Ēnu ekonomika pandēmijas pārbaudījumos

Ēnu ekonomika 2020. gadā Latvijā palielinājās par 1,6 procentpunktiem līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tas ir galvenais gaidītais skaitlis par ikgadējā pētījuma šoreiz intriģējošo jautājumu, vai tad, kad cieta gandrīz visi, ēnu ekonomika atrada pandēmijā piesegu un papildu augsni vai iespēju paplesties.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Dr. Arņa Saukas pētījums, kurā tiek noteikts ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs, rāda: arī Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika ir pieaugusi, turklāt kaimiņos, salīdzinot ar viņu indeksiem iepriekšējā periodā, procentuāli pat vairāk. Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn audzis par 2,2 procentpunktiem – līdz 20,4%, Igaunijā – par 2,2 procentpunktiem – līdz 16,5%.

Savukārt atšķirībā no kaimiņiem Latvijā kopš 2012. gada ēnu ekonomika nav mazinājusies būtiski. Turklāt arī pirmskrīzes gados, kad ekonomika auga, ēnu ekonomika būtiski nemazinājās, kas ir pretrunā sakarībai, ka ekonomikas ciklā, kad ekonomika pieaug, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās. “Kaut kādu iemeslu dēļ tas nenotika. Un, ja šāda tendence bija ekonomikas izaugsmes periodā, tad pašreizējā situācijā vēl saistībā ar nenoteiktību turpmāk ir diezgan paredzams, ka ēnu ekonomika pieaugs arī nākamajos gados,” prognozē pētnieks.

Ēnu ekonomikas “grozs” nemainās

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvarā gandrīz puse ir aplokšņu algas. Turklāt ar pieaugošu tendenci. Latvijā lielāks nekā kaimiņos ir arī ienākumu neuzrādīšanas rādītājs, tie ir ienākumi, ko uzņēmēji slēpj no valsts. Darbinieku neuzrādīšanas rādītājs Latvijā nav mainījies, taču arī pērn bijis augsts. “Iespējams, tas saistīts ar slēgtajām robežām un nelegāli ievestajiem cilvēkiem, kas Latvijā strādā vairākos sektoros,” vērtē A. Sauka. Lietuvā un Igaunijā darbinieku neuzrādīšanai ir pieaugoša tendence.

Savukārt nozaru dalījumā lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars bijis būvniecībā – 28,7% – un vairumtirdzniecībā: 25,3%.

Pētīta arī uzņēmēju apmierinātība.

Iepriekšējos gados auga apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu. 2020. gadā tā mazliet mazinājusies (no 3,50 uz 3,41), tas, iespējams, ir saistīts ar to, ka VID ir pienākums administrēt atbalsta pasākumus Covid-19 krīzes skartajiem un sākumā daudzi ar valsts atbalsta piešķīrumiem nebija mierā.

Savukārt apmierinātība ar valdības nodokļu politiku, neraugoties uz pastāvīgo kritiku par to, ir pieaugusi, taču samazinājusies apmierinātība ar biznesa normatīvā regulējuma kvalitāti.

Tomēr, kā vērtē A. Sauka, vislielākā ietekme ir nodokļu morālajam aspektam, ko mainīt ir visgrūtāk, jo tā ir attieksme pret valsti, piemērs, ko rāda ierēdņi. Viņaprāt, nodokļu morāle ir galvenā atslēga ēnu ekonomikas mazināšanai.

Tā kā pašreiz aktuālākais temats ir nodokļu, obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumu izmaiņas, kas likumos pieņemtas jau pagājušā gada nogalē un stāsies spēkā 1. jūlijā, diskusijas vērpās ne tikai ap un par ēnu ekonomiku, bet arī par šīm pārmaiņām.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016. līdz 2018. gadam ir pieaudzis: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% – 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23,9% no IKP).

Rezultāts krīzē ir likumsakarīgs

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis, atbildot uz diskusijā uzdoto jautājum, kāpēc ēnu ekonomikā ir sliktākais rādītājs pēdējos deviņos gados, norādīja, ka skaidrojums jāmeklē visiem kopā. Krīzes laikā ēnu ekonomikas gandrīz vienmēr pieaug. Tāpēc 2020. gadā tās pieaugums ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir likumsakarīgs. Kad uzņēmējam jāizlemj, vai maksāt nodokļus vai saglabāt savu uzņēmējdarbību, droši vien daļa izvēlēsies vienu vai otru risinājumu. Latvijas rezultāts nav unikāls. Daļu no ēnu ekonomikas pieauguma, protams, izskaidro krīze.

Tomēr – ēnu ekonomikas rādītāji ne pirmo gadu ir slikti. Sliktāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Ēnu ekonomika ļoti ietekmē valsts potenciālo izaugsmi, ko valsts var sasniegt.

Nākamajos desmit gados no ES Latvijā ieplūdīs vairāk nekā 10 miljardi eiro. Tas ir būtisks ekonomikas stimuls. Tā ir visas Eiropas Savienības nodokļu maksātāju nauda, pret kuru kā publiskiem līdzekļiem jāizturas ar vislielāko atbildību. Liela daļa nonāks būvniecības sektorā, kurā ēnu ekonomika ir lielāka nekā citos sektoros. Tie ir lieli riski, vērtē M. Zemītis.

Ministru prezidents: dzirnakmens jānoveļ visiem kopā

Ēnu ekonomika palēnina valsts ekonomisko attīstību un aptur valsts labklājības izaugsmi. Pirmkārt, tā veido negodīgus spēles noteikumus uzņēmumiem: kāpēc lai uzņēmējs investētu vidē, kurā daļa konkurentu nemaksā visus nodokļus? Tas attur no investīciju veikšanas jebkurā ekonomikā, tostarp Latvijas ekonomikā. Otrkārt, tas ir negodīgi pret pašiem strādājošajiem, jo par viņiem (tiem, kuri saņem aplokšņu algas vai daļu algas aploksnē) pilnā apmērā netiek maksāts sociālais nodoklis, kas nodrošina viņus arī bezdarba, slimības un citos dzīves gadījumos,” videouzrunā konferencē uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Lai samazinātu ēnu ekonomiku, valdība strādā pie tā, lai samazinātu nodokļus. 2021. gadā ir samazināts sociālais nodoklis. Veidojot 2022. gada budžetu, tiks skatītas iespējas šo virzienu turpināt. Ir veikta administratīvi teritoriālā reforma, ir mazāks pašvaldību skaits ar lielāku iedzīvotāju skaitu, ar lielāku nodokļu bāzi, pašvaldības būs spējīgākas sniegt svarīgos pakalpojumus, kas ir veselības aprūpe, izglītība, sociālā aprūpe. Arī tiesu sistēmā reforma ir būtiska, izveidojot jauno Ekonomisko lietu tiesu, kas palīdzēs ātrāk risināt strīdus, kuri saistās ar ieguldījumiem, uzņēmējdarbību. Šīs reformas jāturpina un jāīsteno, jādomā, kādā veidā varam samazināt nodokļu slogu strādājošajiem.

“Mūsu mērķis ir ceļš uz lielāku labklājību, mēs arī izglītības sistēmā veicam reformas, gan skolas līmenī, gan augstākās izglītības līmenī. Mēs darām visu, lai piesaistītu investīcijas. Tas viss tiek virzīts iedzīvotāju labklājībai. Un ēnu ekonomika visu laiku velkas līdzi kā dzirnakmens, no kā mums kopīgiem spēkiem jāatbrīvojas,” aicina premjers.

Uzņēmēju interesē biznesa vide, no kuras nav jāglābjas ēnā 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis savā uzrunā savukārt akcentēja, ka uzņēmējs darbojas biznesā, lai pelnītu naudu. Uzņēmējam ir nepieciešami tādi apstākļi, lai viņš labprātīgi varētu maksāt visus nodokļus. Jo lielākoties jau cilvēki izvēlas “aiziet” ēnu ekonomikā tāpēc, ka ir pārāk liels un sarežģīts nodokļu slogs. “Protams, arī uzņēmēju sabiedrībā ir tādi cilvēki, kuri apzināti grib izvairīties no nodokļu nomaksas,” atzina A. Rostovskis. “Esmu pārliecināts, ka tādu ir ļoti ļoti maz.”

Uzņēmēju organizācijas pārstāvis acināja visus domāt par to, kā uzņēmējdarbības vidi radīt tādu, lai patiesībā nebūtu nekādas jēgas, nekādas vēlmes būt ēnā, kā arī neaizmirst par valsts sociālās apdrošināšanas minimālo iemaksu ieviešanu, kas paredzēta no 1. jūlija. Viņš ir pārliecināts, ka šo lēmumu vajadzētu atlikt un uzlabot izmaiņu kvalitāti.

Nav iepriecinoši, ka 25% no iekšzemes kopprodukta ir ēnu ekonomika. Tas liecina par to, kāda būtu mūsu ekonomika, ja to visu varētu novērst, konferences diskusijā vērtēja LRTK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Ēnu ekonomikas indeksā gandrīz 50% ir aplokšņu algas, liels arī darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars, pārsvarā tas viss ir saistīts ar darbiniekiem, ar darbaspēku. Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā daudz ir domāts par to, ko darīt ar tiem, kas aplokšņu algu maksā, bet nav domāts par motivāciju godīgajiem, lai tie, kas ir ēnā, redzētu, ka godīgajiem klājas labāk. “Jo sevišķi, padomājot uz priekšu, zinot, ka nākamajos gados būs papildu ārējais finansējums un mums jāspēj būt konkurētspējīgiem. Taču mēs joprojām darbaspēku nodokļos esam dārgākie gan Baltijā, gan ziemeļvalstīs.”

Gandarījums, ja darbinieki novērtē nodokļu maksāšanas priekšrocības

Sabīne Krieviņa, SIA “Mogotel” (viesnīcu operators) valdes locekle, vērtējot Covid-19 laiku, norādīja uz saņemtā atbalsta sasaisti ar nodokļu maksātāja pienākumiem: “Esam liels uzņēmums un godprātīgs nodokļu maksātājs. Viesmīlības nozare bieži tiek pieminēta ēnu ekonomikas kontekstā. Arī mums kā godprātīgiem nodokļu maksātājiem šis ir traucējošs faktors. Jo ēnu ekonomika kropļo konkurenci. Īpaši darba tirgū. Kad darbiniekam ir jāizvēlas, vai saņemt par vienu eiro vairāk “uz rokas”, bet tad netiks par viņu samaksāti visi nodokļi, bieži vien izvēle diemžēl ir par labu tiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi uz rokas maksāt vairāk.

Mūsu darbinieki novērtēja, ka par viņiem tika maksāti visi nodokļi. Jo šajā krīzes periodā, kad darbinieki saņēma valsts atbalstu dīkstāvē, viņi atzina: jā, saprotu, cik tas ir labi, ka par mani ir maksāti visi nodokļi.”

VID nevar būt viens karotājs

Valstī ir daudz iestāžu, bet skatījums uz valsts pārvaldi rāda, ka tikai no VID ir atkarīgs tas, vai būs vai nebūs ēnu ekonomika. Tā ir ļoti liela atbildības nasta. Taču laikam tā viena kareivja cīņa ir beigusies, to nevar izcīnīt. Viens nav cīnītājs, tas ir jādara visiem. Jāmaina pieeja ēnu ekonomikas izskaušanai, savās pārdomās dalījās VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņas ieskatā VID vēl ir viegli ticis cauri, jo tā darba vērtējuma kritiens nav liels: “Pērnajā pavasarī atbalsta kritēriji krīzē ļoti smagi sita pa ēnu ekonomikas dalībniekiem. Un tāpēc bija negāciju vilnis par mazajiem pabalstiem. Krīzes atbalsta otrajā vilnī jau bija citi atbalsta apmēri. Lielākā daļa no 500 eiro pabalsta saņēmējiem nekad dzīvē nebija maksājuši nodokļus no tādas summas. “Es gribētu cerēt, ka 2021. gada aptaujā viņi novērtēs to, cik citi nodokļu maksātāji ir bijuši spējīgi ziedoties, lai sniegtu šo atbalstu. Ja tā nenotiks, tie, kuri maksā nodokļus, jutīsies vēl vairāk vīlušies. Tādēļ es ļoti gribētu cerēt, ka tie, kuri līdz šim bija ēnu ekonomikā, mainīs savu uzvedības modeli.”

Raksturojot strādājošos, kuri gadiem ilgi saņem algu aploksnē, I. Jaunzeme bilst: “Ir cilvēki, kas citādas darba attiecības nekad nav redzējuši. Cilvēks, kurš aizgājis uz godprātīgu uzņēmumu, kas par viņu maksā nodokļus, neatgriežas atpakaļ. Ja cilvēks ir redzējis citus darba apstākļus, viņš neies atpakaļ uz “aplokšņu algu”. Taču ir cilvēki, kuri godprātīgas darba attiecības nav piedzīvojuši. Un viņu darba devējs saka: tā ir visur, tev ar to jāsamierinās.”