Attēlā: kāpņu telpa. Foto: Edijs Pālens, LETA.
Mājas vizītkarti veido ne tikai sakopta ēkas fasāde un piemājas teritorija, bet arī koplietošanas telpas, kuras visiem dzīvokļu īpašniekiem pieder vienādās daļās. Lai koplietošanās telpās nevaldītu bezsaimnieka atmosfēra vai kāda viena iedomāts privātīpašnieciskums, kopības pienākums ir izveidot un pieņemt mājas iedzīvotājiem saprotamu koplietošanas telpu lietošanas kārtību. Kā to organizēt – šajā raidieraksta epizodē stāsta Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja DACE VĀRNA.
Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants koplietošanas telpas pieskaita pie kopīpašuma daļas. Pie koplietošanas telpām pieder: mājas ieejas, vējtveri, kāpņutelpas, kāpņu laukumi, ratiņu novietnes, pagrabtelpas, bēniņi, veļas žāvētavas, kopējās mājas komunikāciju telpas, kā arī tās telpas, kas nav iekļautas kāda konkrēta dzīvokļa īpašuma sastāvā.
Pieņēmums, ka telpu lietošanas kārtība jānosaka pārvaldniekam, ir aplams. Mājas pārvaldnieka pienākums ir organizēt un kontrolēt kopības pieņemto noteikumu ievērošanu un izpildi, un viņš vienpersoniski nevar ieviest jaunus noteikumus un ierobežot īpašnieku tiesības.
“Dzīvokļa īpašuma likums un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums koplietošanas telpu lietošanas kārtībai nosaka minimumu. Kopībai, izstrādājot kopīpašuma, t. sk. koplietošanas telpu, lietošanas kārtību, papildus jāņem vērā arī normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības, būvniecības un sanitārās prasības,” skaidro D. Vārna. Viņa uzsver, ka labi lietošanas kārtības noteikumi atbild uz pieciem jautājumiem:
Kopīpašuma lietošanas kārtība ir attiecināma uz visiem mājas iedzīvotājiem, un atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta 7.1 punktam šāda veida kopības pieņemtais lēmums būs spēkā tad, ja par to nobalsos divas trešdaļas visu mājas dzīvokļu īpašnieku.
Viens no praktiķu ieteikumiem ir noteikt visām koplietošanas telpām piekļuves kārtību, katrai konkrētai koplietošanas telpai paredzēt, uz kurām personām būs attiecināma tās lietošana, kā arī uzskaitīt, ko drīkst un ko nedrīkst konkrētajā telpā novietot.
Nav pieļaujams, ka ar kopības lēmumu kādam īpašniekam tiktu ierobežota koplietošanas telpu lietošana.
Koplietošanas telpu lietošanas noteikumos var iekļaut arī īpašus noteikumus, ja vien tam ir konkrēts mērķis, uzsver D. Vārna.
Piemēram, vieni no īpašajiem noteikumiem būtu velosipēdu turēšanas kārtība.
Savukārt, ja kāds kopīpašnieks vēlas iegūt atsevišķas lietošanas tiesības, piemēram, aizņemt pagrabtelpas, tad šādu tiesību iegūšanai būs nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana un šo tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā.
Tā kā, lietojot telpas, var rasties bojājumi, svarīgi ir noteikt atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. D. Vārna uzsver: “Nekādā gadījumā nevajadzētu patvaļīgi noteikt sodus un sankcijas. Drošāk ir paredzēt pienākumu novērst radīto pārkāpumu.”
Viņa atgādina, ka, vēršoties asociācijā “Mājoklis”, var saņemt konsultāciju un padomus par dzīvojamās mājas koplietošanas telpu lietošanas noteikumu izstrādi.
Atslēga kabatā un atbilde “Es šīs telpas lietoju jau divdesmit gadus!” nerada prioritāras tiesības uz konkrētajām telpām. Asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja aicina šādā situācijā pirmām kārtām pārliecināties par dokumentu esamību – iespējams, ir kāds iepriekš pieņemts un spēkā esošs kopības lēmums vai telpu nomas līgums.
Ja kopīpašnieks telpas ir aizņēmis patvaļīgi, tad kopībai vai pārvaldniekam, atsaucoties uz kopīpašuma lietošanas noteikumiem, persona ir rakstveidā jābrīdina, aicinot aizņemtās koplietošanas telpas noteiktā termiņā atbrīvot.
Ja kopīpašnieks norādītajā termiņā aizņemtās telpas nav atbrīvojis, tad pirms telpu atbrīvošanas un mantu izvākšanas jāsagatavo akts, kurā fiksētas visas vienības.
Raidierakstā dzirdēsiet arī praktiskus padomus par to, kā izveidot pagalma autostāvvietu lietošanas kārtību un kā rīkoties, ja mājas dzīvokļu īpašnieki ignorē jaunā dzīvokļa īpašnieka tiesības lietot pagalma autostāvvietu.
Raidieraksts “Kā likums!”
LV portāla sarunas par tev noderīgām tēmām tiesiskā regulējuma piemērošanas un likumdošanas jomā.
