumā, ja sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.
  • Iemesls, kādēļ kā juridiskās personas juridiskā adrese tiek izvēlēta adrese, kurā tā nav sasniedzama, iespējams, varētu būt saistīts ar vēlmi izvairīties no kompetentajām uzraudzības institūcijām.
  • Uzņēmumu reģistrs iesaka juridisko adresi reģistrēt īpašumā, kurā ir sasniedzama kāda ar pašu kapitālsabiedrību saistīta persona, piemēram, dalībnieks vai valdes loceklis.

Komerclikuma 139. pants paredz, ka sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta Uzņēmumu reģistra (UR) vestajā komercreģistrā.

No 2021. gada 1. augusta sabiedrībām vairs nav jāiesniedz UR nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai.

Tiesa, arī pēc 2021. gada 1. augusta komersantam ir jāvienojas ar nekustamā īpašuma īpašnieku par tiesībām izmantot nekustamo īpašumu, bet šīs vienošanās nav jāiesniedz UR. Tā vietā komersanta valdei ir pienākums apliecināt, ka šāda vienošanās pastāv un komersantam ir tiesības atrasties attiecīgajā nekustamajā īpašumā.

Ja tiek konstatēts, ka apliecinājums neatbilst patiesībai, komersanta valdes locekļus saskaņā ar Krimināllikuma 272. panta pirmo daļu var saukt pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts pārvaldes iestādei.

Jāsniedz paziņojums UR

UR Juridiskās nodaļas juriskonsults Edgars Buka skaidro, ka Komerclikuma 139. pants nenosaka kārtību, kādā nekustamā īpašuma īpašnieks var vērsties pret kapitālsabiedrībām, kuras bez tiesiska pamata savu juridisko adresi reģistrējušas attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka  kapitālsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības) darbību var izbeigt, pamatojoties uz UR lēmumu, ja kapitālsabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

Paziņojumu par kapitālsabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē var iesniegt jebkura persona, kurai nav izdevies sazināties ar kapitālsabiedrību tās juridiskajā adresē, kā arī nekustamā īpašuma īpašnieks, kurš ir konstatējis, ka kapitālsabiedrība savu juridisko adresi bez tiesiska pamata reģistrējusi attiecīgajā nekustamajā īpašumā.

Par nesasniedzamību juridiskajā adresē UR lielākoties informē valsts pārvaldes iestādes, kurām nav izdevies ar kapitālsabiedrību sazināties tās juridiskajā adresē, kā arī nekustamo īpašumu īpašnieki.

Ja nav sasniedzama, likvidē

Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas UR uz juridisko adresi nosūta brīdinājumu, lūdzot kapitālsabiedrību divu mēnešu laikā paziņot UR par tās sasniedzamību juridiskajā adresē vai arī pieteikt izmaiņas juridiskajā adresē. Ja paziņojumu ir iesniedzis nekustamā īpašuma īpašnieks, tad kapitālsabiedrībai jāpiesaka izmaiņas tās juridiskajā adresē, vai arī nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāatsauc savs paziņojums.

Ja noteiktajā termiņā brīdinājumā konstatētais trūkums netiek novērsts, UR pieņem lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, kā rezultātā, tiek atbrīvota arī valde.

Ja mēneša laikā lēmums netiek apstrīdēts, komercreģistrā tiek veikts ieraksts par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums ar aicinājumu kapitālsabiedrības likvidācijā ieinteresētajām personām viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

Ja viena mēneša laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas UR nav saņemts pieteikums likvidatora iecelšanai, vai arī nav pasludināts kapitālsabiedrības maksātnespējas process, tā tiek izslēgta no komercreģistra bez likvidācijas procesa.

Kapitālsabiedrības atjaunošana komercreģistrā pēc tās izslēgšanas nav iespējama, un visa manta, kas pirms izslēgšanas piederēja kapitālsabiedrībai, turpmāk tiek pielīdzināta bezmantinieku mantai un būs piekritīga valstij.

Procesa ilgums līdz kapitālsabiedrības izslēgšanai no komercreģistra vidēji ir pieci mēneši, ja vien kapitālsabiedrība neapstrīd lēmumu par tās darbības izbeigšanu.

Riska adrešu saraksts

Ja nekustamā īpašuma īpašnieks konstatē, ka tam piederošajā nekustamajā īpašumā bez viņa ziņas regulāri tiek reģistrēti jauni komersanti, īpašnieks par minēto var informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kurš uztur riska adrešu sarakstu.

Ja VID konstatē pamatu konkrēto adresi iekļaut riska adrešu sarakstā, jaunu komersantu juridisko adrešu reģistrācija attiecīgajā adresē vairs nebūs iespējama.

Vienlaikus E. Buka uzsver, ka arī pats nekustamā īpašuma īpašnieks vairs nevarēs reģistrēt komersantu minētajā juridiskajā adresē.

Statistika

UR 2020. gadā kopumā saņēma 1464 ziņojumus par neatrašanos juridiskajā adresē un nosūtīja 2016 brīdinājumus.

Savukārt līdz 2021. gada 31. novembrim ir saņemti 1097 ziņojumi un nosūtīti 1294 brīdinājumi. Precīzāk, 699 ziņojumi saņemti un 867 brīdinājumi nosūtīti laika periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. jūlijam. Savukārt laika periodā no 2021. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. novembrim UR saņemti 398 ziņojumi un nosūtīti 427 brīdinājumi.

E. Buka secina, ka būtiskas izmaiņas pēc grozījumu Komerclikumā spēkā stāšanās nav konstatētas, jo jaunais tiesiskais regulējums ir spēkā tikai dažus mēnešus, – kopš 2021. gada 1. augusta.

Iemesli svešas adreses reģistrācijai

“Iemesls, kādēļ kā juridiskās personas juridiskā adrese tiek izvēlēta adrese, kurā tā nav sasniedzama, iespējams, varētu būt saistīts ar vēlmi izvairīties no kompetentajām institūcijām,” norāda E. Buka. “Tāpat tiek konstatēti gadījumi, kuros kapitālsabiedrības, mainot sava biroja atrašanās vietu, aizmirst aktualizēt ziņas par juridisko adresi. Kopš pandēmijas sākuma kapitālsabiedrības, atbildot uz nosūtītajiem brīdinājumiem par nesasniedzamību juridiskajā adresē, arī norāda, ka tā juridiskajā adresē nesaņēma tai adresēto korespondenci, jo tās darbinieki strādā attālināti. Ne visos gadījumos kapitālsabiedrības apzināti izvēlas savu juridisko adresi reģistrēt adresē, kurā tās nebūs sasniedzamas.”

Atsevišķos gadījumos arī tiek konstatēts, ka agrāk kapitālsabiedrībai bija tiesisks pamats savu juridisko adresi reģistrēt konkrētajā nekustamajā īpašumā, jo ir bijusi noslēgta vienošanās ar īpašnieku par juridiskās adreses izmantošanu. Atkāpjoties no vienošanās, īpašnieks paziņo UR par kapitālsabiedrības nesasniedzamību tās juridiskajā adresē, atsevišķi neinformējot pašu kapitālsabiedrību. Tā kā brīdinājums tiek sūtīts uz juridisko adresi, pati kapitālsabiedrība var arī nezināt par uzsākto procesu, jo tā uzskata, ka tai vēl joprojām ir tiesisks pamats atrasties attiecīgajā adresē.

Iesaka aktivizēt e-adresi

UR iesaka juridisko adresi reģistrēt īpašumā, kurā ir sasniedzama kāda ar pašu kapitālsabiedrību saistīta persona, piemēram, dalībnieks vai valdes loceklis. Tāpat kapitālsabiedrībai būtu vēlams aktivizēt savu e-adresi, kura visām juridiskajām personām būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra.

E-adrese visām juridiskajām personām būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra.

Aktivizējot e-adresi, visi paziņojumi juridiskajai personai tiks sūtīti elektroniski uz tās e-adresi, tostarp brīdinājums, ja Uzņēmumu reģistrā tiks saņemta informācija par nesasniedzamību juridiskajā adresē.

Plašāk par tēmu:

Kāda atbildība ir dzīvokļa īpašniekam

Uz jautājumu, vai dzīvokļa īpašniekam ir kāda atbildība par to, ka viņa īpašumā savu adresi reģistrējusi juridiskā persona, UR skaidro, ka nekustamā īpašuma īpašniekam nav pienākuma pārbaudīt, vai tam piederošajā nekustamajā īpašumā ir reģistrētas juridiskās personas, kurām nav tiesiska pamata tur atrasties.

Taču, ņemot vērā, ka uz īpašnieka adresi tiek sūtīta juridiskajai personai adresētā korespondence, praksē paši īpašnieki izvēlas ziņot UR par komersantiem, kuri viņa adresē atrodas bez tiesiska pamata.  

Papildu maksājumu pārvaldniekam nav

Vai sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijas fakts konkrētā dzīvoklī uzliek dzīvokļa īpašniekam kādus papildu pienākumus, piemēram, papildu komunālos maksājumus, lielāku nekustamā īpašuma nodokli?

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis skaidro, ka no pārvaldnieka puses nevajadzētu būt nekādiem papildu maksājumiem.

Savukārt zvērināts advokāts Dr. iur. Imants Muižnieks uzsver, ka juridiskās adreses norādīšana konkrētajā adresē vēl neliecina par to, ka šajā adresē tiek veikta arī saimnieciskā darbība, tomēr šis aspekts būtu jāņem vērā saistībā ar NĪN. Ja īpašumā tiek veikta saimnieciskā darbība, tad NĪN var tikt paaugstināts atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmajai daļai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi vai likmes no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.

Taču, piemēram, Rīgā “no tā, ka dzīvoklī ir reģistrēta juridiskā adrese juridiskai personai, NĪN likme nemainās,” informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU