Valsts aizsardzības mācība: kā jauniešiem veicas, un kādas pārmaiņas gaidāmas

No 2024./2025. mācību gada valsts aizsardzības mācība (VAM) noteikta par obligātu vidējās izglītības satura daļu, lai nodrošinātu izglītojamos ar pamatprasmēm rīcībai krīzes un kara situācijās, kā arī veicinātu atbildīgu pilsonisko apziņu. VAM tiek pasniegta vidusskolu 10. un 11. klasē vai tehnikumu 2. un 3. kursā. Kā aizritējis pirmais gads, kopš VAM ir obligāta?

Pirmo mācību gadu, kurā VAM tika apgūta 274 skolās, aizvadījām negaidīti labi – ar pozitīvu zīmi. Nekādu sevišķu starpgadījumu nav bijis. Skolas ir spējušas šo mācību kursu integrēt savā ikdienā un mācību programmās.

Atsevišķas izglītības iestādes sākumā piedzīvoja grūtības, un mēs direktoriem ieteicām pieredzes gūšanas nolūkā pakonsultēties ar skolām, kas jau 2018. gadā veiksmīgi iekļāva VAM savās mācību programmās. Galu galā visi sarežģījumi tika atrisināti.

Tagad rit jau otrais VAM obligātais mācību gads, tā ka problēmu ir vēl mazāk.

Šogad VAM apgūst gandrīz 35 000 jauniešu. Nākamgad apmācāmo būs par dažiem tūkstošiem mazāk, jo tolaik, kad viņi dzima, bija demogrāfiskais kritiens un finanšu krīzes dēļ daudz ģimeņu ar bērniem izbrauca uz ārzemēm.

Mācību kurss ietver teorētisko un praktisko apmācību. Vai jaunieši izrāda interesi? Kas viņiem padodas un kas – ne visai?

Pirmajā vietā, īpaši zēniem, ir šaušanas apmācība. Tāpat jauniešiem patīk orientēšanās, topogrāfija – darbošanās ar kartēm. Daudzi ar entuziasmu mācās noteikt azimutu (leņķis starp ziemeļu virzienu un jebkuru objektu kartē – red.): jaunietim ir jāsaprot, kur viņš atrodas un kā, izmantojot karti, aiziet līdz noteiktai apzīmētai vietai.

Varbūt ierindas apmācība nav pati interesantākā nodarbe. Bet vakar biju vienā skolā, kur kāda skolotāja stāstīja, cik aizraujoši viņai liekas pa logu vērot ierindas apmācību. Pedagoģe atcerējās padomju laikus, kur šis bija obligāts priekšmets. Nostāties ierindā un saprast, kur ir labā un kur kreisā puse, tolaik bija pašsaprotama lieta. Savukārt mūsdienās jauniešiem tas tā vairs nav. Kad tiek dota komanda “uz labo”, tad jāpadomā, uz kuru pusi īsti jāgriežas.

VAM kā pilotprojektu sāka ieviest kopš 2018. gada. Sākumā apmācība notika 13 Latvijas skolās. Vai pērn, kad ieviesāt VAM visās vispārizglītojošajās skolās, kaut ko mainījāt programmā?

Ar 2018. gadu ir grūti salīdzināt. Sākumā VAM bija atvēlētas 144 stundas, bet 2024. gadā programma tika samazināta līdz 112 stundām. VAM veido trīs moduļi, saruka pārsvarā tās stundas, kurās tika pasniegta pilsoniskā audzināšana un sekmēta krīzes izpratne. Modulis, kas vērsts uz militārām prasmēm, samazinājās minimāli.

Nav noslēpums, ka VAM ieviesa tad, kad vēl nebija izveidots valsts aizsardzības dienests. Tas bija veids, kā kompensēt tolaik neesošo valsts aizsardzības dienestu. Politiķiem šķita, ka nevajag tracināt tautu ar šāda dienesta izveidi, jo tas no padomju laikiem visiem bija palicis prātā kā kaut kas slikts. Šāda rīcība, manuprāt, nebija īpaši pareiza.

Visticamāk, 144 stundas programmā neatgūsim, bet tagad ir atjaunots valsts aizsardzības dienests, līdz ar to arī VAM saturam vajadzētu mainīties, vairāk pievēršoties tādām tēmām kā pilsoniskā audzināšana, pilsoniskā apzināšanās, vēlēšanu pratība, izpratne par krīzi, rīcība krīzes situācijā. Neteikšu, ka VAM būtu jāliek lielāks uzsvars tikai uz šīm tēmām. Visi moduļi ir jāsabalansē.

Iespējams, kaut ko izņemsim no militārā moduļa, piemēram, kādu daļu no lauka kauju iemaņām un ierindas apmācības. Protams, atstāsim šaušanas nodarbības, jo tās visus interesē. Paliks arī orientēšanās.

Kas ir mainījies jau šobrīd?

Iepriekš apmācībai par dronu vadību bija paredzēta viena akadēmiskā stunda (40 minūtes), savukārt tagad šai tēmai esam atvēlējuši visu dienu – astoņas stundas.

Lai radītu izpratni un interesi par šo sfēru, VAM jaunieši gan teorētiski, gan praktiski tiks iepazīstināti ar vienkāršiem droniem. Patlaban notiek dronu iepirkums.

Kā zinām, kaujas laukā Ukrainā cīņas spējas šobrīd lielā mērā ir atkarīgas no dronu tehniskās attīstības un to vadīšanas prasmes. Tehnoloģijas mainās ļoti ātri – pēc mēneša viss jau ir novecojis.

Mēs, protams, nespējam turēties līdzi tādam tempam, taču varam sniegt jauniešiem pamatzināšanas par droniem, iedot tos aptaustīt un ļaut gūt vispārīgu priekšstatu par dronu funkcijām.

Vasarā notika specializēta dronu nometne divu nedēļu garumā. Tā bija ļoti pieprasīta. Jaunieši varēja padarboties ar droniem un attīstīt praktiskās iemaņas.

Tātad, tā kā ir ieviests valsts aizsardzības dienests, mainīsiet arī VAM programmu?

Pašreiz pēc Valsts kancelejas pasūtījuma tiek veikts pētījums par Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu, vērtējot, kā VAM ir ieviests, kā tas darbojas un vai sistēmā vajadzīgas izmaiņas. Mainot VAM programmu, ņemsim vērā šos ieteikumus.

Nesen Kara muzejā tika prezentēts Vidzemes Augstskolas asociētās profesores un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošās pētnieces Ievas Bērziņas pētījums “Patriotisms un nacionālisms pilsoniskajā izglītībā Latvijā: rekomendācijas politikas veidotājiem”. No tā arī izriet, ka pilsoniskā audzināšana Latvijā nav pietiekami augstā līmenī.

Pētījumā teikts, ka līdz šim pilsoniskās izglītības saturs bijis minimāli orientēts uz nacionālās piesaistes veidošanu jauniešos un tādas sarežģītas, bet valsts attīstībai būtiskas koncepcijas kā “patriotisms” un “nacionālisms” patlaban pilsoniskās izglītības saturā tiek skaidrotas ļoti maz.

VAM un Jaunsardzes centra primārais uzdevums nav labot šīs nepilnības, bet VAM modulī ir pilsoniskās audzināšanas sadaļa – šajā jomā noteikti varam kaut to pilnveidot. Nezinu, vai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iepazinusies ar pētījumu, nonākusi pie kādiem secinājumiem un kaut ko koriģēs. Ministrijas pārziņā ir daudz vairāk iestāžu un cilvēkresursu, tāpēc grūtāk veikt izmaiņas.

Savukārt Jaunsardzes centrs ir samērā maza organizācija: ap 400 darbinieku, no tiem 320 – instruktori, kas faktiski aptver visas skolas Latvijā. Līdz ar to mainīt programmu varam ātrāk un efektīvāk nekā IZM, kuriem ir tūkstošiem skolotāju.

VAM mācās dažādu tautību jaunieši. Kā veicas cittautiešiem?

VAM un jaunsardze ir potenciāli nozīmīgs sabiedrības integrācijas instruments. Skolas ir dažādas, tagad notikusi pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, bet tas jau nenozīmē, ka visi latviešu valodu zina pietiekami labi.

Ir jāapmāca arī jaunieši, kuriem ir grūtības runāt latviski. Un jāstrādā uzmanīgi.

Jaunsardzes instruktoram jāprot ieinteresēt jaunieti un izraut ārā no tā “burbuļa”, kas, iespējams, viņu sagaida, ik vakaru atgriežoties savas ģimenes lokā, kur tiek skatītas pārraides no robežas otras – Krievijas – puses.

Vai saskaraties ar vēl kādām problēmām?

Izaicinājumi ir. Sarežģījumus reizēm rada praktiskas lietas. Likums noteic, ka skolām jānodrošina instruktors ar telpām, tajā skaitā – noliktavu. Ne visas izglītības iestādes to spēja izdarīt. Radās iespaids, ka daļa skolu šādi parāda savu attieksmi, nevēlēšanos iedziļināties un izpildīt likuma prasību. Savukārt atsevišķām skolām fiziski nebija iespēju nodrošināt telpas, jo situācija reģionos un Rīgā atšķiras. Ja galvaspilsētā skola ir iespiesta starp ēkām, tad tur nav kur izvērsties. Savukārt lauku teritorijās ir daudz brīvāk un plašāk. Katrā skolā ir atšķirīga situācija, un tā tiek atbilstoši risināta.

Rīgas Dārzciema vidusskolā novembra vidū tika atklāta Latvijā pirmā valsts aizsardzības mācības klase – konteinertipa būve, kas nodrošina piemērotu vidi.

Tajā atrodas telpas gan teorētiskajām, gan praktiskajām nodarbībām, piemēram, šaušanai. Iecerēts, ka šīs telpas varēs izmantot arī citu izglītības iestāžu audzēkņi.

Skolas varētu iedalīt trijās kategorijās: neliela daļa ir ārkārtīgi pretimnākoša, piemēram, Jelgava, Mārupe un citas. Savukārt otra daļa drīzāk ir noskaņota negatīvi. Bet trešās – lielākās daļas – pieeju varētu raksturot šādi: kas jādara, tas jādara, VAM ir uz palikšanu.

No nākamā mācību gada valsts aizsardzības mācība būs obligāta visiem skolēniem, kas apgūst vidējās izglītības programmu, neatkarīgi no mācību formas. To paredz Saeimā iesniegtie grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā. Kuriem jauniešiem no nākamā mācību gada vajadzēs apgūt VAM?

VAM būs obligāta arī jauniešiem, kuri mācās tālmācības un neklātienes vidusskolās. Kopumā klāt nāks ap 2700 apmācāmo. Šie grozījumi neskar starptautiskās skolas un jauniešus, kas atrodas ieslodzījuma vietās.

Kā viņiem notiks praktiskās apmācības?

Vasarās tiek rīkotas VAM nometnes. Tie, kas mācās tālmācībā, praktiskās apmācības izies kādā no šīm nometnēm koncentrētā veidā. Nometnes garums varētu būt septiņas dienas. Vidējā izglītība Latvijā nav obligāta. VAM ir daļa no vidējās izglītības satura. Lai iegūtu vidējās izglītības atestātu, VAM vienkārši būs jāapgūst.

Vai tie, kas mācās VAM, var izvēlēties, vai piedalīties vasaras nometnē?

Jā, šīm nometnēm ir interešu izglītības statuss. Jaunieši piesakās tām brīvprātīgi. Mēs mēģinām viņus motivēt. Cik piesakās, tik piesakās. Pagājušajā vasarā bija plānotas piecas nometnes pa 200 apmācāmajiem katrā. Bet tas ne tuvu neīstenojās. Notika divas nometnes, kuras pilnībā izgāja vien 117 apmācāmo.

Nākamgad mainīsim vasaras nometnes formātu, piedāvāsim dažāda garuma nometnes ar atšķirīgu tematiku. Tām visām būs vienojošs pamats, lai saliedētu un “iesildītu” grupu, un tad piedāvāsim jauniešiem izvēlēties specializāciju. Piemēram, tā varētu būt nometne, kas saistīta ar pirmo medicīnisko palīdzību. Sadarbībā ar Valmieras tehnikumu un bruņutransportiera “Patria” ražotni tiks veidota programma mehāniķiem, lai dotu iespēju redzēt, kā rūpnīcā top šī mašīna, no kādām detaļām un mehāniskiem mezgliem tā sastāv.

Iespējams, viena nometne tiks veidota sadarbībā ar speciālo uzdevumu vienību. Tāpat plānota dronu nometne, kas šogad bija ļoti populāra jauniešu vidū.

Mērķis ir intereses veicināšana un, protams, drošība. Lai organizētu šādas nometnes, arī mums ir jāsagatavo instruktori. Nav jau tā, ka darbā pieņemam tikai gatavus profesionāļus, – Jaunsardzes centrā notiek dažādi kursi un apmācības.

Kāpēc, jūsuprāt, par vasaras nometnēm nebija intereses?

Standarta nometnes jauniešiem neliekas saistošas. Kāpēc iet mežā ar risku ilgu laiku būt atslēgtiem no sociālajiem tīkliem, skriet ar imitētu kaujas ieroci un gulēt teltī? Jaunieši brīvlaikā labāk izvēlas piestrādāt. Piemēram, mana meita vasarā gribēja strādāt, nopelnīt minimālo algu, kas vidusskolas vecumā ir liela nauda.

Esam arī sapratuši, ka mērķauditorija, kuru uzrunāt, ir vecāki, nevis jaunieši. Ne vienmēr bērni ir darījuši zināmu saviem vecākiem, ka viņiem ir iespēja piedalīties nometnē.

Savukārt vecākiem ir svarīgi, lai bērns vasarā būtu ar kaut ko nodarbināts, tāpēc viņi tērē naudu, lai apmaksātu kādu nometni, ko piedāvā uzņēmumi. Esam konkurētspējīgi ar to, ka mūsu nometne ir par velti, bērns tur tiek paēdināts, izguldīts un piedalās militārās aktivitātēs. Tomēr izskatās, ka šāda reklāma “nestrādā”. Tāpēc, kā jau iepriekš minēju, mēģināsim citu pieeju, piedāvāsim tematiski dažādas nometnes, kas ilgs īsāku laiku. Tas arī bija viens no secinājumiem, ka, iespējams, 23 dienas ir par garu. Ja tās būtu, piemēram, desmit dienas, tad būtu pieteicies vairāk apmācāmo.

Lasīju, ka VAM nometņu dalībnieki iegūst priekšrocības atlasē, piesakoties profesionālajam dienestam, Zemessardzei vai mācībām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Valsts robežsardzes koledžā un Valsts policijas koledžā.

Jā, tā ir, bet nometnē netiek izsniegts dokuments, ka jaunietis ir apguvis noteiktu prasmju līmeni, tādēļ, aizejot uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tāpat būs jāiziet pamatkurss. Tādā līmenī ne vajag, ne spējam jauniešus apmācīt.

Esmu paudis, ka VAM mērķis ir radīt interesi par bruņotajiem spēkiem, lai pēc iespējas vairāk jauniešu brīvprātīgi pieteiktos valsts aizsardzības dienestam.

Brīvprātīga iestāšanās bruņotajos spēkos varētu mazināt disciplīnas pārkāpumus, kuru ir vairāk, ja jaunieši obligātajā dienestā nonāk piespiedu ceļā.

Otrkārt, ja cilvēks ir pieteicies brīvprātīgi, tad viņš izrāda lielāku lojalitāti gan institūcijai, gan valstij kopumā.

Trešais iemesls – noņemt administratīvo slogu. Kad iesaukumam pietrūkst brīvprātīgo, tiek piemērots obligātā iesaukuma princips. Tas vairs nebūtu jādara, ja pietiktu tikai ar brīvprātīgo pieteikumiem, un tādējādi samazinātos administratīvais slogs.

Savukārt Jaunsardzes mērķis ir identificēt un attīstīt līderi. 

Vai redzat, ka jauniešiem ir interese par valsts aizsardzības dienestu?

Jā, palielinās izpratne. Arī mana meita, kas mācās Ogres ģimnāzijā, apgūst VAM. Viņai tagad ir radies priekšstats par to, ar ko visu laiku ir nodarbojies tētis.

Esmu runājis ar jaunsardzes instruktoriem, atsauksmes par VAM ir pozitīvas.

Skolu mācībspēki apliecina – ja skolā ir jaunsardzes instruktors formastērpā, tad psiholoģiskais klimats mainās.

Nav tā, ka ieviešam militāro režīmu, tomēr jaunsardzes instruktors vairāk disciplinē.

Svarīgi, lai VAM jauniešos radītu interesi un veicinātu patriotismu, ļautu pašiem nonākt pie secinājuma, kas ir dzimtene, kāda vērtība ir neatkarībai, kas to apdraud u. tml.

Daudz kas ir atkarīgs no jaunsardzes instruktora, kas strādā ar bērniem. Viņš, iespējams, var paspert soli sāņus, atkāpties no programmas rakstītā burta, bet, ja viņam izdodas bērnu ieinteresēt, pamainīt viņa domāšanu uz labo pusi, tad neesam par velti saņēmuši algu.

Teicāt, ka kopumā VAM māca 320 jaunsardzes instruktoru dažādās Latvijas skolās. Vai speciālistu pietiek?

Nevarētu teikt, ka jaunsardzes instruktoru trūkst, bet pastāvīgi ir 20 vakances. Tas nav daudz. Problēmas rada liela instruktoru mainība, kas reizēm var apgrūtināt kvalitatīvas VAM nodrošināšanu.

Ir trīs kategoriju instruktori. Mazākā daļa, aptuveni 60, ir Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Otra kategorija ir tie, kas atvaļinājušies no militārā dienesta. Taču absolūtais vairākums inspektoru šajā amatā nonāk konkursa kārtībā.

Kad tiek izsludināts kārtējais konkurss uz jaunsardzes instruktora amatu, aicinu pieteikties tos, kam sirds ir pareizajā vietā, acis deg un gribētos darīt mūsu valsti labāku, strādāt ar jauniešiem un attīstīt viņos mīlestību pret savu valsti.

Jo labāki būs jaunsardzes instruktori, jo labāki būs mūsu jaunieši – mūsu nākotne. Tas ir ļoti svarīgs darbs.

Esmu pavadījis profesionālajā dienestā vairāk nekā 30 gadus. Tagad strādāju Jaunsardzes centrā, kas ir pusmilitāra organizācija. Katru dienu pārliecinos par to, cik daudz var panākt ar jaunsardzi kā interešu izglītību un VAM kā obligātu mācību priekšmetu jeb kursu. Tas pat nav darbs – uzskatu to par aicinājumu.