FOTO: Freepik.
Vecākiem tiek saglabāts nodokļa atvieglojums par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Savukārt skolēns ir nodokļu maksātājs un kā darba ņēmējs arī sociāli apdrošināts. Bērni Latvijā grib strādāt – valsts subsidētajām vakancēm vasarā Nodarbinātības valsts aģentūrā ir pieteikušies 17 tūkstoši jauniešu.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vecākiem paredzētais nodokļa atvieglojums par apgādājamo – ar nodokli neapliekamie 250 eiro mēnesī – saglabājas arī vasaras brīvlaika trijos mēnešos, kuros bērns strādā.
Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiks automātiski pārtraukta.
Tādējādi arī gadījumā, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, ir 250 eiro mēnesī – pirms skolēnu garā brīvlaika cēliena atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).
VID arī vērš uzmanību, ka attiecīgā situācija (nepārtraukt atvieglojumu izmantošanu) likumā paredzēta tieši darbam vasaras brīvlaikā. Tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.
Nodokļu samaksas nosacījumus ietekmē tas, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir skolēna darba devējam.
Ja skolēns strādā pie darba devēja (arī pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, tad darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 20% (vai 23%, ja skolēns savā algas nodokļa grāmatiņā nav atzīmējis darba vietu vai ir norādījis, lai piemēro 23%) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 34,09% apmērā.
Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem. Citos gadījumos darba devējs darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu 10,50% apmērā ietur no skolēna algas, turpretī sociālo iemaksu daļu 23,59% maksā no saviem līdzekļiem.
Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbos, viņa ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15%, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.
Piemēram, ja kopējā saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 500 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,70 eiro, ienākums, ko skolēns saņems pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 425 eiro.
Skolēni var izmantot algas nodokļa grāmatiņu, atzīmējot tajā galveno ienākuma gūšanas vietu, t. i., darba devēju, pie kura strādās.
Skolēni, kuri strādās vasaras mēnešos vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā, var izvēlēties – atzīmēt darba devēju vai ne. Taču, saņemot sezonas laukstrādnieku ienākumu, algas nodokļa grāmatiņā darba devēju nevar atzīmēt un ienākumiem nav piemērojami iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.
Ja algas nodokļa grāmatiņā atzīmē darba devēju, tad ienākumiem tiek piemērots IIN 20% apmērā un VID prognozētais neapliekamais minimums.
Ja algas nodokļa grāmatiņā darba devēju nenorāda, ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no pirmā centa. Nākamajā gadā, no 1. marta līdz 1. jūnijam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. IIN likme ir progresīvā, algai mazākā likme ir 20%. Ja darba devējs ietur no algas 23% IIN (jo nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa), veidojas nodokļa pārmaksa.
Piemēram, ja noteiktā atlīdzība ir 500 eiro un piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 150 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 388 eiro.
Ja darba devējs algas nodokļa grāmatiņā nav atzīmēts un noteiktā atlīdzība ir 500 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 343 eiro.
Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un visas darbības, kas tajā veicamas, notiek elektroniski.
Plašāka informācija par elektronisko algas nodokļa grāmatiņu atrodama VID mājaslapas sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa”.
Neskaidrību gadījumā VID aicina zvanīt uz konsultatīvo tālruni +371 67120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.
Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikts, ka obligāti sociāli apdrošināmi ir visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji.
Ja VSAOI par skolēnu tiks veiktas vispārējā nodokļu režīmā, skolēns kā darba ņēmējs būs sociāli apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem: pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, darba negadījumu un invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes, paternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku un veselības apdrošināšanai.
Datus par apdrošināšanas stāžu, tostarp iepriekšējās vasarās, var meklēt portālā Latvija.lv, e-pakalpojumā “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”. Portālam var pieslēgties ar tajā norādītajiem autentifikācijas līdzekļiem, tai skaitā internetbanku.
Sociālās apdrošināšanas likumā noteikts minimālais obligāto iemaksu objekts, kas ceturksnī ir trīs minimālās mēneša darba algas. 2024. gadā tie ir 2100 eiro. Lai minēto normu pildītu, darba algai jābūt 700 eiro mēnesī. Tomēr konkrētā prasība uz darba devēju neattiecas, nodarbinot personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas.
Darba ņēmējs, kurš maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli un kura ienākums pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem (darba devējiem) mēnesī kopā pārsniedz 70 eiro, ir pakļauts tikai pensiju apdrošināšanai.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) katru gadu organizē aktīvo nodarbinātības pasākumu vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.
Tas ir valsts daļēji subsidēts darbs līdz diviem mēnešiem. Darbā iesaista bērnus un jauniešus vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot).
NVA sadarbībā ar darba devējiem pasākumu īsteno no 1. jūnija līdz 31. augustam.
Valsts līdzfinansējums ir dotācija algai, darbu vadītājiem, jauno darba ņēmēju apdrošināšanai.
Darba devēji vakances parasti izsludina martā un aprīlī, bērni un jaunieši darbiem piesakās no maija sākuma.
Pasākums jau vairāk nekā desmit gadu tiek organizēts sadarbībā ar darba devējiem. Pērnvasar attiecīgajos darbos strādāja 10 000 jauniešu. Paredzēts, ka šogad tie varētu būt 12 000. Patlaban pieteikušies 17 000 jauno strādātgribētāju.
NVA saņēma 839 darba devēju pieteikumus, kas ir par 30 vairāk nekā aizvadītajā gadā. Arī pieteikto darba vietu šogad ir par 2000 vairāk, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju šonedēļ informēja NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktora vietniece Vineta Leončika.
No nodarbinātības speciālā budžeta pasākuma līdzfinansēšanai paredzēti 4,8 miljoni eiro.
Lai gan darba devēju, kuri vēlas nodarbināt skolēnus, piedāvāto vakanču šogad ir vairāk, tomēr to nav pietiekami visiem, kuri izteikuši vēlmi strādāt. Vienlaikus NVA pieredze rāda, ka ne visi, kas pieteikušies, sāk strādāt. Vakance var parādīties arī vēlāk, ja jaunietis, kurš pieteicies darbā, ko organizē NVA pasākumā, ir pārdomājis un nestrādās vai, iespējams, nolēmis, ka nestrādās divus mēnešus, bet tikai vienu, piebilst V. Leončika.
NVA mājaslapā pieejamajā informācijā “Darbs vasaras brīvlaikā” norādīts, ka pieteikšanās atvērta līdz 16. augustam. Jāaizpilda pieteikums, kas atrodams NVA mājaslapā. Pieteikšanās ir no maija sākuma.
Darba devēji, kuri vēlas īstenot konkrēto pasākumu, visbiežāk NVA piesakās martā un aprīlī. NVA pieteikumus izvērtē –, vai darba devējs ir atbilstošs. Ja konstatē, ka darba devējam ir nodokļu parādi vai bijuši pārkāpumi, iepriekš sadarbojoties ar aģentūru, dalība pasākumā netiek atļauta.
Jaunieši pērnvasar strādājuši 193 nozarēs, visvairāk tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – lielveikalos, kafejnīcās, tūristu mītnēs.
NVA darba devējam, pieņemot darbā jauniešus, nodrošina finansējumu darba algas dotācijai, kas ir 50% no valstī noteiktās minimālās darba algas. Turpretī, ja darba devējs nodarbina skolēnu ar invaliditāti, dotācija ir minimālās algas apmērā. Dotāciju saņem arī darbu vadītāji.
Tā kā ar patlaban paredzētajiem 4,8 miljoniem eiro darbu līdzfinansēšanai šajā vasarā nepietiks, Labklājības ministrija (LM) paredzējusi gādāt par papildu līdzekļiem pieprasītajam pasākumam, tos pārdalot no citām programmām.
Par to, kādas ir nepilngadīgā tiesības darba tirgū, vairāk LV portāla skaidrojumā “Ja bērns vai pusaudzis strādās algotu darbu”.
