Mans vectēvs 80. gados uzcēla dārza mājiņu, ir dokuments, kas apliecina, ka būvniecība tika veikta saskaņā ar apstiprināto būvprojektu, taču līdz savai nāvei viņš nepaspēja reģistrēt īpašuma tiesības uz to Valsts zemes dienestā. Kadastrā mājiņa kā objekts ir reģistrēta – šo faktu apliecina aktuālie Kadastra informācijas sistēmas dati. Zeme zem mājiņas ir pašvaldības īpašums. Pēc vectēva nāves viņa meitas (mana māte un tante) uzsāka mantojuma lietu, tomēr būve tajā netika iekļauta, iespējams, tāpēc, ka mana vectēva kā mantojuma atstājēja īpašuma tiesības uz to nebija pienācīgi reģistrētas. Pašlaik visi sākotnējie mantinieki ir miruši, un mēs ar brāli esam vienīgie, kuri īpašumu faktiski lieto un uztur, maksā gan nomas maksu, gan nekustamā īpašuma nodokli par zemesgabalu zem mājiņas, sedz visus komunālos pakalpojumus saistībā ar būves ekspluatāciju un apsaimniekošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, vai mums kā mazbērniem ir tiesības pretendēt uz vectēva īpašumu (mantot to vai iegūt īpašuma tiesības citādā tiesiskajā ceļā), ja tas nebija iekļauts sākotnējā mantojuma masā? Vai šādā situācijā ir iespējams papildināt jau esošo mantojuma apliecību (notārs, kurš vadīja šo lietu, vairs nepraktizē), iekļaujot īpašumu, uz kuru ir pierādāmas īpašuma tiesības, bet kas netika laikus reģistrēts? Vai mēs kā mazbērni varam atkārtoti uzsākt mantojuma lietu, ņemot vērā, ka sākotnējā mantojuma lieta tika pabeigta, bet īpašums tajā netika iekļauts un visi sākotnējie mantinieki ir miruši?
Jūsu jautājuma risinājums pēc būtības ietver divas daļas. Viena daļa ir tiesības uz mantojumu, jo ir jānoskaidro, kas kuram un kādās daļās pienākas. Otra daļa ir pati dārza mājiņa, kuras dokumenti jāsakārto, lai tai būtu juridisks saimnieks.
No apraksta saprotams, ka vienīgais dokuments, kas apliecina tiesības uz dārza mājiņu, ir dokuments, kurā norādīts, ka dārza mājiņu būvējis vectēvs, un apliecināts, ka būvdarbi veikti saskaņā ar projektu. Varētu pieņemt, ka tā ir būvvaldes izziņa, kas nepieciešama, lai nepabeigtu būvi ierakstītu zemesgrāmatā pirms nodošanas ekspluatācijā. Ja tā patiešām ir, tad nepieciešams noskaidrot vectēva tiesību pārņēmējus jeb mantiniekus.
Ja mantojuma tiesībās pēc vectēva nāves ir apstiprinātas viņa meitas, proti, jūsu māte un tante, tad viņa tiesību pārņēmēji ir noskaidroti. Apstāklis, ka būve netika iekļauta mantojuma apliecībā, nedod jums ar brāli tiesības kārtot mantojuma lietu it kā tikai par būvi pēc vectēva nāves uz sava vārda.
Ja mūžībā ir aizsauktas arī abas apstiprinātās vectēva mantinieces, tad jānoskaidro arī viņu, tas ir, mammas un tantes, tiesību pārņēmēji. Tas nozīmē, ka būs jākārto abas mantojuma lietas, lai apzinātu viņu mantiniekus. Savukārt, lai minēto izdarītu, jums jādodas klātienē vai jānorunā videokonferencē tikšanās pie jebkura zvērināta notāra, kas uzsāks mantojuma lietu un nepieciešamības gadījumā pārsūtīs to kolēģim pēc piekritības.
Kad būs zināmi mammas un tantes mantinieki, varēs papildināt vectēva mantojuma lietu. Praktizējošā notāra darba pārtraukšana nenozīmē, ka mantojuma lieta vairs nav papildināma. Ja notārs izbeidz praksi, viņa lietas tiek nodotas citam notāram un Valsts arhīvā. Notārs, kurš lietas pārņēmis, zinās, kur atrodas jūsu vectēva mantojuma lieta.
Arī tad, ja tā būs nodota arhīvā, lietu varēs papildināt ar jaunu mantu – dārza mājiņu –, un papildu mantojuma apliecība tiks izsniegta.
Jāatceras, ka mantošanas procesā var noskaidroties, ka tantes mantinieki nemaz neesat jūs ar brāli. Tad dārza mājiņas dokumentācijas sakārtošana var kļūt par mantas dalīšanu un dārza mājiņas puses atpirkšanu no tantes bērniem vai testamenta gadījumā – pavisam nepazīstamiem ļaudīm.
Par otru aspektu, proti, ēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā. Būves tiek ierakstītas zemesgrāmatā saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” noteikumiem. Šā likuma III nodaļā “Fizisko personu ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmatās” norādīti dokumenti, kas var kalpot par pamatu būvju ierakstīšanai. Jūsu gadījumā būves varētu tikt ierakstītas uz jūsu vārda, vispirms zemesgrāmatā iesniedzot vairākas mantojuma apliecības, kas pierāda tiesību pāreju no jūsu vectēva uz jums ar brāli, savukārt pēc tam – kādu no šajos likuma pantos nosauktajiem dokumentiem. Neredzot dokumentus, var vien minēt, ka jūsu gadījumā tas varētu būt šā likuma 25. pantā paredzētais dokuments – “būvinspekcijas (būvvaldes) izdota izziņa, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums”. Protams, būs nepieciešama arī būves kadastrālās uzmērīšanas lieta.
Neskaidrību gadījumā ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju, lai uzsāktu interesējošo jautājumu sakārtošanu.
Vairāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
