Parādu piedziņas kārtība no 1. oktobra – kā tiks aprēķināti ieturējumi uzturlīdzekļu, administratīvo sodu un kredītu parādniekiem

Līdzšinējā sistēma demotivēja meklēt risinājumu

Ja cilvēkam izveidojas kāds parāds, tad tas tiek nodots piespiedu izpildei. Uzsākot parāda piedziņu, tiek ievērots Civilprocesa likuma (CPL) 594. pants, kas noteic, cik liela darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu daļa ir jāsaglabā parādniekam.

Ieturējumu apmērs no parādnieka ienākumiem līdz šim bija atkarīgs no parādsaistību veida.

Piemēram, pašreizējais regulējums īpaši bargs ir tad, ja tiek piedzīti uzturlīdzekļi nepilngadīga bērna uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda labā, – ieturējumus veic no visiem parādnieka ienākumiem, saglabājot vien 50% no minimālās darba algas un 15% no tās par katru apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto bērnu.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra, izpildot pašreizējā regulējuma nosacījumus, uzturlīdzekļu parādniekam neatliek līdzekļu izdzīvošanai, saistību apmērs aug.

LV portāla sagatavotajos piemēros redzams, ka arī cita veida parādu piedziņas veidos līdzšinējā sistēma nemotivēja cilvēkus, kas grimst parādu purvā, oficiāli saņemt vairāk par minimālajiem ienākumiem.

Tādējādi parādu piedziņas stingrie noteikumi pastarpināti veicina arī “aplokšņu algu” izplatību, kas ilgtermiņā atstāj negatīvas sekas ne tikai uz valsts ekonomiku, bet arī individuālo labklājību. Par šiem cilvēkiem veiktās sociālās iemaksas ir mazas, līdz ar to niecīgs būs valsts atbalsts, kas pienākas slimības gadījumā vai piedzimstot bērnam, tāpat arī vecumdienās – pensija.

Problēmas mērogu ļauj nojaust Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju tīmekļvietnē publicētā statistika. Tā liecina, ka 2023. gada nogalē zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā kopumā bija nepabeigtas 910 tūkstoši izpildu lietu par kopējo parādu summu, kas pārsniedza 5,7 miljardus eiro (no tām 32 944 lietas bija apturētas vai atliktas). To vidū – arī 68 802 neizpildītas izpildu lietas par uzturlīdzekļu piedziņu.

Inese Lībiņa-Egnere tieslietu ministre Foto: Ieva Leiniša, LETA Aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām. Parādsaistības izveidojas pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Gadās, ka pat apdomīgākie un finanšu pratību apguvušie cilvēki nonāk parādos, jo dzīve mēdz būt neparedzama. Izvairoties no parādu atmaksas, parādnieki nonāk arī pelēkajā ekonomikā un saņem atalgojumu “aploksnē”. Taču tas nav finanšu problēmai atbilstošs risinājums. Lai palīdzētu parādniekiem tikt laukā no šķietami bezcerīgās situācijas, ir nepieciešams vienkāršs parādu samaksas mehānisms, kas vienlaikus motivē atgriezties darba tirgū, saņemt legālus ienākumus un ļauj tikt vaļā no nospiedošajām parādsaistībām. Līdzšinējais regulējums pietiekami nemotivēja parādniekus meklēt iespēju palielināt savus ienākumus, jo, pieaugot ienākumiem, būtiski palielinājās ieturējumi. Izmaiņas, kas stāsies spēkā no 1. oktobra, palīdzēs sasniegt mērķi – motivēt parādniekus arvien vairāk gūt legālus ienākumus, ilgtermiņā gan palielinot atmaksāto parādu apjomu, gan sekmējot parādnieku pilnvērtīgu iesaisti darba tirgū.

Kas mainīsies?

1. oktobrī stāsies spēkā grozītais Civilprocesa likuma 594. pants, kas nosaka ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tiem pielīdzinātajiem maksājumiem.

Galvenās izmaiņas ir šādas:

• Ieturējumi būs vienādi visos piedziņas veidos

Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kāda veida parāds ir izveidojies, ieturējumus veiks visiem parādniekiem vienādi.

• Ieturējumus veiks tikai no tās ienākumu daļas, kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo summu

Tas nozīmē, ka ieturējumu aprēķinu pamatā veidos divi vienkārši soļi.

Pirmkārt, tiks noteikta parādniekam saglabājamā minimālā ienākumu summa, no kuras ieturējumus neveiks. Tie ir 50% no minimālās mēneša algas bruto, pieskaitot vēl 15% no minimālās mēneša algas bruto par katru ieturējumu izdarīšanas brīdī apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto nepilngadīgo bērnu.

Otrkārt, tiks noteikta ienākumu summa neto jeb izmaksātā darba alga “uz rokas”, kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo apmēru. Ieturējumi 30% apmērā tiks veikti tikai no šīs ienākumu daļas.

Ja parādniekam ir vairākas neizpildītas saistības, tad ieturējumus veiks 40% apmērā.

Tas nozīmē, ka parādniekam jebkura parāda piedziņas gadījumā tiks saglabāti 50% no minimālās mēneša algas plus 70% vai 60% no atlikušās ienākumu summas neto. Savukārt, ja parādnieka apgādībā ir reģistrēti nepilngadīgi bērni, tad papildus tiks saglabāti vēl 15% no minimālās mēneša algas par katru.

Taču jāuzsver, ka likumdevējs ir noteicis arī ierobežojumu – saglabājamā summa par apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem kopā nevar pārsniegt 50% no minimālās mēneša darba algas.  

IETURĒJUMU APRĒĶINS NO 1. OKTOBRA

Piemēram, parādniekam ir aktīva viena parāda piedziņas lieta. Ienākumi neto (“uz rokas”) – 1000 eiro. Parādnieka apgādībā (nodokļu grāmatiņā) ir reģistrēts viens bērns. Minimālā mēneša darba alga valstī 2024. gadā – 700 eiro.

LV portāla infografika

Lielākajā daļā piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies

Viens no parādu piedziņas reformas mērķiem ir motivēt cilvēkus, kas dažādu iemeslu dēļ ir iestiguši parādos un tādēļ vēlas saņemt algu aploksnē, iziet no “ēnu ekonomikas” un atrisināt samilzušās finanšu grūtības.

Pretēji līdzšinējai sistēmai, kas parādniekus demotivēja nopelnīt vairāk un segt parādus, jaunā kārtība izveidota ar mērķi mudināt parādniekus gūt lielākus ienākumus un ilgtermiņā uzlabot savu sociālo drošību.

Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies.

Turklāt ar grozījumiem regulējumā tiek risināta vēl viena problēma, kas būtiski ierobežoja parādnieku iespējas nodarboties ar saimniecisko darbību. Līdz šim ieturējumus no parādnieka ienākumiem saimnieciskās darbības ietvaros veica 100% apmērā. Turpmāk noteikts: ja parādnieka vienīgais ienākumu avots ir naudas līdzekļi no citām personām reģistrētas saimnieciskās darbības ietvaros, tad piemērojami tie paši noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Šī norma jau ir stājusies spēkā 2024. gada 18. jūlijā.

Salīdzinoši piemēri – ieturējumi pirms un pēc reformas

• Uzturlīdzekļu parāda piedziņa

Vislielākās pārmaiņas sagaida uzturlīdzekļu parādniekus, kuriem līdzšinējais regulējums paredzēja ieturējumus veikt no visiem ienākumiem, saglabājot vien 50% no minimālās algas un 15% no minimālās algas par katru apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto bērnu (CPL 594. panta pirmās daļas 1. punkts).

Piemēram, ja bērna tēvam, kam izveidojies uzturlīdzekļu parāds, alga neto ir 1000 eiro un apgādībā reģistrēts viens bērns, tad viņam pēc ieturējumu veikšanas šobrīd tiek saglabāti 455 eiro. Savukārt pēc parādu piedziņas reformas stāšanas spēkā 1. oktobrī parādniekam neatkarīgi no parādsaistību veida ar šādu atalgojumu tiks saglabāti ienākumi 836,50 eiro apmērā, parāda dzēšanai novirzot 163,50 eiro.

LV portāla sagatavotie piemēri liecina, ka jebkurā gadījumā – neatkarīgi no ienākumu apmēra – uzturlīdzekļu parādnieku situācijai vajadzētu uzlaboties.

LV portāla infografika

• Administratīvā soda vai kaitējuma cietušajam krimināllietā piedziņa

Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka, piedzenot cita veida uzturlīdzekļus (piemēram, pilngadīga bērna vai vecāku uzturam) vai nesamaksātu sodu par administratīvo pārkāpumu, vai nodarītā kaitējuma kompensāciju cietušajam krimināllietā, tiek ieturēti 50% no parādnieka neto ienākumiem, saglabājot pusi no minimālās algas un 15% no tās par katru apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto bērnu (CPL 594. panta pirmās daļas 2. punkts).

Piemēram, ja parādniekam, kam tiek piedzīts nesamaksāts sods par administratīvo pārkāpumu, alga neto ir 1000 eiro un apgādībā ir reģistrēts viens bērns, tad viņam pēc ieturējumiem šobrīd tiek saglabāti 500 eiro. Savukārt pēc parādu piedziņas reformas stāšanas spēkā 1. oktobrī parādniekam šādā situācijā tiks saglabāti ienākumi 836,50 eiro apmērā, parāda dzēšanai novirzot 163,50 eiro.

LV portāla sagatavotie piemēri apliecina, ka arī šādu parādu piedziņas lietās parādnieku situācija jūtami uzlabosies.

LV portāla infografika

• Pārējo neizpildīto saistību piedziņas veidi (patēriņa kredīti, komunālo maksājumu, nodokļu parādi u. tml.)

Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka, piedzenot cita veida parādus, tiek ieturēti 30% no parādnieka neto ienākumiem, saglabājot 100% no minimālās algas un 15% no tās par katru apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto bērnu (CPL 594. panta pirmās daļas 3. punkts).

Piemēram, ja parādniekam, no kura tiek piedzīts patēriņa kredīts vai komunālo pakalpojumu parāds, alga neto ir 1000 eiro un apgādībā ir reģistrēts viens bērns, tad viņam pēc ieturējumiem šobrīd tiek saglabāti 805 eiro. Savukārt pēc parādu piedziņas reformas stāšanas spēkā 1. oktobrī parādniekam šādā situācijā tiks saglabāti ienākumi 836,50 eiro apmērā, parāda dzēšanai novirzot 163,50 eiro.

Piedzenot šāda veida parādus, līdzšinējais regulējums nosacīti bija izdevīgāks mazu ienākumu saņēmējiem, jo viņiem jebkurā gadījumā tika saglabāti 100% no minimālās algas bruto, kas 2024. gadā ir 700 eiro. Pēc 1. oktobra arī šiem cilvēkiem būs jāsāk pamazām risināt uzņemtās parādsaistības, kuru segšanai tiks novirzīta neliela ienākumu daļa.

Tādējādi jaunā sistēma vairs nemudinās parādniekus palikt ekonomikas “pelēkajā zonā” – gluži pretēji, legalizēt visus ienākumus kļūs izdevīgāk, kas ilgtermiņā arī palīdzētu uzlabot šo cilvēku sociālās garantijas.

LV portāla infografika

• Vairāku parādu piedziņa

Ja parādniekam būs uzkrājušās vairākas parādu piedziņas lietas, tad neatkarīgi no parādsaistību veida ieturējumi tiks veikti lielākā – 40% – apmērā no neto ienākumiem, kas pārsniegs pusi no minimālās algas, kurai pieskaitīti 15% par katru apgādībā reģistrēto bērnu.

Piemēram, ja parādniekam, no kura tiek piedzīts uzturlīdzekļu parāds un patēriņa kredīts, alga neto ir 1000 eiro un apgādībā ir reģistrēts viens bērns, tad šobrīd pēc ieturējumiem tiek saglabāti tikai 455 eiro (ņemot vērā, ka viens no parāda veidiem ir uzturlīdzekļi nepilngadīgam bērnam). Savukārt pēc parādu piedziņas reformas stāšanās spēkā 1. oktobrī parādniekam šādā situācijā tiks saglabāti ienākumi 782 eiro apmērā, parāda dzēšanai novirzot 218 eiro.

LV portāla infografika