FOTO: Armīns Janiks (Aizsardzības ministrija).
No nākamā mācību gada valsts aizsardzības mācība būs obligāta visiem skolēniem, kas apgūst vidējās izglītības programmu, neatkarīgi no mācību formas, paredz Saeimas darba kārtībā nonākušais likumprojekts. Plānotās izmaiņas varētu skart vairākus tūkstošus skolēnu kā Latvijā, tā ārvalstīs.
Šobrīd valsts aizsardzības mācība (VAM) ir obligāta skolēniem, kuri apgūst vispārējās un profesionālās vidējās izglītības programmas klātienē. Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā”, ko 13. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, paredz minētā mācību priekšmeta apgūšanu arī neklātienes un tālmācības izglītības programmās no 2026. gada 1. septembra.
Grozījumus iesniegusi deputātu grupa no dažādām frakcijām, un to nepieciešamība pamatota ar ģeopolitiskās situācijas izmaiņām pasaulē, īpaši Eiropā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, 2023. gada 5. oktobrī Saeimā apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā “uzsvērta iedzīvotāju iesaistes nozīme valsts aizsardzībā – gan Valsts aizsardzības dienestā, gan Zemessardzē un rezerves karavīru apmācībās. Tāpat koncepcijā noteikts, ka, sākot ar 2024./2025. mācību gadu, valsts aizsardzības mācība kļūst par obligātu vidējās izglītības satura daļu, lai nodrošinātu izglītojamos ar pamatprasmēm rīcībai krīzes un kara situācijās, kā arī veicinātu atbildīgu pilsonisko apziņu”.
Valsts aizsardzības mācība īpaši nozīmīga ir vidusskolas posmā, jo palīdz jauniešiem apgūt zināšanas par valsts drošības sistēmu, attīstīt rīcībspēju krīzes situācijās un stiprināt psiholoģisko noturību, kas ir būtiski šībrīža ģeopolitiskajā situācijā, vēstīts anotācijā. Tāpat norādīts: ņemot vērā pieaugošo īpatsvaru tālmācības un neklātienes izglītības formās, arī šai izglītojamo kategorijai ir nodrošināma iespēja apgūt valsts aizsardzības mācību.
Valsts aizsardzības mācība ir obligāts mācību priekšmets no pagājušā gada. Tā patlaban tiek pasniegta vidusskolu 10. un 11. klasē vai 2. un 3. kursā tehnikumos. Mācību kurss ietver teorētiskās zināšanas un praktiskās apmācības. To īsteno Jaunsardzes centrs, kas ir atbildīgs par kursa saturu un tā īstenošanu, tai skaitā materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšanu un mācību koordinēšanu.
Mācību kurss ir sadalīts divos secīgos mācību gados, aptverot 112 mācību stundas. Valsts aizsardzības mācība parasti notiek vienu reizi mēnesī pa astoņām mācību stundām, izņemot septembri un janvāri.
Valsts aizsardzības mācība attīsta un veicina:
Šobrīd norit valsts aizsardzības mācības satura gatavošana tālmācības vidē – eVAM – un atbilstošu digitālo materiālu izstrāde, informē Jaunsardzes centra direktora vietnieks mācību un izglītības jautājumos Uldis Zupa.
Plānots, ka valsts aizsardzības mācību neklātienes un tālmācības izglītības programmās varētu īstenot daļēji klātienē un daļēji attālināti. Attālināti varētu nodrošināt teorētiskā satura apguvi, bet klātienē būtu jāapgūst prasmes, kuru realizācija attālinātā formātā praktiski nav iespējama, piemēram, šaušana ar mazkalibra ieročiem, orientēšanās apvidū, ierindas apmācība u. c.
Iecerēts, ka klātienes nodarbības norisināsies vasaras nometnēs, tādējādi nodrošinot iespēju iesaistīties mācību apguvē arī ārvalstīs dzīvojošajiem tālmācības audzēkņiem, skaidro U. Zupa.
Saskaņā ar Jaunsardzes centra rīcībā esošo informāciju neklātienē vai tālmācībā patlaban vidējās izglītības programmu 10. klasē apgūst aptuveni 2500 izglītojamo, kuriem varētu būt obligāta eVAM apmācība.
Kā informē U. Zupa, Jaunsardzes centrs ir gatavs no nākamā mācību gada nodrošināt valsts aizsardzības mācību plašākam izglītojamo lokam.
Papildu resursi – lielākoties saistībā ar mācībām nepieciešamo telpu un inventāra nodrošinājumu – varētu būt vajadzīgi izglītības iestādēm, kuras īsteno tālmācības un neklātienes programmas.
Latvijas Pašvaldību savienībā patlaban nav apzināta kopējā izglītības iestāžu gatavība nodrošināt minēto no nākamā mācību gada, norāda savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) konceptuāli atbalsta aizsardzības mācības apguvēju loka paplašināšanu, taču par regulējuma detaļām vēl būs vajadzīgas plašākas diskusijas, skaidro ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.
IZM pārstāvis norāda, ka izglītojamajiem, kuri dzīvo ārzemēs, varētu būt grūtības ierasties uz klātienes apmācībām. “Visticamāk, klātienes nodarbību neapmeklēšana nozīmētu neapmierinošu vērtējumu vai vērtējuma neesamību un tam sekojošu atskaitīšanu no skolas. Tādējādi šādiem izglītojamajiem būs konceptuāli jāizlemj, vai viņi var un grib mācīties tālmācībā vai varbūt labāk izvēlēties vidējās izglītības apguvi mītnes valstī,” spriež R. Kalvāns. Viņš prognozē, ka regulējums, kas radītu šādus izaicinājums, izraisīs jauniešu un viņu vecāku iebildumus.
Ņemot vērā šos un citus pagaidām, iespējams, nenoskaidrotus sarežģījumus, piemēram, skolu iespējas nodrošināt topošā likuma izpildi, tam visdrīzāk nāksies paredzēt pārejas periodu jeb laika posmu, kurā pielāgoties jaunajiem nosacījumiem, uzskata R. Kalvāns.
Jāpiebilst, ka Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums paredz iespēju izglītojamajiem, kuri savas reliģiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, sadarbībā ar jaunsargu instruktoru izstrādāt individuālo kursa apguves plānu.
|
Plašāk par tēmu >> |
