Kredīta ņēmējam ir pienākums atmaksāt parādu, jo tās ir uzņemtās saistības. Civillikuma 1587. pantā ir noteikts: “Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.” Līdz ar to nevarēsiet atsaukties uz to, ka esat aizmirsis par parādu.

Noslēdzot līgumu par overdrafta izmantošanu, jūs esat piekritis arī atbilstošiem bankas nosacījumiem. Piemēram, tam, kā notiek iztērētā overdrafta atmaksa un kad banka var sākt parāda piedziņu, ja jūs nesedzat iztērēto overdraftu. Iztērēta naudas skaitās aizdevums. Saskaņā ar Civillikuma 1763. un 1765. pantā noteikto procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā (līgumā). Procentu pieaugums apstājas tad, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums ir sasniedzis kapitāla (pamatparāda) lielumu.

Civillikuma 1895. pantā ir noteikts, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Noilgums sāk tecēt ar dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem – lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem – lai termiņš jau būtu notecējis. Noilgumu pārtrauc atgādinājums parādniekam (atbilstoši Civillikuma 1896. un 1905. pantā noteiktajam).

Kreditors atgādinājumu parādniekam var paust, brīvi izvēloties (ciktāl līgumā nav noteikts citādi) veidu, kādā to darīt, tajā pašā laikā paturot prātā, ka strīda gadījumā tieši uz kreditoru gulsies atgādinājuma paziņošanas fakta pierādīšanas nasta.

Tātad, ja esat overdraftu iztērējis 2007. gadā, tad tas vēl nenozīmē, ka no šīs dienas sāk skaitīties noilgums, atbilstoši ir jāskatās, kas noteikts līgumā ar banku (kādā termiņā jums bija jāsamaksā iztērētais overdrafts, un kāda procentu maksa ir paredzēta par laikus nenosegto overdraftu).

Kreditoram ir tiesības cedēt savas parādsaistības. Prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, tā tas ir noteikts Civillikuma 1793. un 1801. pantā. Cesija ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas. Parādniekam ir tiesības no cesionāra pieprasīt pierādījumus, kas apliecina, ka viņa parādsaistības patiešām ir cedētas.

Civillikuma 1807. pantā ir noteikts, ka parādnieka stāvoklis ar cesiju nedrīkst pasliktināties. Cesionārs nedrīkst izmantot kādas sev piederošas priekšrocības pret parādnieku. Turklāt cesijas prasības tiesības noilgumu nepārtrauc, jo cesijas rezultātā pāriet tikai prasījuma tiesība, nevis pati saistība (tā tas ir noteikts  Civillikuma 1800. pantā). Plašāk par parāda cedēšanu lasiet LV portālā sagatavotajā skaidrojumā šeit.

Neraugoties uz cesiju, agrākais kreditors vēl joprojām skaitās par tādu līdz tam laikam, kamēr cesionārs nav dabūjis apmierinājumu no parādnieka vai nav cēlis pret to prasību, vai vismaz nav tam pienācīgā kārtā par cesiju paziņojis (atbilstoši  Civillikuma 1804. pantā noteiktajam).

Šajā situācijā jums kā parādniekam ir jādara viss, lai atmaksātu parādu, citādi parāds var nonākt tiesā un tālāk piespiedu izpildē pie zvērināta tiesu izpildītāja. Ja nevarat atmaksāt visu parādu uzreiz, tad jums ir tiesības vienoties ar kreditoru par parāda atmaksas grafiku,

Savukārt, ja jums ir aizdomas par negodīgu bankas vai cesionāra rīcību (parāda aprēķinu), tad varat to apstrīdēt, vēršoties ar prasības pieteikumu tiesā. Arī šajā gadījumā jums ir jārēķinās ar papildu izdevumiem tiesā.