Kopumā darba tirgus situācija pēdējos gados ir bijusi salīdzinoši stabila. To nav būtiski ietekmējis ne krievijas uzsāktais karš Ukrainā, ne tam sekojošā energokrīze un straujais cenu kāpums, ne ASV paziņojumi par tarifu celšanu, kā arī ne šā gada konflikta eskalācija Persijas līcī. Arī pēdējais ceturksnis nav nesis būtiskas izmaiņas. Situāciju turpina noteikt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas vienlaikus gan ierobežo nodarbināto skaita pieauguma iespējas, gan nodrošina salīdzinoši zemu bezdarba līmeni.
Vēl viens faktors, kas arvien būtiskāk ietekmē darba tirgu, ir iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības līmeņa pieaugums. Covid-19 pandēmijas laikā dažādu darba ierobežojumu dēļ ekonomiskās aktivitātes līmenis krasi kritās, bet pēc tam atjaunojās tikai pakāpeniski.
Šā gada laikā iedzīvotāju iesaiste darba tirgū arvien palielinās un trešajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju – nodarbināto un darba meklētāju – īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem sasniedza 70,8%, jau sākot pārsniedzot 2019. gada jeb pirms pandēmijas ierobežojumiem sasniegto līmeni. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits gada laikā audzis par 3,1 tūkstoti jeb 0,3%, kamēr ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 14,5 tūkstošiem jeb 3,5%.
Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu veicina augošais pieprasījums pēc darbaspēka, ko sekmē gan spēcīgāka ekonomikas izaugsme, gan darbaspēka piedāvājuma samazināšanās. Tas savukārt veicina algu pieaugumu un motivē cilvēkus iesaistīties darba meklējumos. Sagaidāms, ka arī turpmākajos ceturkšņos pieprasījums pēc darbaspēka saglabāsies augsts un situācija darba tirgū joprojām būs samērā saspringta, neraugoties uz nedaudz lēnākiem ekonomikas attīstības tempiem un darbinieku skaita samazināšanas plāniem atsevišķos transporta nozares uzņēmumos. Jau pieejamie operatīvākie Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka reģistrētais bezdarbs turas visu laiku zemākajā 4,5% līmenī. Tāds tas bija arī oktobra beigās, par 0,2 procentpunktiem samazinoties salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo mēnesi. Reģistrēto bezdarbnieku skaits gada laikā ir krities par 1,7% līdz 40,1 tūkstotim.
Pēc Finanšu ministrijas septembra sākumā aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, 2026. gadā bezdarba līmenis varētu būt 6,8%, nākamajos gados vēl nedaudz pazeminoties un līdz 2030. gadam pakāpeniski noslīdot līdz 6,1%. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits tiek prognozēts stabils, ar nelielu lejupvērstu tendenci, ko pamatā noteiks darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās.



