Brīdī, kad nākas saskarties ar kādu avārijas situāciju, apjukums ir likumsakarīgs. Pie kā vērsties, kādā secībā, ko darīt un ko ne? Kā norāda praktiķe ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dzīvojamo māju pārvaldīšanā Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja Dace Vārna, mēs neesam pasargāti no negaidītām problēmām, tomēr pastāv iespēja tajās rīkoties zinoši. Atbalstu šādā brīdī var sniegt kopības izveidota, apstiprināta un katra dzīvokļa īpašnieka mājoklī pieejama rīcības instrukcija. Šajā raidieraksta epizodē – praktiski padomi par to, kā rīkoties dažādās avārijas situācijās daudzdzīvokļu mājā.
“Jebkurā avārijas situācijā dzelžaini jāievēro šāda darbību secība: vispirms – cilvēku drošība, tam seko saprātīga avārijas ierobežošana un tikai tad pierādījumu fiksēšana. Nekad citādi!” iesākot sarunu par avāriju pārvaldību daudzdzīvokļu mājā, uzsver Dace Vārna.
Cilvēki, saskaroties ar komunikāciju avāriju savā dzīvoklī vai dzīvojamajā namā, var apjukt un nezināt kā rīkoties, it īpaši, ja kaut kas tāds atgadījies pirmo reizi. Tādēļ pēc avārijas zonas atstāšanas uzreiz ieteicams zvanīt mājas pārvaldniekam vai mājas avārijas dienestam, ja tāds ir izveidots.
“Šādai ikvienam saprotamai pamācībai jābūt izvietotai katrā nama kāpņu telpā, un rūpes par to jāuzņemas mājas pārvaldniekam,” norāda D. Vārna.
Ikvienam, kuru potenciāli skar vai var skart daudzdzīvokļu namā notikusī avārija, ir tiesības laikus saņemt informāciju. Par to kaimiņiem paziņot var gan pats cietušais kaimiņš, gan mājas pārvaldnieks, kura rīcībā ir visu dzīvokļu īpašnieku kontaktinformācija, ja kāds dzīvokļa īpašnieks attiecīgajā brīdī neatrodas mājās. Cita starpā sniegt informāciju par sasniedzamību ir dzīvokļa īpašnieka likumīgs pienākums.
|
Dzīvokļa īpašnieks norāda Būvniecības informācijas sistēmā vai iesniedz pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu, šādu aktuālu kontaktinformāciju: 1) tālruņa numuru; 2) elektroniskā pasta adresi; 3) korespondences adresi, ja tā atšķiras no dzīvokļa īpašuma adreses. |
D. Vārna uzsver, ka ļoti svarīga ir notikušā dokumentēšana, jo tādējādi tiek nodrošināta pieeja faktiem, uz kuriem balstīties, izskatot notikumu secību, nosakot avārijas izraisīšanās iemeslus un atbildību tās novēršanā.
Kā piemērs tiek izspēlēta situācija, kad plīsusi ūdens caurule, kaimiņa nav mājās un ūdens cauri pārsegumiem līst apakšējā stāva dzīvoklī.
Sākumā par ūdens noplūdi dzīvokļa īpašnieks informē mājas pārvaldnieku un citus iespējamos cietušos. Pārvaldnieks apseko avārijas vietu, lokalizē avāriju un veic saprātīgus zaudējumu mazināšanas pasākumus. Paralēli tam jāuzsāk notikušā dokumentēšana. Proti, jānofotografē vai jānofilmē avārijas dienestu un pārvaldnieka veiktās darbības. Ieteicams saglabāt veikto zvanu laikus, sarakstes.
“Nav universālu noteikumu, kas paredzētu par katru avāriju dzīvoklī sagatavot aktu, turklāt obligāti kādam konkrētam atbildīgajam to izdarīt kādā noteiktā laikā,” paskaidro D. Vārna. Nepieciešamos dokumentus nosaka negadījuma veids un pārvaldīšanas līgums, kā arī apdrošināšanas polises noteikumi.
Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 27. panta pirmo daļu par iestājušos apdrošināšanas gadījumu apdrošinātajam ir jāpaziņo nekavējoties.
|
(1) Par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinātais nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, paziņo apdrošinātājam, veic visus iespējamos saprātīgos pasākumus, lai samazinātu zaudējumus, un ievēro apdrošinātāja norādījumus, ja tādi ir sniegti. |
Tajā pašā laikā, kā norāda D. Vārna, vienu konkrētu akta formu likums nenosaka. Tomēr praksē ir ieteicams parūpēties par to, lai avārijas apsekošanas dokuments vai avārijas akts tiktu sagatavots iespējami drīz, vēlams, tajā pašā dienā, pirms veiktā remonta dēļ ir būtiski mainījusies avārijas vieta.
Aktu sagatavot var mājas pārvaldnieks vai viņa pārstāvis, avārijas dienests, kā arī kopīgi to var izdarīt paši situācijā iesaistītie dzīvokļu īpašnieki.
Aktā ir norādāma šāda informācija:
Aktu paraksta visas tā sagatavošanā klātesošās personas. Katram ir tiesības norādīt savus iebildumus. Ja kāds atsakās parakstīt aktu, tad jāmin atteikuma iemesls.
“Avārijas aktam ir ļoti liela juridiska slodze. Taču tas nepierāda vainīgo vai avārijas cēloni. Strīda gadījumā to parasti uzdod noteikt ekspertam,” skaidro D. Vārna. Tāpēc viņa aicina atturēties no apsūdzībām, piemēram, aktā rakstot, ka ūdens plūdis no augšējā dzīvokļa un vainīgs ir tā īpašnieks.
Avārijas cēloni nosaka pēc tehniskajiem pierādījumiem, nevis avārijas vietas. Tiek ņemts vērā, kur radies bojājums, kam pieder attiecīgā konstrukcija, vai kāds ar savu darbību vai bezdarbību izraisījis avāriju vai to nav novērsis.
Pēc akta sagatavošanas to ieteicams nosūtīt visiem iesaistītajiem.
Prakse ir pierādījusi, ka lakoniska, uz vienas A4 formāta lapas noformēta instrukcija par to, kā iedzīvotājiem rīkoties avārijas situācijā, palīdz koordinēt darbības avārijas lokalizēšanā un samazināt radītos zaudējumus.
Šādā instrukcijā ieteicams norādīt:
Lai mājas kopība varētu pieņemt šādus iekšējos noteikumus, vajadzīgs “par” balsojums no divām trešdaļām dzīvokļu īpašnieku.
Raidierakstā klausieties arī par dzīvokļa īpašnieka pienākumu nodrošināt piekļuvi savam dzīvoklim, lai mājas pārvaldnieks vai kopības pilnvarotie pārstāvji varētu veikt darbības, kas nepieciešamas normālai komunikāciju un būvkonstrukciju funkcionēšanai. Tāpat šajā sarunā D. Vārna skaidro, kāda ir atbildība par avārijas zaudējumu novēršanu.
|
|
