Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija “Mājoklis” sarunai tika izvēlēta apzināti. Nevalstiskās organizācijas aktivitātes namu pārvaldīšanas jomas pilnveidošanā, līdzdalība nacionāla mēroga normatīvo aktu izstrādē, kā arī pastāvīga ieinteresētība iedzīvotāju informētības par mājokļu pārvaldīšanu celšanā mudināja minētās organizācijas pārstāves aicināt uz sarunu. Tās mērķis ir noskaidrot, kādi ir lielākie šķēršļi daudzdzīvokļu namu kvalitatīvākā uzturēšanā un attīstībā.
Asociācija “Mājoklis” nav slēgtais klubiņš
Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” vadītāja, valdes priekšsēdētāja Dace Vārna pēc intensīva četru darba gadu perioda ar prieku atzīst, ka organizācijas biedru skaits turpina augt, patlaban apvienojot vairāk nekā 3000 dalībnieku. Vairākums no tiem ir Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību un dzīvojamo namu kopību pārstāvji, taču asociācijas darbā iesaistījušies arī nozares komersanti, namu pārvaldnieki un privātpersonas. Asociācija aktīvi līdzdarbojusies arī likumdošanas procesā, piedaloties darba grupās, kas strādāja pie Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumu izstrādes. Padomus, vēršoties asociācijā, ikdienā lūdz vairāki dzīvokļu īpašnieki: “Mēs esam atvērti komunikācijai, sniedzam konsultācijas. Tas ir asociācijas uzdevums – motivēt dzīvokļu īpašniekus iesaistīties sava nama pārvaldīšanā.”
Vājākais posms – dzīvokļu īpašnieku informētība
Veiksmīgai dzīvojamā nama pārvaldīšanai nepieciešamas trīs savstarpēji saistītas komponentes: labi informēti un zinoši dzīvokļu īpašnieki, kompetents un prasmīgs pārvaldnieks, kā arī valsts izdoti precīzi “spēles noteikumi” jeb kvalitatīvs normatīvais regulējums, kuru visi ievēro.
Vājākais posms ir dzīvokļu īpašnieku zināšanas.
Bieži vien dzirdētajai dzīvokļu īpašnieku atrunai – “Man nav laika iesaistīties un piedalīties!” –Aleksandras Cimbales ieskatā nav pamatojuma. Viņasprāt, tā ir nevēlēšanās līdzdarboties, jo vēlamajām aktivitātēm cilvēki tomēr prot atrast laiku. Lielo pilsētu dzīvojamos namos nereti sastopama parādība ir norobežošanās, proti, cilvēki nemaz nepazīst savus kaimiņus. Savukārt reģionos ir daudz bijušo paju sabiedrību māju, kurās ir grūti izveidot pat dzīvokļu īpašnieku kopību, jo cilvēki dzīvo tikai dažos dzīvokļos.
Vairāku dzīvokļu īpašnieku prātos arvien valda izpratnes trūkums par dzīvokļa saistību ar dzīvojamo māju.
Daļa nesaprot vai nevēlas atzīt, ka tieši viņiem ir likumīgi piešķirtas pilnvaras izlemt jautājumus par savas dzīvojamās mājas uzturēšanu un pilnveidošanu.
“Kāpēc man jādomā un jāatbild par mājas jumtu, ja es dzīvoju otrajā, nevis piektajā stāvā? Vai tad par to neatbild pārvaldnieks? Vai es nevaru no savas kopīpašuma daļas atteikties, man pietiek ar savu dzīvokli,” ilustrējot dzīvokļu īpašnieku jautājumus asociācijai, stāsta D. Vārna.
Viņa ir pārliecināta, ka viens no šādas greizas izpratnes iemesliem ir novilcinātais dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas process. Tas noslēdzās pavisam nesen – 2025. gada nogalē.
Atsaucoties uz Lietuvas pieredzi, D. Vārna uzsver, ka namu pārvaldīšanā, īpaši reģionos, svarīga ir arī pašvaldības iesaiste: “Nevar visu atstāt bez uzraudzības un pārlikt uz dzīvokļu īpašnieku pleciem.”
Pārvaldnieks un apsaimniekotājs nav viens un tas pats
Iedzīvotāji bieži vien neizprot atšķirību starp nama pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. “Pārvaldīšana balstās uzticības piepildītās attiecībās starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopību. Tas ir menedžments, plānošana, lēmumu pieņemšana – spēja vadīt procesus, plānot nama uzturēšanas vajadzības vairākus gadus uz priekšu, saprast un ieteikt dzīvokļu īpašnieku kopībai, kādas ir un būs mājas uzturēšanas vajadzības. Tā ir uzdevumu došana apsaimniekotājam. Pārvaldnieka darbs nenozīmē darboties avārijas režīmā – tā ir pārvaldīšana ar aizvērtām acīm,” paskaidro D. Vārna.
Turpretī apsaimniekošana ir pārvaldnieka uzdevumā veiktu tehnisko un fizisko darbību kopums.
Asociācijas iniciatīva ir izveidot namu pārvaldnieku reitingu. Tas būtu gan stimuls pārvaldniekiem savas profesionālās kompetences paaugstināšanai, gan informācija dzīvokļu īpašniekiem par pārvaldīšanas principu pilnveidošanu viņu dzīvojamā mājā.
“Mājas lieta” – dzīvokļa īpašnieka palīgs līdzdalībai dzīvojamās mājas pārvaldīšanā
Asociācijas pārstāve A. Cimbale kā ērtu rīku dzīvokļu īpašniekiem iesaka Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) izveidoto sadaļu “Mājas lieta”. Mājas lietas kārtošana ir viena no obligātajām pārvaldīšanas darbībām. Tajā pēc attiecīgas informācijas ievietošanas digitālā formātā ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir dota piekļuve savas dzīvojamās mājas dokumentācijai, tas ir, atskaitēm, tāmēm, pieņemtajiem lēmumiem, balsošanas protokoliem un rezultātiem, kā arī citiem ar mājas uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītajiem dokumentiem. Viņa norāda, ka līdz ar iespēju lēmumu pieņemšanā piedalīties digitāli (šāda opcija sistēmā ir funkcionāli paredzēta) būtiski pieaugusi dzīvokļu īpašnieku līdzdalība. Balsotāju kļuvis vairāk, un tas nozīmē, ka palielinās dzīvokļu īpašnieku iesaiste mājas pārvaldīšanā.
“Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kas notiek viņu mājā. Tās ir viņu tiesības uz informāciju. Mājas lietu var saukt arī par bezmaksas rīku, kā pārvaldniekam komunicēt ar dzīvokļu īpašniekiem, lai mazinātu vajadzību izsniegt dokumentu kopijas klātienē,” atzīst A. Cimbale.
Sarunas noslēgumā D. Vārna aicina ikvienu dzīvokļa īpašnieku būt aktīvam savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā: “Māju nevar pārvaldīt vienaldzība.”
