Šīgada aprīlī veiktajā Samsung tiešsaistes aptaujā1 par jauniešu paradumiem internetā tika atklāts, ka 93% jauniešu Latvijā ir saskārušies ar nepatiesu informāciju sociālajos medijos. Savukārt gandrīz puse jeb 47% Baltijas valstīs aptaujāto jauniešu, sastopoties ar nepatiesu informāciju sociālajos medijos, izvēlas to ignorēt.
Daļa jauniešu arī nesaskata savu atbildību dezinformācijas izplatības ierobežošanā. 68% respondentu pauda viedokli, ka, viņuprāt, atbildību par maldīga satura izplatīšanu galvenokārt dala tā autors (68%) un pats jaunietis, ja ar šo informāciju ir tālāk dalījies (59%).
Gandrīz trešdaļa (28%) apgalvo, ka vainīgais ir tas, kurš pats šai ziņai noticējis, turpretī 3% uzskata, ka šajā situācijā vaininieka nav. 35% neslēpj, ka nav informēti, kā un kam būtu jāziņo par šādu informāciju.
Dezinformācijai palīdz izplatīties arī komentāri un “īkšķīši”
Par mānīgu ziņu izplatības ierobežošanu ir atbildīgs ikviens sociālo mediju lietotājs. Jo lielāka jebkāda veida iesaiste pie kādas nepatiesas ziņas, jo tālāk tā nonāk. Turklāt tas attiecas ne tikai uz dalīšanos ar konkrēto ierakstu, bet arī komentāru pievienošanu un “patīk” atzīmēšanu.
Turpretim, jo ātrāk par šādu informāciju tiek ziņots un jo vairāk cilvēku to izdara, jo efektīvāk iespējams pārraut nepatiesas informācijas izplatības ķēdi.
“Ikdienā, patērējot sociālo mediju saturu, nav iespējams pārbaudīt katru publicēto ierakstu un attēlu. Tomēr tas, ko ikviens no mums var darīt, ir izmantot kritisko domāšanu un atcerēties, ka ne visi satura veidotāji ir ar cēliem nodomiem, tādēļ vienmēr ir jāsaglabā modrība. Ar maldinošu vai tīšuprāt kaitniecisku saturu cilvēki internetā dalās, izmantojot savu īsto vārdu, kā arī viltus kontus. Mērķi var būt ļoti dažādi, sākot ar it kā nevainīgu joku, līdz pat krāpnieciskām darbībām, lai iegūtu finanšu līdzekļus, personas datus un citu informāciju. Sociālo mediju lietotājiem īpaši jāuzmanās no viltus konkursiem un privātajām ziņām ar aizdomīgiem aicinājumiem,” stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Viņa iesaka dažus nozīmīgus kontroljautājumus, kurus ir būtiski atcerēties, saskaroties ar aizdomīgu informāciju vai satura veidotāju.
- Kad šī informācija ir publicēta? Vai tā ir aktuāla arī šodien?
- Kas ir ziņas autors? Kādas ir tā zināšanas par konkrēto tēmu?
- Kāds ir ziņas vēstījums, kas ar to ir pateikts? Vai ir izmantoti fakti jeb tikai apgalvojumi, kas balstīti vienas vai vairāku personu viedokļos?
Ja rodas aizdomas, ka publicētais ieraksts nav patiess, ir vairāki veidi, kā rīkoties.
- Ja ar informāciju ir dalījies draugs vai paziņa, personu var uzrunāt privāti, lai noskaidrotu, vai ziņas publicētājs ir pārliecināts par ievietoto saturu, tā mērķi un kontekstu. Ja iespējams, var norādīt alternatīvus, uzticamus informācijas avotus un aicināt ziņu dzēst.
- Tāpat iespējams arī ziņot konkrētā sociālā medija administrācijai, kas izskatīs iesniegumu un vajadzības gadījumā slēps ierakstu. Šādā veidā var ziņot ne tikai par konkrētiem ierakstiem, bet arī kontiem, kuri uzdodas par kādu citu, veic krāpnieciskas vai manipulatīvas darbības.
- Vēl viena iespēja ir ziņot Latvijas Drošāka interneta centram, kas nodarbojas ne tikai ar šīs tēmas pētniecību un informatīvu materiālu izplatīšanu, bet arī ir izveidojuši informatīvu platformu, kurā ziņot par pārkāpumiem un nelegālu interneta saturu, tai skaitā par viltus ziņām. Forma pieejama vietnē drossinternets.lv vai mobilajā lietotnē “Drošs Internets”.
Realitātes sagrozīšanā nesaskata problēmu
Aptaujas rezultāti rāda, ka jaunieši arī paši rada un dalās ar nepatiesu informāciju. To, ka šādi ir rīkojušies, atzina 61% respondentu. Vairums jauniešu, kuri piedalījās aptaujā, neuzskata, ka tādas informācijas kā atrašanās vietas vai datuma izmainīšana, attēla izmainīšana, izmantojot filtrus vai speciālas lietotnes, būtu nepatiesas informācijas sniegšana. 22% aptaujāto norādījuši, ka arī savu dzīvi sociālajos medijos atspoguļo labāku, nekā tā ir realitātē, turklāt šī tendence ir izteiktāka sievietēm – 25%, savukārt vīriešiem – 17%.
Protams, ne vienmēr filtru lietošana vai citāda ikdienas izskaistināšana ir kaitnieciska. “Tomēr jāatceras, ka vispirms pašiem jāspēj kritiski izvērtēt citu lietotāju saturs, tostarp, lai tas neietekmētu jaunieša pašapziņu. 23% respondentu norādīja, ka citu lietotāju saturs liek vai visdrīzāk liek justies sliktāk. Šeit būtu svarīgi atcerēties visas tās nianses, kuras neuzskatām par nepatiesām ziņām, bet kuras var ietekmēt satura uztveri, – filtru izmantošana vai nepatiesi norādīta atrašanās vieta. Ne vienmēr ziņa ar perfekta izskata slavenību, kura norāda, ka dodas uz vērienīgu ballīti, ir tieši tāda, kā izskatās,” komentē Līga Bite, Samsung komunikācijas vadītāja Baltijā.
Jāpiebilst, ka 58% aptaujāto norādīja, ka ir saskārušies ar situāciju, kad nepatiesu informāciju ir izplatījis viedokļu līderis vai slavenība, kurai viņi seko kādā sociālajā medijā. Tas aktualizē jautājumu, kurš būtu atbildīgs par nepatiesu ziņu publicēšanu vai pārpublicēšanu. Protams, viedokļu līderi var šķist uzticamāki par citām personām, kurām jaunietis seko, bet nekādā gadījumā viņu publicētajai informācijai nevajadzētu pilnībā uzticēties.
UZZIŅAI
Latvijas Drošāka interneta centrs darbojas kopš 2006. gada, izglītojot un informējot sabiedrību par bērnu drošību internetā un nodrošinot iespēju ziņot par atklātajiem pārkāpumiem internetā.
Centra darbību koordinē Latvijas Interneta asociācija.
Nacionālo līdzfinansējumu centra darbībai nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un LU Matemātikas un informātikas institūts (CERT.LV Aizsardzības ministrijas pakļautībā).
1 Tiešsaistes aptauju veica “Samsung Electronics Baltics” laikposmā no 2022. gada 10. aprīļa līdz 20. aprīlim sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Aptaujā Latvijā piedalījās 303 respondenti, 303 – Lietuvā un 303 – Igaunijā vecumā no 15 līdz 25 gadiem.
