No 2026. gada 1. janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga tika paaugstināta no 740 līdz 780 eiro, savukārt neapliekamais minimums tika noteikts 550 eiro mēnesī.
2026. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 1,6%, bet stundas samaksa samazinājās par 6,6%.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1364 eiro
Vidējā neto darba samaksa 2026. gada 1. ceturksnī bija 1364 eiro jeb 75,0% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 4,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,6%.
Mēneša darba samaksas mediāna – 1457 eiro
Bruto darba samaksas mediāna** par pilnas slodzes darbu 2026. gada 1. ceturksnī bija 1457 eiro. Salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni (1403 eiro), tā pieauga par 53 eiro jeb 3,8%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 1128 eiro, un gada laikā tā pieauga par 4,8%.
Sabiedriskajā sektorā vidējais atalgojums – 1834 eiro, privātajā sektorā – 1839 eiro
2026. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni, vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 0,5 procentpunktu straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 4,6% un 4,1%.
2026. gada 1. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1834 eiro, savukārt privātajā sektorā tā bija par 5 eiro augstāka jeb 1839 eiro.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī strukturālās izmaiņas darba tirgū. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Aprēķinātās darba samaksas fonds 2026. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni valstī kopumā pieauga par 5,9% jeb 220 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 11,4 tūkst. jeb 1,6%.
2026. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 7,8%, ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un remediācijas darbības nozarē – par 7,6%, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē kā arī izglītības nozarē – par 7,4%.
Labāk atalgotās nozares*** – finanšu, informācijas un komunikācijas
2026. gada 1. ceturksnī visaugstākā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (3400 eiro), telekomunikāciju, datorprogrammēšanas, konsultēšanas, datošanas infrastruktūras nodrošināšanas un citu informācijas pakalpojumu nozarē (3240 eiro), elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (2567 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2356 eiro), izdevējdarbības, apraides un satura producēšanas un izplatīšanas darbības nozarē (2107 eiro), valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē (2052 eiro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (1984 eiro), kā arī ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un remediācijas darbības nozarē (1833 eiro).
Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1175 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Augstākais vidējais atalgojums Rīgas reģionā
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā – 2011 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1287 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma starpība bija starp Rīgas un Latgales reģioniem – 36,0%.
Darba samaksa nostrādātā stundā – 11,87 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2026. gada 1. ceturksnī bija 11,87 eiro, un gada laikā tā pieauga par 2,3% (2025. gada 1. ceturksnī – 11,60 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 14,63 līdz 14,95 eiro jeb par 2,1%.
Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā, sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas”.
Metodoloģiskā informācija
* Vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē.
** Mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Mediāna dala rindu divās vienādās daļās. Parasti darba samaksas rādītājiem mediānas vērtība ir mazāka par vidējo aritmētisko vērtību (vidējo darba samaksu). Starpība starp mediānu un vidējo aritmētisko vērtību rāda darba ienākumu sadalījuma asimetriju. Ja sadalījums būtu pilnīgi simetrisks, tad mediāna un vidējais aritmētiskais būtu vienādi.
Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.
Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.
Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.
Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.
Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, stundas darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u. c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u. c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
*** Sākot ar 2026. gada 1. ceturksni, dati par vidējo atalgojumu tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā jauno NACE 2.1. redakciju.
