Labdien! Vēlos nopirkt būvi. Būve atrodas uz zemes vienības, kura pieder vairākiem īpašniekiem, bet pati būve viņiem nepieder. Esmu dzirdējis, ka tādā gadījumā, pirms pirkt būvi, jāsaņem visu zemes īpašnieku piekrišana. Saņemt piekrišanu nav iespējams, jo vairāki īpašnieki atrodas ārzemēs un nav sasniedzami. No Civillikuma skaidri nav saprotams, kas jādara.
Esmu dzirdējis, ka šajā gadījumā pastāv vismaz trīs varianti:
1. “Latvijas Vēstnesī” jāpaziņo par plānoto būves pārdošanu un jāgaida trīs mēneši. Ja neviens uz paziņojumu neatbildēs, būvi var pārdot. Vai šāds variants tiešām pastāv, un kam jāsniedz paziņojums “Latvijas Vēstnesī” (pārdevējam, notāram utt.), kādi dati jāsniedz, kam jāatbild uz šo paziņojumu, cik ilgi jāgaida atbilde?
2. Noformēt dāvinājuma līgumu. Kādi ir riski ar šo variantu (piemēram, pēc dāvinājuma līguma noformēšanas iebildumu par dāvinājumu var izteikt tuvākie radinieki (kādas pakāpes radinieki, cik ilgā laikā))? Vai, saņemot būvi ar dāvinājuma līgumu, šo īpašumu (būvi) es pēc tam varēšu atstāt mantojumā? Kādi var būt šķēršļi? Kā sevi pasargāt no šādiem gadījumiem? Vai, noformējot dāvinājuma līgumu, nepieciešams saņemt oficiāli parakstītu apstiprinājumu no tuvākajiem radiniekiem, ka viņi necels pretenzijas?
3. Noformēt dāvinājuma līgumu par pakalpojuma veikšanu (piemēram, būves īpašnieks ir atļāvis man izmantot būvi kā noliktavu. Laika gaitā esmu ieguldījis naudu būves remontā. Būves īpašniekam būve vairs nav nepieciešama, un viņš ir ar mieru nevis atmaksāt naudu par maniem ieguldījumiem remontā, bet man dāvināt būvi, noformējot dāvinājuma līgumu par pakalpojuma veikšanu). Kādi dokumenti ir nepieciešami? Vai tiešām šis variants eksistē un ir drošāks, ja pēkšņi pēc vairākiem gadiem pēc dāvinājuma līguma parakstīšanas parādās kāds bijušā īpašnieka radinieks, kas vēlas apstrīdēt dāvinājumu?
Civillikuma 1073. pantā ir noteikta rīcība gadījumos, kad ēka un zeme pieder dažādām personām un tās nav vienots nekustamais īpašums, tostarp, kad būves īpašniekam ir pirmpirkuma tiesība uz zemi, uz kuras atrodas viņam piederošā būve, un zemes īpašniekam ir pirmpirkuma tiesība uz būvi, kura atrodas uz viņam piederošās zemes.
Proti, Civillikuma 1073. pants paredz:
“Ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. p. 2. d. un 2062. p.), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība (1381. un turpm. p.).
Ja izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesību pieteicas reizē vairāki kopīpašnieki, tad viņi atsavināto daļu iegūst kopīgi un sadala to savā starpā līdzīgās daļās, ja paši nevienojas citādi.”
Tādējādi ir nevis jāsaņem piekrišana, bet pārdevējam ir jāņem vērā pirmpirkuma tiesība, kuru pirmpirkuma tiesīgais var izmantot vai neizmantot divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, par savu lēmumu paziņojot pārdevējam. Ja pirmpirkuma tiesīgais divu mēnešu laikā nekādu atbildi nedod, tas savu tiesību zaudē. Gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, pirmpirkuma tiesīgajam ir izpirkuma tiesība. Izpirkuma tiesību var izlietot gada laikā.
Attiecībā uz personu sasniedzamību: iespējams, ir aktivizētas e-adreses, tādēļ atrašanās vietai nav noteicošas nozīmes.
Papildu informāciju var meklēt arī iepriekš sagatavotajās atbildēs LV portālā >>
Savukārt plašāka informācija par riskiem, kas saistīti ar dāvinājumu, pieejama LV portāla publikācijā “Ar dāvinājumu saistītie riski: dāvinājumu var atsaukt, apstrīdēt un uz dāvināto īpašumu var vērst piedziņu”.
Kā iepriekš norādījusi juriste Nataļja Sergačova, dāvinājuma gadījumā pirmpirkuma tiesība nav izlietojama. Respektīvi, saskaņā ar Civillikuma 2060. pantu ar pirmpirkuma tiesību pārdevējs pielīgst sev priekšrocību pirkt lietu, ja pircējs to pārdotu tālāk. Pirmpirkuma tiesība nav izlietojama, kad pircējs lietu atsavina, nevis pārdodot, bet citādi.
Lai saprastu, kāds darījuma veids konkrētajā situācijā jums ir izdevīgāks (vienlaikus, lai tas būtu tiesisks), iesakām vērsties pie kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja.
Zvērinātu notāru kontaktinformācija pieejama šeit.
Zvērinātu advokātu kontaktinformācija pieejama šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
