NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
15. martā, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: e-vide
4
9
4
9

Iedzīvotāji negribīgi izmanto oficiālo elektronisko adresi saziņai ar valsti

Oficiālā elektroniskā adrese ieviesta, lai elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts iestādēm un privātpersonām.

FOTO: Freepik

Pirms vairākiem gadiem radītā oficiālā elektroniskā adrese, kas paredzēta drošai saziņai ar valsti, vēl joprojām nav iedzīvojusies. Ļoti mazā skaitā eAdresi brīvprātīgi izveidojušas privātpersonas, savukārt no valsts un pašvaldību iestādēm, kam eAdrese ir obligāta, tikai puse to izmantojušas ziņojumu sūtīšanai.

īsumā
  • Pagaidām eAdrese ir ieviesta tikai iestādēs, kurām tā jālieto obligāti, taču nav vērojama plaša tās lietošana ikdienā.
  • eAdreses galvenā iecere bija to izveidot līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei, tikai elektroniskā vidē, lai saziņa privātpersonām ar valsti notiktu vienuviet.
  • Liela daļa iestāžu eAdresi ikdienā neizmanto, gandrīz puse iestāžu nav nosūtījušas nevienu ziņojumu, 13% iestāžu divu eAdreses darbības gadu laikā nosūtījušas līdz trim ziņojumiem.
  • Tikai 13 000 privātpersonu ir izveidojušas savu eAdresi. Tas ir tikai viens procents no sākotnēji plānotā brīvprātīgo lietotāju skaita.
  • eAdrese nav tik vilinošs rīks, lai atteiktos no pašreiz elektroniski iespējamās saziņas un pārietu uz jaunu e-vidi.

Šos datus konstatējusi Valsts kontrole (VK) revīzijā “Vai valstī tiek nodrošināta efektīva oficiālās elektroniskās adreses lietošana saziņā ar personām?”.

Oficiālajai elektroniskajai adresei (eAdrese) ir izveidota normatīvā bāze, tehniskais risinājums, ir radīti priekšnoteikumi, lai to varētu ieviest. Taču ļoti vāji sokas ar praktisko lietošanu, proti, ar ieviešanu praktiskajā ikdienas saziņā ar privātpersonām un arī iestāžu savstarpējā komunikācijā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja VK Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore Kristīne Jaunzeme.

VK aplēsusi, ka eAdreses izveidošanā ieguldīti gandrīz 7 miljoni eiro. Atliekot eAdreses lietošanu, katru gadu netiek ietaupīta nauda – 5 miljoni eiro gadā.

eAdrese ieviesta tāpēc, ka valsts pārvalde iedzīvotāju elektroniski uzrunāt nevar, ja vien iestāde nav fiksējusi viņa e-pastu.

eAdreses galvenā iecere bija to izveidot līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei, tikai elektroniskā vidē, lai saziņa privātpersonām  ar valsti notiktu vienuviet. Tātad eAdrese ir digitālā pastkastīte saziņai starp valsts pārvaldi un privātpersonu, gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām.

Revīzijas mērķis bija pārbaudīt, vai eAdrese izveidota atbilstoši valdības iecerēm, vai tiek izmantota un vai sasniedz uzdevumus, deputātiem skaidroja VK sektora vadītāja Ingrīda Kalniņa-Junga.

Revīzijā par laiku no 2018. līdz 2020. gadam, kad valsts pārvalde sāka lietot eAdresi, skatīti 26 revīzijas kritēriji, no tiem nav izpildīti 7 kritēriji. Veikta plaša aptauja, lai saprastu, kā sokas ar eAdreses lietošanu.

Valsts pārvaldes iestādēm oficiālā elektroniskā adrese ir obligāta, taču joprojām eAdrešu sistēmai nav pievienojušās 5% iestāžu. No eAdresi reģistrējušajām iestādēm gandrīz puse nav nosūtījušas nevienu ziņojumu, tātad nelieto to ikdienā. Iestādes eAdresi galvenokārt izmanto savstarpējai saziņai, nevis saziņai ar privātpersonām.

Iedzīvotājiem nav motivācijas

Iedzīvotājiem eAdreses lietošanas obligātums nav noteikts. Tikai 13 000 privātpersonu ir izveidojušas savu eAdresi. Tas ir tikai viens procents no sākotnēji plānotā brīvprātīgo lietotāju skaita

Mazā aktivitāte varētu būt skaidrojama ar cilvēku ieradumiem – sūtīt elektroniskos dokumentus e-pastā un izmantot e-pakalpojumus, atzīstot tos par pietiekami ērtiem un parocīgiem rīkiem saziņai ar valsti.

VK ziņojumā norādīts: eAdreses izveidošana un lietošana ir bez maksas, tomēr privātpersonām tās izveidei un lietošanai ir nepieciešami kvalificēti personas elektroniskās identifikācijas līdzekļi – eID karte ar aktivizētu elektronisko parakstu vai eParaksts Mobile lietotne. eAdreses izmantošana nemaina paša dokumenta noformēšanas prasības. Ja konkrētajā gadījumā ir nepieciešams dokuments ar parakstu, tad, arī izmantojot eAdresi, dokuments elektroniski ir jāparaksta. eAdrese ir tikai saziņas veids un informācijas apmaiņas kanāls.

eAdrese pati par sevi nav tik vilinošs rīks, lai pārietu uz jaunu un nezināmu e-vidi. Un privātpersona nesaskata nozīmīgas priekšrocības. Nav motivācijas eAdresi uzsākt lietot brīvprātīgi, vērtē revidenti.

Vēl būtiski iemesli ir tas, ka normatīvie akti neparedz gadījumus, kad eAdrese būtu jālieto obligāti. eAdrese nav iestrādāta iestādes iekšējos procesos (piemēram, nav noteikts, kurus e-pakalpojumu var saņemt tikai uz eAdresi), kaut gan viena no eAdreses priešrocībām ir drošība. Tātad, to izmantojot, var apstrādāt ierobežotas pieejamības informāciju, personas datus, tostarp sensitīvos.

Līdz ar to eAdrese būtu noderīga pašreiz – vakcinēšanās laikā. Taču arī pandēmijas gadā, kad iedzīvotājiem daudzi jautājumi ir jārisina attālināti, cilvēki nav izrādījuši lielāku interesi par iespēju nodrošināties ar oficiālo elektronisko adresi saziņai ar valsti (un pašvaldībām).

Droša saziņa

eAdrese dod iespēju pusēm, kuras sazinās, šo saziņu nodrošināt identificēti, tas ir, saņēmējs var būt pilnībā pārliecināts, ka sūtītājs ir tas, kas viņš ir, uz atšķirību no pierastā (parastā) e-pasta norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks. eAdrese garantē, ka personas dati ir droši aizsargāti. E-pasta gadījumā tas tā nav un šī sarakste var nonākt publiskā telpā.

“Līdz ar eAdreses ieviešanu iedzīvotājus pārceļam uz drošo vidi saziņā, lai varētu droši komunicēt starp privātpersonu un valsts pārvaldi,” uzsver VARAM pārstāvis.

Līdzīgs risinājums esot dāņiem. Tur oficiālā elektroniskā adrese ir obligāta iedzīvotājiem, un tam iedzīvotājam, kurš kategoriski atsakās lietot eAdresi, pašam jāpiesakās un jāpaskaidro, kāpēc viņš to nevēlas lietot.

Valsts pārvalde savai eAdresei sniedz neprecīzus datus

eAdrešu katalogs ir eAdreses sastāvdaļa, kurā iekļauj informāciju par izveidotajām adresēm. Revīzijā konstatēts, ka eAdrešu kataloga dati par iestādēm ir nekvalitatīvi un  nepilnīgi, tāpēc ir apgrūtināta adresātu meklēšana, identificēšana un sarakstes organizēšana eAdreses vidē.

Iemesls ir datu kvalitātes nepilnības Publisko personu un iestāžu sarakstā, kurā pienākums informāciju sniegt un aktualizēt ir pašām iestādēm. Uzņēmumu reģistram (UR), kas nodrošina saraksta vešanu, normatīvajos aktos nav paredzētas tiesības pārbaudīt un  kontrolēt šīs informācijas pilnīgumu, atbilstību, aktualitāti un precizitāti.

eAdrešu katalogs ir cieši saistīts ar UR administrēto Publisko personu un iestāžu sarakstu, kurā tiek ievietota informācija par iestādēm. Problēmas datu kvalitātē ir tāpēc, ka ne vienmēr valsts iestādes korekti ievada datus, tostarp nosaukumus, Saeimas komisiju informēja Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Citiem UR reģistriem klients parasti iesniedz pieteikumu, kuru datus, pirms tie nonāk attiecīgajā reģistrā, pārbauda valsts notāri. Publisko personu un iestāžu reģistrs strādā atšķirīgi, proti, lai netērētu resursus, darbojas pašreģistrēšanās princips. Valsts pārvalde pat reģistrējas digitālā vidē, deklarē šos datus par sevi. Praksē pierādījies, ka ne visi spēj šos datus ievadīt kvalitatīvi.

UR vērtēs, vai ar tehniskiem vai juridiskiem mehānismiem varam uzlabot sniegto datu kvalitāti. Ja praksē tam rezultāta nebūs, nekas cits neatliks kā pirms reģistrācijas likt datu kontrolieri. Valsts un pašvaldību iestādēm tomēr vajadzētu saņemties un rādīt piemēru, kā digitālajā vidē pašapkalpojoties var nodrošināt datu kvalitāti, piebilst G. Paidere.

VARAM sola progresu gada laikā

VK konstatējusi arī problēmu ar elektroniskā sūtījuma piegādi. Līdzīgi kā papīra vēstule, kura tiek uzskatīta par nosūtītu un saņemtu, arī eAdresē vēstule tiek uzskatīta par nosūtītu un saņemtu. Revīzijā konstatēts, ka tas ne vienmēr tiek nodrošināts, jo aptuveni 15 tūkstoši (jeb viens procents) ziņojumu netiek nosūtīti tehnisku iemeslu dēļ.

Turklāt privātpersona pati izvēlas, vai atvērt eAdresē pienākušo sūtījumu, un katrs piektais ziņojums atvērts netiek. Kaut gan valsts paļaujas uz to, ka ziņojums nosūtīts. Netiek izmantotas informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas saņēmējam atgādināt par neatvērto ziņojumu, saglabājot papīra dokumentu piegādes pieeju. Visos šajos gadījumos ziņojums tiek uzskatīts par piegādātu un adresātam var iestāties no tā izrietošās juridiskās sekas, lai gan viņš šos ziņojumus nav atvēris un izlasījis.

Revīzijas aptaujā konstatēts, ka visai liels iestāžu skaits (22%) nesaskata ieguvumus no eAdreses. Arī mazais privātpersonu lietotāju skaits norāda uz to, ka eAdreses ziņojumu drošība saziņai ar valsti pati par sevi vien nenodrošina plašu interesi par eAdresi un brīvprātīgu tās lietošanas uzsākšanu bez papildu veicināšanas stratēģijas, sasaistes ar e-pakalpojumu rezultātu saņemšanu vai privātpersonu savstarpējassaziņas iespējas nodrošināšanas.

VK norāda, ka ir nepieciešama aktīva VARAM rīcība, vadot eAdreses ieviešanu kā valsts līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektu. eAdreses izveide ir daļa no e-pārvaldes attīstības, kurā kopā ar eID kartes, e-paraksta, e-rēķinu un citu e-rīku attīstību tiek vienkāršota saziņa ar valsti un taupīti resursi.

Tā kā privātpersonām eAdrese ir brīvprātīga, tiek prognozēts, ka plašāka tās lietošana, iespējams, varētu sākties no 2023. gada, kad būs obligātas eID kartes. Tomēr arī pašreiz daudziem ir eID kartes, taču tās netiek izmantotas, lai pieslēgtos eAdresei. Tā ka paļauties uz šo korelāciju arī nevar, uzskata VK.

VARAM ieteikts:

  • regulāri analizēt un izvērtēt eAdreses ieviešanas gaitu un izmantošanu valsts saziņā ar privātpersonām, izvirzīt jaunus uzdevumus pilnvērtīgai eAdreses ieviešanai un attīstībai, kā arī sagatavot attiecīgus izvērtējuma ziņojumus;
  • nodrošināt nepieciešamo izmaiņu veikšanu eAdreses darbību regulējošos normatīvajos aktos, kā arī definēt skaidru pienākumu un atbildību sadalījumu attiecībā uz eAdreses piekļuves risinājumu portālā parvaldība.lv;
  • salāgot elektroniskās identifikācijas līdzekļu prasības dažādām eAdreses lietotāju grupām un piekļuves risinājumiem;
  • izvērtēt nepiegādāto eAdreses ziņojumu uzraudzības un preventīvo kontroļu pilnveides iespējas, kā arī regulāri apkopot labo praksi un tipiskākās kļūdas eAdreses lietošanā, piedāvāt iespējamos risinājumusun par to informēt iestādes;
  • izvērtēt pašreizējo situāciju un izstrādāt risinājumus, lai samazinātu eAdresē neatvērto ziņojumu skaitu;
  • nodrošināt regulāru eAdreses lietotāju datu analīzi, vērtējot nelietošanas iemeslus un meklējot risinājumus katras specifiskās lietotāju grupas atbalstam eAdreses izmantošanā, kā arī izstrādāt mērķtiecīgu, uz attiecīgo lietotāju grupu orientētu informēšanas plānu, lai veicinātu jaunu lietotāju piesaisti.

VK pozitīvi vērtē VARAM apņemšanos ieviest priekšlikumus visai īsā termiņā – viena gada laikā.

U. Bisenieks deputātus informēja, ka eAdreses projekta pirmais posms ir pabeigts, infrastruktūra ir izveidota, tagad jāķeras pie otrā posma – jāievieš jauni paradumi gan sabiedrībā, gan valsts pārvaldē. Jāveido izpratne par eAdreses nepieciešamību un priekšrocībām, tās jāskaidro, lai sasniegtu galveno mērķi: eAdrese palīdz valstij sasniegt katru vienu iedzīvotāju.

Tas, kā izveidot savu eAdresi un kā to lietot, paskaidrots portālā latvija.lv, norādē “Jautājumi par e-adresi”.

Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktais mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp valsts iestādēm un privātpersonām.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU