Labdien! Iekšlietu ministrs ir izdevis rīkojumu, ka saskarsmē ar iedzīvotājiem var sarunāties tikai valsts valodā. Vai nav tā, ka Eiropas valstīs, ja persona valodu nesaprot, ir jānodrošina tulks? Piemēram, atnāku pie ārsta vai izsaucu ugunsdzēsējus, ja es nesaprotu, ko saka, tad ir jānodrošina tulks.
Diemžēl mūsu kompetencē nav sniegt skaidrojumu par tiesību normām ārvalstīs, taču varam sniegt skaidrojumu, kā minēto rīkojumu paredzēts īstenot praksē.
Iekšlietu ministra Jāņa Dombravas rīkojums paredz, ka iekšlietu sistēmas darbiniekiem savstarpējā komunikācijā darba vidē, iestāžu un institūciju iekšējā saziņā, pakalpojumu sniegšanā, kā arī saskarsmē ar Latvijas iedzīvotājiem jālieto valsts valoda, ievērojot Valsts valodas likumā noteiktās latviešu valodas lietošanas prasības.
Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments LV portālam paskaidro, ka ar šo lēmumu ministrs uzsver valsts valodas nozīmi un apliecina konsekventu pieeju tās lietošanas nodrošināšanai dienesta pienākumu izpildē.
Ministrijā arī atgādina spēkā esošās Valsts valodas likuma normas. Piemēram, Valsts valodas likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā, izņemot šī likuma 10. panta trešajā un ceturtdaļā daļā un citos likumos noteiktos gadījumus.
Saskaņā ar turpat likumā minēto šis noteikums neattiecas uz personu iesniegumiem policijas un ārstniecības iestādēm, glābšanas dienestiem un citām iestādēm steidzamos medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumos, noziegumu izdarīšanas vai citu likumpārkāpumu gadījumos, kā arī tad, kad tiek izsaukta neatliekamā palīdzība ugunsgrēka, avārijas vai citos nelaimes gadījumos.
Tāpat Valsts valodas likuma 8. panta pirmā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību iestādēs lietvedībā un dokumentos lietojama valsts valoda. Sarakste un cita veida saziņa ar ārvalstīm var notikt svešvalodā.
Savukārt Valsts valodas likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Vienlaikus Valsts valodas likuma 10. panta ceturtā daļa paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā.
Rezumējot iepriekš minēto, Iekšlietu ministrijā norāda: ja persona normatīvajos aktos specifiski regulētajos gadījumos, piemēram, sniedzot liecību vai paskaidrojumu iestādē, nepārvalda valsts valodu un ir spiesta lietot svešvalodu, tiek nodrošināta tulkošana, dokumenta vai darbības satura izskaidrošana. Nepieciešamības gadījumā tiek iesaistīts tulks, lai persona varētu pilnvērtīgi izmantot savas tiesības un apliecināt, ka saprot sniegto informāciju.
Iekšlietu nozarē par rīkojumu izpildes nodrošināšanu ikdienā atbild iestāžu vadītāji un tiešie priekšnieki, kuri organizē iekšējo darba kārtību un uzrauga nodarbināto amata pienākumu izpildi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
