FOTO: Zane Bitere, LETA.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums ir ienākuma summa, kas netiek aplikta ar nodokli. Atvieglojums par bērnu tiek izmantots visbiežāk, un šobrīd par vienu apgādājamo tas ir 250 eiro mēnesī. Tiesības uz atvieglojumu ir arī vairākos citos gadījumos.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” laika gaitā ir paplašināts apgādājamo loks, par kuriem var piešķirt nodokļa atvieglojumu.
Sīkāku informāciju var iegūt no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnē publicētajiem metodiskajiem materiāliem, kas tiek regulāri aktualizēti, kā arī no atbildēm uz jautājumiem, kuri ir atrodami informatīvajos materiālos par gada ienākumu deklarāciju.
Šajā skaidrojumā Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti sniedz atbildes uz LV portāla jautājumiem.
Katram nodokļa maksātājam ir algas nodokļa grāmatiņa, kas jau 10 gadus pieejama elektroniski – VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
Grāmatiņu izveido un ierakstus tajā izdara pats nodokļa maksātājs. Tai var piekļūt tikai pats nodokļu maksātājs un VID. Grāmatiņā ir jānorāda darbavieta, kurā tā tiek iesniegta. Ja ir vairākas darbavietas, tad norāda galveno vai jebkuru darbavietu, kurā grāmatiņa tiek iesniegta.
Nodokļu maksātājs pats norāda apgādājamos savā algas nodokļa grāmatiņā.
Nodokļa atvieglojumus piemēro, aprēķinot nodokli ienākuma gūšanas (izmaksas) vietā, kura grāmatiņā atzīmēta kā galvenā.
VID: Izmantojot EDS, pietiek, ja sadaļā “Apgādības” izvēlas darbību “Pievienot apgādājamo personu”. Iesniegums nav vajadzīgs.
VID: Informāciju par saviem darbiniekiem un katram darbiniekam piemērojamajiem nodokļu atvieglojumiem darba devējs var iegūt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Ja ir notikušas izmaiņas saistībā ar darbiniekiem piemērojamajiem atvieglojumiem, tad VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma nosūta uz darba devēja norādīto e-pastu informatīvu paziņojumu par to, tādējādi darba devējs zina, ka ir jāatver EDS, jāiepazīstas ar atjaunoto informāciju un jāievieš atbilstošas korekcijas savu darbinieku algas aprēķinos.
EDS darba devējs redz visu informāciju, kas nepieciešama algas aprēķinam (darbinieku sarakstu, kuri ir iesnieguši algas grāmatiņu), kā arī saņem aktuālo informāciju, ja kāds darbinieks veic izmaiņas savā algas nodokļa grāmatiņā (pievieno vai noņem apgādājamo, izvēlas nepiemērot neapliekamo minimumu vai paziņo par piešķirto invaliditāti u. c.).
VID: Aprēķinot ar algas nodokli apliekamo mēneša ienākumu un darbiniekam izmaksājamo darba algu, pirmo atskaita VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.
Pēc tam piemēro šādus nodokļa atvieglojumus:
Normatīvie akti nenosaka atskaitījumu prioritātes vai to secību, jo tiem ir vienāda nozīme.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmās daļas pirmajā punktā ir uzskaitīti apgādājamie, par kuriem nodokļu maksātājs var saņemt atvieglojumu.
Vienam no apgādniekiem ir paredzēti atvieglojumi:
a) par nepilngadīgu bērnu;
b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
f) par nepilngadīgu brāli un māsu, kā arī par brāli un māsu, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
g) par šā punkta “a”, “b”, “e”, “f” un “i” apakšpunktā minēto personu, kā arī nestrādājošu laulāto apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu;
i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;
j) par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ja minētās personas nav strādājošas un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti;
k) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;
l) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns vecumā līdz trim gadiem;
m) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
n) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu.
VID: Jā, vecāki var bērnus sadalīt, t. i., vienu bērnu atzīmēt mātes algas nodokļa grāmatiņā, otru bērnu – tēva grāmatiņā.
Pēc pilngadīgu bērnu tiesības saņemt nodokļa atvieglojumu ir tad, ja viņš turpina mācīties.
Par bērniem, kas pabeidza mācības vidusskolas 12. klasē 2024. gada 21. jūnijā (mācību gada beigas) un līdz 2024. gada 20. septembrim neuzsāks mācības (VID rīcībā nav ziņu no Izglītības un zinātnes ministrijas vai no paša izglītojamā, ja studē ārvalstīs), 2024. gada 21. septembrī apgādība tiks slēgta ar atpakaļvērstu datumu, tas ir, kad skola pabeigta.
VID metodiskajā materiālā “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi” paskaidrots: ja vecāks zina, ka bērns neturpinās izglītoties pēc 12. klases, lai netiktu piemērotu nodokļa atvieglojumi periodā, kad tos nav pamata piemērot, vecākam apgādājamais no apgādības algas nodokļa grāmatiņā ir jānoņem pašam ar dienu, kad pabeigta 12. klase, t. i., 2024. gada 21. jūniju (nodokļa atvieglojuma piemērošanas beigu datums).
VID: Ja bērns neturpina mācības un nebija laikus noņemts no apgādības, tad nodokļa pārrēķins un piemaksa jāveic, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju.
Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, persona rezumējošā kārtībā piemēro progresīvo nodokļa likmi, precizē gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli un attiecīgi piemaksā trūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ pārmaksāto nodokli.
VID: Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija katra mēneša pirmajā datumā VID elektroniski nosūta informāciju par iepriekšējo mēnesi: par visām personām līdz 24 gadu vecumam, kuras iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību, norādot personas – izglītojamā – vārdu, uzvārdu, personas kodu un datumu, kad persona uzņemta mācībās vispārējās izglītības iestādē vai studijās profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē vai atskaitīta no tām.
Ja bērns studē ārzemēs, tad vecākam pašam par to ir jāinformē VID.
Saskaņā ar Civillikuma 178. panta otro daļu, ja vecāki dzīvo šķirti, tad vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo. Civillikuma 178. panta trešajā daļā noteikts, ka jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa.
IIN atvieglojums par nepilngadīga bērna uzturēšanu ir piemērojams vienam no vecākiem.
Līdz ar to, ja vecāki kopīgi īsteno aizgādību, tad abi var vienoties, kurš izmantos nodokļa atvieglojumu par bērnu.
Ja bērna vecāki nevar vienoties par to, kuram no viņiem pienākas nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu, tad nodokļa atvieglojumu piemēro tam vecākam, kurš norādīts rezolutīvajā daļā bāriņtiesas lēmumam par vecāku domstarpību izšķiršanu. Tas noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 13. panta 3.2 daļā.
Tātad, ja ir domstarpības par nodokļa atvieglojumu piemērošanu, tad strīdu var izšķirt bāriņtiesā.
Savukārt dažās situācijās likums paredz viena konkrēta vecāka tiesības uz nodokļa atvieglojumu par bērnu. Proti, atvieglojumu par nepilngadīga bērna uzturēšanu piemēro tam vecākam, kuram Uzturlīdzekļu garantiju fonds izmaksā uzturlīdzekļus par šo bērnu, kā arī citā gadījumā – piemēro tam bērna vecākam, kuram, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, ir nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādnība.
Kā likuma 13. panta uzskaitījumā redzams, vairākos gadījumos laulātais var saņemt nodokļa atvieglojumu par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērni, arī par nestrādājoša laulātā nepilngadīgajiem bērniem no iepriekšējām attiecībām.
Piemērs: Jura un viņa laulātās Ainas ģimenē ir pieci bērni, no tiem četri ir nepilngadīgi bērni, kuri ir vecāki par septiņiem gadiem, un viens pilngadīgs bērns, kurš mācās tehnikumā. Juris un viņa laulātā Aina ir četru bērnu vecāki, bet Juris nav vecākā bērna tēvs, Aina ir vecākā bērna – dēla Alda – māte. Šajā laikā Jura laulātā Aina nestrādā un nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus. Jura grāmatiņā ir ieraksts par atvieglojumu piemērošanu par nepilngadīgajiem bērniem, bet Ainas grāmatiņā ir ieraksts par atvieglojuma piemērošanu par dēlu Aldi, kurš turpina iegūt izglītību. Jurim var piemērot nodokļa atvieglojumu par nestrādājošu laulāto, līdz vecākais bērns – Ainas dēls Aldis – turpina iegūt izglītību, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Piemērā aprakstītajā gadījumā runa ir par likuma “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 13. panta pirmās daļas 1. punkta n) apakšpunktu – atvieglojumu var piemērot par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, kā arī g) apakšpunktā paredzēto atvieglojumu par nestrādājoša laulātā apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu.
Tomēr viens no bērniem – Aldis – nav mātes laulātā bērns, tāpēc var rasties šāds jautājums:
VID: Pareizi, ja Aina nestrādā, tad viņa šo atvieglojumu (par pilngadīgo dēlu Aldi) nevar izmantot. Taču arī Ainas vīrs Juris nevar savā nodokļa grāmatiņā norādīt Ainas pilngadīgo dēlu, kurš mācās. Viņam nevar piemērot atvieglojumu par šo pilngadīgo bērnu.
VID: Praktiski notiek tā:
VID: Uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas, ir attiecināmi likuma 13. panta pirmās daļas 1. punkta “j”, “k”, “l”, “m” un “n” apakšpunktos noteiktie atvieglojumi:
j) par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ja minētās personas nav strādājošas un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti;
k) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;
l) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns vecumā līdz trim gadiem;
m) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
n) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu.
|
Plašāk par tēmu >>
|
No 2024. gada 1. janvāra nodokļa atvieglojumus piemēro arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, ja viņš saņem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus (piemēram, algota darba ienākumus pie cita darba devēja (ārpus mikrouzņēmuma)).
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus var piemērot tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajam ienākumam.
Nodokļu maksātājs atvieglojumu nevar izmantot, ja apgādājamajam ir piešķirta pensija, izņemot apgādnieka zaudējuma pensija.
Tiesību uz atvieglojumu nav arī tad, ja apgādājamais saņem ar nodokli apliekamus ienākumus, kas pārsniedz nodokļa atvieglojuma apmēru (2024. gadā – 250 eiro mēnesī).
Izņēmums ir apgādājamie – bērni līdz 19 gadu vecumam, kuri mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un no 1. jūnija līdz 31. augustam saņem ar algas nodokli vai sezonas laukstrādnieku nodokli apliekamus ienākumus.
|
Plašāk par tēmu >>
|
Gada laikā var nebūt iespējas ik mēnesi izmantot atvieglojumu. Piemēram, tas varbūt tāpēc, ka nav strādāts visu gadu, bet tikai dažus mēnešus. Nodokļa atvieglojums, kas mēnesī ir 250 eiro, gadā ir 3000 eiro. Gada atvieglojumu summu var piemērot gada ienākumam, kad tiek iesniegta ienākumu deklarācija.
VID: Nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu piemēro, sākot ar dienu, kurā radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu; gada ienākumu deklarācijā piemēro gada atvieglojumu par visu periodu, t. i., no 15.05. līdz 31.12. (par perioda kalendāra dienu skaitu).
Ja par kādu nesenu periodu nodokļa atvieglojums ienākumu gūšanas vietā nav izmantots, tad nodokļa pārmaksu var atgūt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par trijiem iepriekšējiem gadiem. Piemēram, deklarāciju par 2023. gadu var iesniegt no 2024. gada 1. marta līdz 2027. gada 23. jūnijam. Deklarāciju par 2020. gadu var iesniegt līdz 2024. gada 23. jūlijam.
VID: Apgādājamo var atzīmēt algas nodokļa grāmatiņā ar atpakaļejošu datumu – ar dienu, kurā radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu. Izmantojot EDS, sadaļā “Apgādības” jāizvēlas darbība “Pievienot apgādājamo personu”.
Pēc tam, kad apgādājamais ir pievienots, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pārrēķinu var veikt par trim iepriekšējiem gadiem.
* Atvieglojumus var izmantot vēl vairākos gadījumos. Situācijas un to piemēri ir izklāstīti VID metodiskajā materiālā “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi”.
