Policijas darbinieka tiesības apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati

Ceļu satiksmes likuma (CSL) 41. pantā noteikts, ka ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas. Personām, kuras pilnvarotas aktīvi regulēt satiksmi uz ceļiem, kā arī personām, kuras uzrauga satiksmi, jābūt ģērbtām jebkurā diennakts laikā labi saredzamā attiecīgā formastērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi, kā arī tām jābūt klāt dienesta apliecībai.

Tikai divos gadījumos automašīnu var apturēt un veikt tās apskati

Policijas darbinieka vispārējās tiesības ir noteiktas likuma “Par policiju” 12. pantā. Arī minētā panta pirmās daļas 18. un 20. punkts paredz, ka policijas darbiniekam, pildot sev uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

• apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju transportlīdzekļus), lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus vai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri izdara likumpārkāpumus ceļu satiksmes un autopārvadājumu jomā, pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā;
• apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 23. novembra spriedumu lietā Nr. A420296113, SKA-73/2017 (turpmāk tekstā – spriedums Nr. A420296113) policijas darbiniekiem tiesības apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati ir tikai šajos divos iepriekš minētajos gadījumos. Proti, lai policijas darbinieks varētu apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati, jābūt tiesiskam pamatam.

Vienlaikus Valsts policija norāda, ka policists drīkst apturēt transportlīdzekli, arī veicot autopārvadājumu uzraudzību un kontroli (likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 20.² punkts).

Plānotu pasākumu izpildes laikā

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Vai Valsts policijas darbības ceļu satiksmes kontroles jomā ir pietiekamas un efektīvas?” (turpmāk tekstā – ziņojums) norādīts, ka VP katru gadu piedalās Eiropas ceļu policijas tīkla TISPOL plānotajos starptautiskajos reidos, kā arī organizē dažādus reidus valsts līmenī. Kā skaidrots ziņojumā, par plānotajiem reidiem VP tiek izdoti cirkulāri, kuros noteikta gan reida tematika, gan reida norises laiks, kā arī cita informācija.

Atbilstoši ziņojumam organizēto VP reģionālo pārvalžu reidu tematika ir dažāda, piemēram:

• reidi, sākoties aktīvai moto un velo sezonai;
• reidi, sākoties jaunajam mācību gadam;
• preventīvs darbs tumšajā diennakts laikā ar mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem (gājējiem, velosipēdistiem) par atstarojošu drēbju vai zīmju lietošanu;
• reidi, kas veikti, lai pārbaudītu gadalaikam atbilstošu riepu izmantošanu;
• reidi, lai pārbaudītu transportlīdzekļu vadītājus, kas ir alkoholisko vielu vai narkotisko vielu reibumā;
• reidi, lai pievērstu uzmanību transportlīdzekļu vadītājiem, kas, vadot automobili, lieto mobilo telefonu;
• reidi, lai pievērstu uzmanību transportlīdzekļu vadītājiem, kuri brauc agresīvi;
• u. c.

Ja radušās pamatotas aizdomas par pārkāpumu ceļu satiksmē

Kā iepriekš LV portālam norādījusi VP, policijas darbiniekam ir tiesisks pamats apturēt transportlīdzekli gadījumos, kad viņš uzskata, ka:

• izdarīts Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpums, piemēram, pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, izdarīts apdzīšanas manevrs neatļautā vietā, pārvadāts lielāks pasažieru skaits, nekā tas norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā, netiek lietotas drošības jostas, diennakts gaišajā laikā braukts ar neiedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem u. tml.;
• autovadītājs brauc nepārliecinoši, piemēram, pastāv aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājs brauc reibumā, nav ieguvis tiesības vai viņu piemeklējušas veselības problēmas.

Tāpat policijas darbinieks rīkosies, ja redzēs, ka, piemēram, automobiļa priekšējā logā nav tehniskās apskates uzlīmes.

Kā jārīkojas policijas darbiniekam, apturot transportlīdzekli

Saskaņā ar Valsts policijas 2010. gada 22. februāra iekšējo noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” (turpmāk tekstā – VP iekšējie noteikumi) 78. punktu pēc transportlīdzekļa apturēšanas policijas darbiniekam ir norīkojums nekavējoties:

• pienākt pie transportlīdzekļa vadītāja un sasveicināties;
• palūgt attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanai nepieciešamos dokumentus un izskaidrot transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu;
• pēc transportlīdzekļa vadītāja pieprasījuma nosaukt savu amatu un uzvārdu, kā arī uzrādīt dienesta apliecību.

VP iekšējie noteikumi noteic, ka policijas darbinieks pārbauda apturētā transportlīdzekļa vadītāja uzrādītos dokumentus, kā arī informāciju par apturēto transportlīdzekli un tā vadītāju, lai noskaidrotu, vai:

• persona un transportlīdzeklis nav izsludināti meklēšanā;
• persona nav administratīvi sodīta;
• personai ir atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības;
• personai nav piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

Kā norādīts VP iekšējo noteikumu 79. punktā, lai garantētu personisko drošību, tuvojoties apturētajam transportlīdzeklim, policijas darbinieks ievēro šādus nosacījumus:

• pienāk pie apturētā transportlīdzekļa no aizmugures pa vadītāja pusi, vienlaikus pievēršot uzmanību transportlīdzekļa salonā notiekošajam;
• atrodoties pie transportlīdzekļa, nostājas tā, lai transportlīdzekļa vadītājs vai pasažieris nespētu apdraudēt policijas darbinieku, atverot transportlīdzekļa durvis;
• ja apturētā transportlīdzekļa pārbaudi veic divi vai vairāki policijas darbinieki, tad viens no tiem apskata transportlīdzekļa salonu (bagāžas nodalījumu), atrodoties otra policijas darbinieka redzeslokā, kuram jāatrodas transportlīdzekļa aizmugurē, vadītājam pretējā pusē, vai, ja tas nav lietderīgi (piemēram, ja tas ir kravas automobilis, lielgabarīta transportlīdzeklis), vadītāja pusē.

Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi un tiesības

Normatīvie akti nosaka arī transportlīdzekļa vadītāja pienākumus un tiesības. Atbilstoši CSL 19. panta pirmajai daļai ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, CSN un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļazīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

CSL 25. pants paredz, ka mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt dokumentiem, kas pēc policijas darbinieku, robežsargu vai muitas amatpersonu pieprasījuma jāiedod tiem pārbaudei. Savukārt CSL 19. panta piektajā daļā ir noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt sava vadītā transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura to apstādinājusi.

Papildus minētajam CSN 25. punkts paredz šādus transportlīdzekļa vadītāja pienākumus:

• apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs vai muitas amatpersona dod norādījumu;
  • ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām atbilstošs operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav;
  • ar horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves (vienlaikus ar otru roku kompetentās iestādes amatpersona var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis);
• palikt sēdvietā un bez uzaicinājuma to neatstāt, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma;
• pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas, arī policijas vai muitas darbinieka prasībai nogādāt transportlīdzekli kontroles veikšanas vietā, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai, ļaut veikt CSN 218., 219. un 220. punktā minētā aprīkojuma apskati, tas ir, pārbaudīt, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir aprīkots ar avārijas zīmi, medicīnisko aptieciņu, kā arī riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos.

Kas ir likumīga prasība

Likuma “Par policiju” 22. panta pirmā daļa paredz, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 175. pantu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, paredzēta naudas soda uzlikšana līdz 280 eiro vai administratīvā aresta piemērošana uz laiku līdz 15 diennaktīm. LV portāls atgādina, ka no 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, bet LAPK zaudēs spēku.

Atbildību par iepriekš minēto pārkāpumu plānots noteikt likumprojektā “Administratīvo sodu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanās jomā”. Tā 4. pantā par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu paredzēta brīdinājuma vai naudas soda piemērošana fiziskajām personām līdz 140  naudas soda vienībām (līdz 700 eiro), bet juridiskajām personām – no 14 līdz 2800 naudas soda vienībām (no 70 līdz 14 000 eiro). LV portāls jau rakstīja, ka dažas pašreizējā LAPK sodošās normas ir attiecināmas uz tādiem pārkāpumiem, kas netiek regulēti atsevišķā jomas likumā. Līdz ar to Saeimas Juridiskajā komisijā šobrīd tiek izskatīts likumprojekts, kurā paredzēti sodi par atsevišķiem pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Savukārt saskaņā ar spriedumu Nr. A420296113 “likumīgs rīkojums vai prasība likuma “Par policiju” 22. panta pirmās daļas izpratnē ir tāds rīkojums vai prasība, kas izriet no tiesību normas, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura jābalstās uz tiesību normām”. Tādējādi vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasības bijušas likumīgas.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 14. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006 izteiktas vairākas tēzes:

• “Administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas objektīvi likumīgas.
• Jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākumā ir jāizpilda. Vienlaikus nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu.
• Ja persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku par to, ka viņu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums – kļūdains.
• Taču, ja tiks konstatēts, ka prasības nebija likumīgas, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos likumīgajām prasībām, jo šādā gadījumā nebūs administratīvā pārkāpuma sastāva.”

Lēmumu var pārsūdzēt

Ja personai šķiet, ka policijas darbinieka prasība nav likumīga vai policijas darbinieks pēc transportlīdzekļa vadītāja lūguma noskaidrot sava vadītā transportlīdzekļa apturēšanas un apskates iemeslu to nesniedz, personai ir tiesības rakstīt sūdzību par policijas darbinieka rīcību vai administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu. Atbilstoši LAPK 279. pantam administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, kā arī aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

LAPK 281. pants paredz, ka sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. Saskaņā ar LAPK  238.¹ pantu augstāka iestāde ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana (sūdzība par VP amatpersonas lēmumu jāiesniedz VP priekšniekam – L. Ņ.). Ja augstāka iestāde atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida, persona saskaņā ar LAPK 289. pantu augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā rajona (pilsētas) tiesā var pārsūdzēt arī 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

VP atgādina, ka par policijas darbinieka prettiesisku rīcību, par likumīgu un godprātīgu amata pienākumu nepildīšanu, kā arī par VP ētikas kodeksa neievērošanu policijas darbinieks ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.