Noilgumu pret galveno parādnieku un galvinieku aprēķina saskaņā ar vieniem un tiem pašiem likumiem. 

Saistību tiesībās klasiski ir divi noilgumi – vispārējais noilgums, kas ir desmit gadi un paredzēts Civillikuma 1895. pantā, un triju gadu “komercdarījumu noilgums”, kas paredzēts Komerclikuma 406. pantā. Normatīvajos aktos ir arī citi specifisku noilgumu termiņi. 

Jāpaskaidro, ka komercdarījumi ir komersanta (individuālā komersanta vai komercsabiedrības) tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību (atklātu saimniecisko darbību, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants). No uzdotā jautājuma saprotams, ka parāda atgūšanas pasākumus veic SIA “GelvoraSergel”, kas kā komersants sniedz parādu atgūšanas pakalpojumus. Taču nav minēts, kas ir kreditors. Tādēļ no jautājumā ietvertās informācijas nav iespējams secināt, vai prasījumam, kas tiek vērsts pret galvinieku, piemērojams vispārējais noilgums vai saīsinātais komercdarījumu noilgums, jo noilguma termiņš nav atkarīgs no personas, kas palīdz kreditoram atgūt parādu. Ja kreditors ir komersants, piemēram, banka, tad, neapšaubāmi, prasījumam jāpiemēro triju gadu komercdarījumu noilgums. Turpretī, ja kreditors ir privātpersona, kas, piemēram, privātā kārtā aizdevusi naudas līdzekļus bez peļņas gūšanas nolūka, tad šādam prasījumam jāpiemēro desmit gadu vispārējais noilgums. 

Maksātnespējas likuma 73. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš, kuru neievērojot, iestājas noilgums. Civillikuma 1692. pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Savukārt Civillikuma 1701. pants paredz, ka galvinieks, pret kuru ceļ prasību kreditors, var izlietot visas galvenā parādnieka ierunas. Galvojums pēc būtības ir papildu jeb akcesora, nevis patstāvīga saistība, un ir atkarīgs no galvenā parāda pastāvēšanas. Tādēļ galviniekam ir visas galvenā parādnieka tiesības celt iebildumus pret kreditoru, kurš nav termiņā pieteicis savu kreditora prasījumu galvenā parādnieka maksātnespējas procesā. 

Minētais nozīmē, ka kreditors, kurš pieteicis kreditora prasījumu galvenā parādnieka maksātnespējas procesā un kura prasījums ir atzīts, visā maksātnespējas procesa laikā (katru brīdi) turpina izlietot savu kreditora prasījumu pret galveno parādnieku. Līdz ar to noilgums nesāk tecēt ne attiecībā uz galveno parādnieku, ne “papildu atbildīgo” – galvinieku. Tādējādi secināms, ka galvenā parādnieka fiziskās personas maksātnespējas process pārtrauc noilguma tecējumu attiecībā uz galvinieku. 

Kā to savā 2011. gada 27. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC–86/2011 norādījis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts, galvojuma akcesoritātes princips nav absolūts un gadījumos, kad galvenais parādnieks – komercsabiedrība – izbeidzas (tā tiek izslēgta no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu), galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību. Vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga kļūst par patstāvīgu. Minētā Senāta atziņa attiecināma arī uz fiziskās personas maksātnespējas lietām, jo galvojuma mērķis nemainās atkarībā no galvenā parādnieka formas. 

Tas nozīmē, ja pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanas kreditors nav vērsies pret galvinieku vairāk kā trīs gadus komercdarījuma gadījumā vai desmit gadus citos gadījumos, uzskatāms, ka saistība pret galvinieku ir noilgusi un saskaņā ar Civillikuma 1910. pantu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība jeb attiecībā uz galvinieku – galvojuma saistība. 

Taču, pirms sniegt gala vērtējumu, vai galvinieka saistība konkrētajā gadījumā ir izbeigusies, ieteicams pārliecināties, ka galvojuma saistības pastāvēšanas laikā kreditors nav atgādinājis galviniekam par saistību, tādējādi pārtraucot noilguma tecējumu. To var izdarīt, pieprasot no kreditora (vai šajā gadījumā – parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja SIA “GelvoraSergel”) sniegt pierādījumus, kas apstiprina noilguma pārtraukšanu. 

Praksē ir gadījumi, kad parādnieks atsaucas uz noilgumu, jo ilgstoši neesot saņēmis atgādinājumus no kreditora. Tomēr atklājas, ka līgumā paredzēta saziņas kārtība, parādniekam ir noteikts pienākums informēt kreditoru par izmaiņām viņa kontaktinformācijā, kreditors ir paziņojis parādniekam par pienākumu izpildīt saistību uz līgumā noteikto adresi vai e-pasta adresi, bet parādnieks, piemēram, ir mainījis dzīvesvietu vai slēdzis e-pasta adresi un par minēto nav informējis kreditoru. Tādā gadījumā parādnieks nevarēs atsaukties uz noilgumu, jo paziņojumu saņemšana ir adresāta varas sfērā. Tāpat tiesu praksē atzīts, ka noilgumu var pārtraukt arī tad, ja kreditors atgādinājumu nosūta uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi, kaut arī tā nebūtu norādīta līgumā (skat. 2020. gada 3. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-190/2020). 

Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >> 

• Komercdarījumiem ar patērētāju noilgums ir trīs gadi 
• Vai mantotam parādam ir noilgums 
• Kad iestājas parādsaistību noilgums 
• Kas jāzina, pirms kļūt par galvinieku