SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
16. februārī, 2015
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Kreditēšana
3
2
3
2

„Nolikto atslēgu” principu paredz aizstāt ar izvēles iespēju

Priekšlikumi jaunam regulējumam kredītņēmēja saistību gadījumā paredz atcelt Maksātnespējas likumā no 1.marta obligāti noteikto „nolikto atslēgu” principu, ieviest to Patērētāju tiesību aizsardzības likumā kā izvēles variantu. Klientam jāapzinās: ja viņš bankā ierodas ar pozīciju – ņemšu kredītu, bet pēc kāda laika, var gadīties, īpašumu atstāšu, banka liks uzņemties lielāku risku, prasīs lielāku pirmo iemaksu.

LV portāla kolāža

Saeima ceturtdien, 12.februārī, konceptuāli atbalstīja četrus likumprojektus saistībā ar „nolikto atslēgu” principa noteikšanu kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Tajā skaitā ir paredzēts atcelt Maksātnespējas likuma normu, ar kuru no 1.marta „nolikto atslēgu” princips ir noteikts kā obligāts, kā arī pārskatīt saīsināto maksātnespējas procesa termiņu atkarībā no saistību summas. Visiem likumprojektiem ir steidzamības statuss, un deputātiem par tiem būs jālemj vēl otrajā galīgajā lasījumā.
īsumā

Ko kredītņēmējam nozīmē izvēles iespēja:

Aizdevējs piedāvās kredītņēmējam divus variantus:

  • Viens variants – klients uzņemas saistības, par tām atbild tikai ar iegādāto īpašumu. Pirmā iemaksa - 30-40%. Parādniekam pēc  šī īpašuma pārdošanas pret kreditoru citu saistību nav.
  • Otrs variants – klients uzņemas pilnu atbildību par visa aizdevuma atmaksu. Pirmā iemaksa – 15-20%. Ja kādu iemeslu dēļ kredītu vairs nespēj maksāt, īpašums tiek pārdots izsolē. Ja tas tiek pārdots par summu, kas ir mazāka par visa kredīta dzēšanai nepieciešamo, starpība vēl joprojām tiek uzskatīta par parādu.

Maksātnespējas likuma normu, saskaņā ar kuru hipotekārā kredīta ņēmējam ir tiesības pēc salīdzinoši vieglām procedūrām atstāt ieķīlāto īpašumu, ar grozījumiem likumā noteica iepriekšējās 11.Saeimas deputāti. Jaunā Saeima ar saviem grozījumiem pārcēla to spēkā stāšanās datumu no 1.janvāra uz 1.martu.

Kāpēc bankas uzstāja jeb lobēja "nolikto atslēgu" principa atcelšanu?

Kopš Maksātnespējas likumā pērnruden pirms vēlēšanām iebalsotās normas par sabiedrības ausīm tīkamo atslēgu nolikšanas iespēju baņķierim uz galda kredītiestādes reaģēja ar praktiskiem soļiem – atteica līdzdalību ģimeņu mājokļu programmā un informēja par sākotnējās iemaksas paaugstināšanu un procentlikmju audzēšanu. Bankas virknē diskusiju un paziņojumos argumentēja, ka likumdevējs nav novērtējis šo izmaiņu nelabvēlīgo ietekmi uz hipotekāro kreditēšanu, kā dēļ samazināsies kredītu pieejamība, jo pieaugs sākotnējā iemaksa un procentu likmes, kreditēšanas sarukumam savukārt būs  negatīva ietekme uz tautsaimniecību. Statistika liecina, ka ekonomikas attīstības periodā gandrīz puse no nekustamo īpašumu darījumiem tiek finansēti ar kredītu un banku starpniecību.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē 10.februārī par 2014.gada 25.septembrī Saeimā pieņemto Maksātnespējas likuma grozījumu paredzamo ietekmi un hipotekārās kreditēšanas nozari Latvijā bija kārtējā banku un to uzraugu uzklausīšana, kurā komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzina: tik uzstājīgs lobijs līdz šim nav pieredzēts.

Komercbankas savus argumentus pamatoja ar statistiku. Kopš 2010.gada Latvijā pieaug gan iekšzemes kopprodukts (IKP), gan ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli, taču privātpersonām kopējais kredītportfelis ir sarucis gandrīz uz pusi. Salīdzinot līdzvērtīgus tirgus un attīstības tendences kaimiņos, secināms – gan Igaunijā, gan Lietuvā, kur, pieaugot IKP un iedzīvotāju ienākumiem, arī kreditēšana sākusi pieaugt.

Prognozējot Maksātnespējas likuma grozījumu ietekmi pēc 1.marta, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) uzsvēra, ka saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem mājsaimniecībai būs jākrāj ievērojami lielāka pirmā iemaksa. Ja 2013.– 2014.gadā pirmā iemaksa bija 15-20%, tad, tai palielinoties līdz 20-30%, būtiski samazināsies mājsaimniecību skaits, kas varēs samaksāt tik lielu sākotnējo maksājumu.

Ja šogad mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem samazināsies, apmēram par vienu trešo daļu saruks nekustamā īpašuma darījumu skaits Latvijā, salīdzinot ar 2013.gadu. Tas ir LKA vērtējums, raugoties gan uz grozījumiem Maksātnespējas likumā, gan uz būtiskajiem termiņuzturēšanās atļauju programmas ierobežojumiem, ko pērn parlaments pieņēma, norādīja LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Kreditēšanas apjomu samazinājumu uzrāda arī pēdējo trīs mēnešu (novembris, decembris un janvāris) dati. M.Bičevskis minēja arī Baltijas valstu konkurētspējas aspektu, mūsu valsts vēlmi sagaidīt šeit investīcijas, radīt jaunas darbavietas, jo "daudz runājam par nodokļu slogu, par darbaspēka nodokļiem, lai mēs spētu ražotājiem un investoriem piedāvāt līdzvērtīgus noteikumus, kas viņiem ir interesanti, taču tāpat ir jāsalīdzina arī tiesiskā vide, kas attiecas arī uz maksātnespējas procesu". Investoram Latvijā riski ir augstāki nekā kaimiņos.

Pašreiz Maksātnespējas likumā noteiktie parādnieka saistību termiņi ir vieni no visīsākajiem Eiropas Savienības valstīs, kaimiņus ieskaitot. Lietuvā fiziskās personas maksātnespējas procesa ilgums ir 4,5–5,5 gadi, administratora atlīdzību apmaksā parādnieks; Igaunijā – 5-7 gadi, administratora atlīdzību apmaksā parādnieks; Latvijā – 2-3,5 gadi un no 1.marta likums jau paredz termiņu no 1 līdz 3 gadiem. Latvijā administratora atlīdzību apmaksā nodrošinātie kreditori.

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apmērs pašreiz ir 5,6 miljardi eiro, ekonomikas reālajā sektorā – 6,5 miljardi. Latvijas Banka uzskata, ka mājsaimniecības kreditēšana ir nozīmīgs kanāls, caur kuru ieplūst nauda ekonomikā, pauda Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

Izvēles iespēju noteiks Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Vairākās diskusijās šoziem tika ierosināts piedāvāt kreditēšanā "nolikto atslēgu" principu kā izvēli. Jaunais regulējums arī paredz saglabāt "nolikto atslēgu" principu, taču to ietvert Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nevis Maksātnespējas likumā, tātad nesaistīt to ar maksātnespējas procesu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums tiks papildināts ar īpašiem noteikumiem kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz papildināt likuma 8.1pantu "Īpašie noteikumi attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku" ar piekto daļu, nosakot: "Kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu. Kredīta devējs pēc patērētāja aizdevuma pieprasījuma saņemšanas piedāvā patērētājam divus kredīta līguma projektus, no kuriem viens paredz, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu, savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Kredīta devējam ir tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus."

Tātad, slēdzot aizdevuma līgumu, ar kreditoru jau sākotnēji varēs vienoties, vai to saistību izpildē būs piemērojams "nolikto atslēgu" princips.

Maksātnespējas likumā izslēgs "atslēgu nolikšanu" un koriģēs summas saistību ar dzēšanas termiņiem

Ar Maksātnespējas likuma grozījumiem paredzēts izslēgt 147.panta sesto daļu, ar kuru tika noteikts  "nolikto atslēgu" princips vienīgā mājokļa gadījumā. Tas nozīmē, ka pēc kreditētā īpašuma, kas bijis kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības starp kreditoru un parādnieku līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildus (blakus) saistības.

Tātad šāda iespēja jeb tā sauktais "nolikto atslēgu" princips šajā likumā vairs nav paredzēts, bet, kā jau teikts, tiek iekļauts kā izvēle Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

"Ņemot kredītu, jau sākotnēji varēs vienoties, vai saistību izpildē būs piemērojams „nolikto atslēgu” princips."

Bankas ir norādījušas, ka negatīvu ietekmi uz kreditēšanu atstās arī likumā noteiktie saīsinātie termiņi, kuros maksātnespējīgie var atbrīvoties no savām saistībām. Pašreiz Maksātnespējas likuma 155.panta ceturtā daļa no 1.marta parādnieka saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai novirzāmi līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī.

Saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi: viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 100 000 eiro; divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 100 001 eiro līdz 300 000 eiro; trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 300 000 eiro.

Jaunais priekšlikums grozījumiem 155.panta ceturtajā daļā, nemainot termiņus, nosaka mazāku summu sliekšņus saistību dzēšanas plānā:

  1. viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro;
  2. divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro,
  3. trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 eiro.

Projekti grozījumiem nodokļu likumos

Lai nodrošinātu, ka vienošanās par kredītu dzēšanu vai samazināšanu nerada būtiskas negatīvas nodokļu sekas abām pusēm, ir paredzēts arī izdarīt grozījumus nodokļu normatīvajos aktos.

Zaudēto parādu norakstīšanas kārtību pašreiz regulē likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pants, paredzot kritērijus, kuriem izpildoties zaudētais parāds var tikt norakstīts, tādējādi brīdis, kad ir iespējams norakstīt zaudēto parādu, ir būtiski vēlāk pēc faktiskās maksātnespējas iestāšanās.  Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredz samazināt kredītdevēja apliekamo ienākumu par dzēsto kredītu summu, ja kredīta dzēšana vai samazināšana ir notikusi, pamatojoties uz vienošanos ar kredītņēmēju.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis debatēs norādīja, ka runa ir par vecajiem kredītiem, kur ķīla ir jau atsavināta un saistību daļa ir atlikusi. Tātad šis likumprojekts dod papildu interesi bankai būt pielaidīgākai sarunās ar aizdevēju, ar kredīta ņēmējiem, kuri nevar nokārtot savas saistības, lai no dzēstajām saistībām viņiem nebūtu jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis. Šī ir valsts pretimnākšana, lai radītu labvēlīgāku situāciju sarunām par veco kredītsaistību dzēšanu.

Savukārt grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz noteikt, ka ienākums, kas gūts aizdevuma vai kredītsaistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā, pamatojoties uz vienošanos ar kredītdevēju, netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ar šiem diviem likumprojektiem – par uzņēmumu ienākumu nodokli un par iedzīvotāju ienākumu nodokli – mēs abām pusēm, gan kredīta devējam, gan kredīta ņēmējam, atvieglojam iespējamās sarunas par atlikušo veco parādu saistību samazināšanu.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu projektā galvenais ir tas, ka "paralēli "nolikto atslēgu" principam, kurš kā vienīgais stātos spēkā 1.martā, ja mēs negrozītu šo likumu, tiek piedāvāta otra iespēja. Un kredīta devējam ir obligāti jāinformē klients par abām iespējām, jāizstrādā maksājumu grafiks un jāļauj kredīta ņēmējam brīvi izvēlēties". Piemēram, ja tiek ņemts hipotekārais kredīts nekustamā īpašuma iegādei, kas maksā 40 tūkstošus eiro. Pirms vēl tika iestrādāts "nolikto atslēgu" princips, normatīvā bāze līdzšinējā praksē bija, ka pirmā iemaksa bija apmēram 15 procenti, tas būtu 6000 eiro. "Nolikto atslēgu" principa gadījumā pirmā iemaksa, kā mēs redzam, jau šobrīd hipotekārajā kreditēšanā ir pieaugusi līdz 30 un varbūt pat vairāk procentiem. 30 procenti no 40 tūkstošiem būtu 12 000 eiro. Ir starpība, vai pirmā iemaksa ir 6000 eiro vai 12 000 eiro.

Saistību dzēšanas termiņi citās ES valstīs
 

Valsts Ilgums Kompetence
Anglija 1-15 gadi Izlemj tiesa. Pie pārkāpumiem var pagarināt līdz 2-15 gadiem.
Nīderlande 3 gadi Lemj tiesa pēc pašvaldības atzinuma.
Somija 2-5 gadi Lemj tiesa neatkarīgi no kreditoru atbalsta.
Zviedrija 5 gadi Lemj piespiedu izpildes administrācija, finansē no valsts budžeta.
Slovākija 3 gadi Lemj tiesa. Nav pieejams, ja mantas vērtība pārsniedz 165 000 eiro.
Čehija 5 gadi Lemj tiesa. Nodrošinātais kreditors drīkst nepiedalīties procesā.
Austrija 3-7 gadi Lemj tiesa. Jāatmaksā vismaz 50% no nenodrošinātajām saistībām.
Polija 2-5 gadi Lemj tiesa, process grūti pieejams.
Lietuva 4,5-5,5 gadi Lemj tiesa, process ļoti dārgs.
Igaunija 5-7 gadi Lemj tiesa. Uzsākt var arī kreditors.
Horvātija 7 gadi Privātpersonām nav. Tikai individuāliem komersantiem.

Avots: Latvijas Komercbanku asociācija

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU