Attēlā: daudzdzīvokļu nami.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopība varēs patstāvīgi slēgt līgumu par valsts atbalsta (aizdevuma) saņemšanu daudzdzīvokļu mājas atjaunošanai, teritorijas labiekārtošanai vai zemes izpirkšanai.
To paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās, to teritoriju labiekārtošanai un daudzdzīvokļu mājām noteikto atsavināmo zemju izpirkšanai”, kas stājas spēkā 2026. gada 8. augustā.
Līdz šim dzīvokļu īpašnieku kopība atbalsta programmas aizdevumam varēja pieteikties un to saņemt tikai ar pilnvarotās personas, proti, Latvijā reģistrētas juridiskās personas, starpniecību.
Praksē tas bieži vien radīja papildu administratīvo slogu, jo dzīvokļu īpašniekiem bija jāveido biedrība vai jāpilnvaro cita juridiskā persona, piemēram, dzīvojamās mājas pārvaldnieks (kapitālsabiedrība), kas dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā uzņēmās saistības un faktiski īstenoja tai piekrītošās tiesības.
Grozījumu mērķis ir pilnveidot attīstības finanšu institūcijas “Altum” īstenotās atbalsta programmas nosacījumus, pielāgojot tos grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājās spēkā 2026. gada 5. janvārī un ar kuriem ieviesa dzīvokļu īpašnieku kopību reģistru, katrai no tām piešķirot īpašu identifikatoru. Tas ļauj kredītiestādēm identificēt dzīvokļu īpašnieku kopību kā pilnvērtīgu tiesību subjektu, kas var atvērt norēķinu kontu un saņemt aizdevumu mājas atjaunošanai.
|
Plašāk par tēmu →
|
Noteikumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības turpmāk pašas savā vārdā varēs pieteikties valsts programmai, slēgt līgumu un saņemt aizdevumu būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās, to teritoriju labiekārtošanai un daudzdzīvokļu mājām noteikto atsavināmo zemju izpirkšanai.
Pieteikumu aizdevuma saņemšanai iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis.
Grozījumu anotācijā paskaidrots, ka dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis noteikumu izpratnē ir dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, kas kārto jautājumus attiecībā uz aizdevuma saņemšanu pašai kopībai.
Dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis var būt gan fiziskā, gan juridiskā persona.
Grozījumu anotācijā norādīts: “Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv nevis pārvaldnieks, bet cita pilnvarotā persona, tad pieteikuma iesniegšanai un aizdevuma līguma parakstīšanai nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums (pilnvarojums) attiecīgajam pilnvarotajam pārstāvim. Ar dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojumu saprot pašu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ar kuru tiek lemts par pilnvarojuma došanu attiecīgajai personai.”
“Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv pārvaldnieks, tad pieteikumu par atbalsta saņemšanu dzīvokļu īpašnieku kopībai tas ir tiesīgs iesniegt bez īpaša dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojuma, jo tas darbojas kā dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.1 panta pirmā daļa),” skaidrots grozījumu anotācijā.
Dzīvokļu īpašnieku pilnvarojums ir nepieciešams brīdī, kad pārvaldniekam kopības vārdā jāparaksta aizdevuma līgums.
Tas ir īpaši noteikts MK noteikumu 2.3. punktā.
|
|
|
|
Spēkā līdz 07.08.2026. |
AKTUĀLĀ redakcija no 08.08.2026. |
|
2.3. apakšpunkts
pilnvarotā persona – Latvijā reģistrēta juridiska persona, kuru dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši viņu vārdā īstenot būvdarbus daudzdzīvokļu mājā un (vai) labiekārtot teritoriju vai veikt darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanu, kā arī slēgt līgumus un parakstīt ar tiem saistītos darījuma dokumentus par aizdevumu saņemšanu un izpildīt šos līgumus. |
2.3. apakšpunkts pārstāvis – fiziska vai Latvijā reģistrēta juridiska persona, kura kā dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis vai dzīvokļu īpašnieku kopības vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona viņu vārdā ir tiesīga iesniegt pieteikumu, slēgt līgumus aizdevuma saņemšanai būvdarbiem daudzdzīvokļu mājā un tās teritorijas labiekārtošanai vai aizdevuma saņemšanai daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai. Dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis ir tiesīgs slēgt aizdevuma līgumu tikai uz atsevišķa dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata. |
Noteikumos ir saglabāta līdzšinējā iespēja atbalstu saņemt ar pilnvarotās personas starpniecību, piemēram, biedrībai saņemot aizdevumu dzīvokļu īpašnieku interesēs. Tādējādi tiek nodrošināta elastība dažādās situācijās un tiesiskā pēctecība jau uzsāktajos procesos, norādīts Būvniecības informācijas sistēmas vietnē.
Piemēram, šāda iespēja var būt svarīga situācijās, kad uz viena zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, bet atbalstam vēlas pieteikties tikai vienas konkrētas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.
Dzīvokļu īpašnieku kopību tādā gadījumā veido visu dzīvojamo māju, kas atrodas uz kopīpašumā esošā zemesgabala, dzīvokļu īpašnieki (Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta trešā daļa). Ja veikt remontdarbus vai ierosināt būvniecību vēlas tikai atsevišķā ēkā (ciktāl tā neskar citu atsevišķo dzīvojamo māju vai zemesgabalu un nemaina kopīpašumā esošo domājamo daļu), par to var lemt tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā (Dzīvokļa īpašuma likuma 11.1 pants). “Līdz ar to šādā situācijā atbalsta saņemšanu var īstenot attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību,” vēstīts grozījumu anotācijā.
Kā uzsvērts grozījumu anotācijā, tādos gadījumos, tāpat kā līdz šim, dzīvokļu īpašnieku pārstāvis (pilnvarotā persona) var būt tikai juridiskā persona.
