Šī gada 1. oktobrī stājās spēkā jauna parādu piedziņas kārtība. Daudziem šis ir bijis neziņas, baiļu un sašutuma pilns laiks. Pēc praktiķu teiktā, izmaiņas jau ir “iegājušas sliedēs”. Izdarīti arī pirmie secinājumi, taču nopietns jaunā tiesiskā regulējuma efektivitātes izvērtējums plānots pēc pusotra gada. “Tikai praksē varējām saprast, par ko mūsu klienti visvairāk satraucas, saņemot jauno tiesu izpildītāja rīkojumu,” raidieraksta “Kā likums!” sarunā atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja IVETA KRUKA.
I. Kruka skaidro, ka jaunās parādu piedziņas kārtības pamatā ir divas lietas:
No sarunām ar parādniekiem I. Kruka secina, ka viņi satraucas, ja izlasa tikai pirmo nosacījumu – tiks saglabāta puse minimālās algas –, bet neiepazīstas ar nākamo, kurā paskaidrots, no kādas summas reāli tiks veikti ieturējumi.
Lai viestu skaidrību, ikviens parādnieks var piezvanīt savam tiesu izpildītājam, nosaukt darba algas neto summu un lūgt sarēķināt, cik liels varētu būt ieturējums.
Parādniekam vienmēr ir bijušas un arī šobrīd ir tiesības iepazīties ar savu izpildu lietu. Lai to izdarītu, ir jāpiesakās uz pieņemšanu tiesu izpildītāja birojā, kur būs iespēja apskatīt visus izpildu lietā reģistrētos dokumentus, kā arī saņemt paskaidrojumus.
|
Atslēga uz labu sadarbību, no kuras ir atkarīga korekta tiesas nolēmuma izpilde, ir komunikācija starp parādnieku un zvērinātu tiesu izpildītāju. Tā palīdzēs arī izprast, kā notiek parāda piedziņa, un aiztaupīs nevajadzīgus saspīlējumus un pārpratumus.
Ja parāda piedziņa vēl nav uzsākta, bet ir paredzama, tad parādniekam vajadzētu nekavējoties sazināties arī ar kreditoru. “Jo ātrāk parādnieks sāks komunicēt ar kreditoru, jo saudzīgāki pašam būs turpmākie [saistību izpildes] rezultāti,” pārliecināta ir I. Kruka.
“Vēlos kliedēt mītu, ka tiesu izpildītājs strādā kreditora interesēs. Tas tā nav! Tiesu izpildītājs ir vidutājs starp kreditoru un parādnieku.
Zvērināta tiesu izpildītāja pienākums ir nodrošināt taisnīgu un savlaicīgu tiesas nolēmuma izpildi.
Tādēļ parādniekam vienmēr ir droši jāsper pirmais solis, jāsazinās ar tiesu izpildītāju, jāinformē par savu situāciju un cieņpilni jānoskaidro jebkura neskaidrība.”
To, vai jaunā kārtība būs uzlabojusi parādu piedziņas procesu, varēs secināt pēc laika, atzīst I. Kruka.
Lai izmērītu rezultātus, 2024. gada maijā tika atlasīts noteikts skaits izpildu lietu, kurās pēc vecās kārtības bija veicami ieturējumi ļoti lielā apmērā. Padome plāno šīs izpildu lietas izskatīt vēlreiz pēc pusotra gada un vērtēt, kādas izmaiņas ir nesusi jaunā parādu piedziņas kārtība.
Vairākumam parādnieku šī kārtība ir saudzīgāka.
Nepatīkamas pārmaiņas reformas dēļ piedzīvos tie parādnieki, kuri līdz šim savas parādsaistības varēja nekārtot. Proti, iepriekšējais Civilprocesa likuma regulējums par noteiktu parādsaistību veidu pieļāva neveikt ieturējumus no darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem, kas nepārsniedza minimālās algas apmēru.
“Taču vai zemāka darba samaksa ir pamats indulgencei jeb tiesībām saistības uzņemties, bet tās nepildīt?” retoriski jautā I. Kruka.
Vienlaikus regulējuma izmaiņas rada bažas par to, vai šie parādnieki tagad neizvēlēsies saņemt minimālo atalgojumu “aploksnē”.
I. Kruka norāda, ka tā nevajadzētu notikt: “Ja cilvēks saņem 700 eiro bruto darba algu, tad viņa parādsaistībām novirzāmā summa atkarībā no apgādībā esošo bērnu skaita ir 60–80 eiro mēnesī. Par to, vai šīs summas dēļ ir vērts strādāt neoficiāli, spriest var tikai cilvēks pats. Tā ir viņa izvēle, nevis parādu piedziņas kārtības problēma.”
Vienlaikus viņa atgādina: ja parādu slogs ir tiešām nepanesams, tad parādnieks var uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, kura laikā iespējams atbrīvoties no parādsaistībām, ja to kopējais apjoms nepārsniedz 5000 eiro.
|
Likumisko procentu apmērs (6% gadā) ir noteikts Civillikuma 1765. pantā, t. i., likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765. panta 3. daļa) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, – seši procenti no simta gadā.
Savukārt Civilprocesa likuma 195. pants nosaka: taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.
“Likumiskos 6% tiesu izpildītājs aprēķinās un piemēros, ja tiks izpildīti divi nosacījumi,” skaidro I. Kruka. “Pirmkārt, kreditora tiesības saņemt likumiskos 6% gadā būs noteiktas tiesas spriedumā. Savukārt, ja tiesa 6% piedziņu nebūs spriedumā vai lēmumā noteikusi, tad tiesu izpildītājs tos piedziņas procesā nepiemēros. Otrkārt, piedzinējam, iesniedzot izpildrakstu, ir jāizsaka vēlme saņemt likumiskos 6% gadā.”
Šādu piedziņas lietu praksē nav daudz, atzīst tiesu izpildītāja. Viņa norāda, ka zināmas pilnvaras nodokļu parādu piespiedu izpildes gadījumos ir pašam Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Ja VID uzskata, ka nodokļu parādsaistību piedziņā ir pamats iesaistīt tiesu izpildītāju, piemēram, parādniekam pieder nekustamie īpašumi vai parādsaistības ir lielas, tad VID nodod parādu piedziņu tiesu izpildītāja pārziņā.
|
Tiesu izpildītāja I. Kruka aicina ikvienu parādnieku sekot līdzi ieturējumiem un nekavējoties ziņot tiesu izpildītājam, ja personai ir izmaksāts, piemēram, vienreizējs pašvaldības sociālais pabalsts, taču banka daļu no tā ieturējusi.
Tiesību akti nosaka tiesu izpildītāja pienākumu no ieturējuma brīža desmit dienu laikā pārskaitīt naudu kreditoram.
Tādējādi, konstatējot ieturējumu no summas, uz kuru piedziņu nevar vērst, steidzami par to jāinformē tiesu izpildītājs.
Vispirms var piezvanīt, bet pēc tam tiesu izpildītājam būs jāiesniedz iesniegums par ieturējumu no naudas līdzekļiem, uz kuriem atbilstoši Civilprocesa likuma 596. pantam piedziņa nav iespējama.
Pēc tam parādniekam ir jāgādā par apliecinājumu, ka patiešām ir ieturēta izņēmuma summa. Apliecinājums šādā gadījumā var būt bankas konta izdruka.
“Jo savlaicīgāka būs komunikācija par jebkuru jautājumu, jo mazāk pārpratumu radīsies,” uzsver tiesu izpildītāja.
Civilprocesa likuma 596. pants. Summas, uz kurām nevar vērst piedziņu Piedziņu nevar vērst uz: 1) atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu; 2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības; 3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu; 4) sociālās palīdzības pabalstiem; 5) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem. |
Vienošanās ar tiesu izpildītāju par paša parādnieka maksātu konkrētu ikmēneša maksājuma summu, nevis ieturējumu, ko veic darba devēja grāmatvedis vai kredītiestāde, nav reta prakse, atzīst I. Kruka.
Parādniekam ir tiesības šādu vienošanos tiesu izpildītājam ierosināt. Vienlaikus jāpatur prātā, ka ne katrā izpildu lietā tā būs iespējama. Katra piedziņas lieta ir izvērtējama individuāli.
To, vai vienošanos varēs noslēgt, lems tiesu izpildītājs, izvērtējot parādnieka ienākumus.
“Ir jāsaprot, vai vienošanās nenonāk pretrunā ar sprieduma izpildes mērķiem – pēc iespējas ātrāk un efektīvāk izpildīt tiesas nolēmumu,” skaidro I. Kruka.
“Tie ir vērā ņemami parādnieka individuālie apstākļi,” atzīst I. Kruka, komentējot situāciju, kurā parādnieks labprātīgi maksā uzturlīdzekļus vairākiem saviem bērniem, kas nav viņa apgādībā, un uz viņa darba samaksu ir vērsta piedziņa par cita veida parādu, piemēram, kredītu.
“Uzturlīdzekļu maksājumi ir augstākas kārtas prasījums, turklāt tie tiek maksāti labprātīgi. Mēs šo apstākli nevaram ignorēt! Personai būtu jāvēršas pie tiesu izpildītāja, jāpaskaidro situācija, jāpiedāvā savs redzējums par turpmāko saistību izpildi. Iepazīstoties ar lietu, iespējams, tiesu izpildītājs piekritīs vienoties par parādu nomaksu pa daļām (ar noteiktu ikmēneša maksājumu), neiesaistot darba devēju.”
Vienlaikus parādniekam ir jāapzinās, ka vienošanās jāpilda jebkuros apstākļos – gan tad, kad ir lielāki ienākumi, gan tad, kad mazāki.
I. Kruka uzsver, ka tiesu izpildītāju pieredze ar vienošanās izpildi ir dažāda. Daļa parādnieku to apzinīgi pilda, tomēr ir arī negatīvi piemēri.
“Noslēgt vienošanos ir diezgan vienkārši, taču prakse rāda, ka daudz sarežģītāk ir to izpildīt. Ļoti bieži gadās kādas citas neatliekamas vajadzības, kuru dēļ tiek kavēts maksājums, un beigās nonākam pie tā, ka vienošanās nav izpildāma.”