Tomēr pēc dažām nedēļām jūs ejat garām tām pašām telpām un redzat, ka tās pašas durvis ir atvērtas, tie paši darbinieki strādā, tā pati darbība turpinās. Vienīgā atšķirība – izkārtnē norādīts cits uzņēmuma nosaukums.
Vai tas ir likumīgi? Atbilde ir sarežģītāka, nekā jūs domājat, taču svarīgākais – jums, iespējams, ir vairāk tiesību, nekā nojaušat.
“Burvju triks”, kas nav nekāds triks
Shēma ir vienkārša un sena. Uzņēmumam uzkrājas parādi kreditoriem, nodokļu administrācijai, darbiniekiem. Tā vietā, lai tos atmaksātu, uzņēmuma faktiskais saimnieks pārceļ visu vērtīgo – iekārtas, darbiniekus, klientus, pat zīmolu – uz jaunu, “tīru” sabiedrību. Vecā sabiedrība, kurā palikuši tikai parādi, tiek atstāta novārtā vai novirzīta maksātnespējā, turpretī jaunā turpina to pašu biznesu, it kā nekas nebūtu noticis.
No malas tas izskatās pēc perfekta nozieguma. Parādi paliek vienā vietā, vērtība – citā. Taču Latvijas tiesību sistēmā šis gājiens ir pazīstams jau sen, un tam ir nosaukums – “uzņēmuma pāreja”.
Komerclikuma 20. pants nosaka principu, kas šķiet pārāk vienkāršs, lai būtu patiess: ja uzņēmums (kā strādājošs organisms ar saviem aktīviem, darbiniekiem un klientiem) pāriet citas personas rokās, tad kopā ar to pāriet arī parādi. Tas ir iespējams arī tad, ja par tiem nav noslēgts neviens līgums, jaunais īpašnieks apgalvo, ka neko nezināja, vai vecā sabiedrība jau ir maksātnespējīga.
Jūs nevarat paņemt biznesa labās daļas un sliktās atstāt aiz sevis. Likums tās sasaista kopā
Tas, protams, neizskatās loģiski no biznesa viedokļa, proti, kāpēc kādam būtu jāmaksā parādi, kurus viņš nav radījis? Tomēr tieši šeit ir likuma jēga –, ja jūs pārņemat funkcionējošu saimniecisku vienību ar iekārtām, darbiniekiem, telpām un klientu plūsmu, tad gūstat labumu no šīs vienības vērtības. Likums noteic – kopā ar vērtību nāk arī saistības.
Te ir vērts paskaidrot vienu lietu, kas bieži rada pārsteigumu. Pāreja var notikt ne tikai tad, kad aktīvus nopērk. Pietiek ar to, ka aktīvus sāk lietot – nomā telpas, izmanto iekārtas, strādā ar tiem pašiem klientiem. Komerclikumā norādīts: pāreja īpašumā vai lietošanā. Minētais “vai lietošanā” ir elements, ko puses visbiežāk ignorē.
Ko tas jums nozīmē? Trīs lomas – trīs iemesli
Varbūt jūs domājat: “Es neesmu uzņēmējs, uz mani tas neattiecas.” Patiesībā uzņēmuma pāreja skar teju ikvienu – tikai dažādās lomās.
Primāri tas skar jūs kā darbinieku. Ja darba devējs nodod savu uzņēmumu citam, jūs nepaliekat bez darba un tiesībām. Likums paredz, ka darbinieki pie jaunā īpašnieka pāriet automātiski – ar to pašu algu, darba stāžu un uzkrātajiem atvaļinājumiem. Jaunais darba devējs nedrīkst jūs atlaist tikai tāpēc, ka noticis darījums, turklāt viņam nav tiesību pasliktināt jūsu darba nosacījumus. Daudzi darbinieki to nezina un klusē, kad viņiem piedāvā parakstīt “jaunu, sliktāku” līgumu.
Praksē tas izskatās šādi: piektdien jūs strādājat uzņēmumā “Alfa”, savukārt pirmdien jums liek parakstīt darba līgumu ar uzņēmumu “Beta”, kurā tiek piedāvāta mazāka alga un nav uzkrāto bonusu. Ja faktiski notikusi uzņēmuma pāreja, jaunais darba līgums jums nav vajadzīgs, tas ir, iepriekšējie nosacījumi saglabājas automātiski (Darba likuma 117. pants).
Uzņēmuma pāreja var būt nozīmīga arī cilvēkam, kuram kāds uzņēmums ir parādā. Ja parādnieks ir “pazudis”, bet kāds turpina viņa darbību, jums, iespējams, ir tiesības prasīt savu naudu tieši no jaunā uzņēmuma. Nav jāgaida, kamēr beigsies maksātnespējas process, un nav jāsamierinās ar to, ka “nav no kā piedzīt”. Jautājums, ko der sev uzdot pirmajā mirklī, ir vienkāršs: vai kāds turpina to pašu darbību?
Būtiski, ka piecu gadu laikā pēc pārejas nodevējs un ieguvējs atbild solidāri. Tas nozīmē, ka varat izvēlēties, no kura parādu piedzīt. Parasti tā būs sabiedrība, kurai ir reāli aktīvi. Turklāt līgumi par pretējo (piemēram, “pircējs neuzņemas parādus”) nav spēkā pret trešajām personām.
Visbeidzot, uzņēmuma pāreja nav tikai privātu kreditoru vai darbinieku jautājums – tā skar arī nodokļu maksātājus kopumā. Kad uzņēmums pamet nodokļu parādus un pārceļ aktīvus, zaudējam mēs visi, jo nesamaksātie nodokļi ir nauda, kas nenonāk slimnīcās, skolās un ceļos. Tieši tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir īpašas pilnvaras, proti, tas var patstāvīgi konstatēt uzņēmuma pāreju un piedzīt parādu no jaunā uzņēmuma, pat nevēršoties tiesā ar parastu prasību.
Šeit jāmin svarīga nianse: Augstākā tiesa skaidri noteikusi, ka VID konkrēto jautājumu risina administratīvajā procesā, nevis civilprocesā, lai uzņēmumi nevarētu vilcināt piedziņu, izmantojot formālas procesuālas atrunas.
Kā tiesas faktiski vērtē – kopaina, nevis atsevišķi fakti
Vēl pirms dažiem gadiem šādās lietās bieži vien uzvarēja tas, kurš prata labāk noformēt dokumentus. “Mēs esam pavisam cita sabiedrība,” teica jaunie īpašnieki. “Mūsu darbība ir nedaudz atšķirīga. Mēs nopirkām tikai dažas iekārtas, nevis visu uzņēmumu.” Dažkārt ar attiecīgajiem argumentiem bija pietiekami, lai tiesu pārliecinātu.
Pēdējos gados situācija ir ievērojami mainījusies. Latvijas Augstākā tiesa 2025. gada spriedumā (lietā SKC-53/2025) skaidri noteica: ja divas sabiedrības faktiski pieder vienai un tai pašai personai un darbība no vienas pāriet uz otru, tāda “iekšējā pārkārtošana” tiesisko seku ziņā ir tas pats, kas darījums starp svešiniekiem. Tiesa arī uzsvēra, ka pazīmes jāvērtē kopumā, nevis atsevišķi. Ilustrācijai – minētajā lietā uzņēmējs saskārās ar prasījumu, kas pārsniedza divus miljonus eiro.
Senāta spriedumā (lietā SKC-340/2017) tiesa ir izdalījusi pazīmju sarakstu, kas praksē regulāri “nostrādā”. Tās ir: darbinieku pāriešana pie ieguvēja, īpaši, ja pāriet lielākā daļa ar tām pašām funkcijām; pamatlīdzekļu un krājumu nodošana vai faktiska izmantošana; atrašanās vietas un juridiskās adreses saglabāšanās. Par uzņēmuma pāreju var liecināt arī saistību pārņemšana, piemēram, pret banku vai piegādātājiem, kā arī vadības pārņemšana, kad vecā uzņēmuma valdes loceklis kļūst par jaunā uzņēmuma vadītāju.
Būtiski, ka minēto kopvērtējuma pieeju lieto arī Eiropas Savienības Tiesa (slavenajā “Spijkers” lietā C-24/85 un turpmākajā praksē). Tā nevienu pazīmi neizdala kā absolūtu, bet prasa vērtēt, vai ekonomiskās vienības identitāte ir saglabājusies pēc pārejas. Tas, kas agrāk šķita gudrs juridisks gājiens, šodien arvien biežāk beidzas ar spriedumu par labu kreditoram.
Ko paturēt prātā: pieci praktiski soļi
Vairums cilvēku, kuriem kāds ir palicis parādā, padodas pārāk ātri un pieņem, ka nauda ir zaudēta. Taču, ja saskaraties ar aizdomām par uzņēmuma pāreju, izšķiroši var būt šādi pieci praktiski soļi:
- Pārbaudiet Reģistru. Vai parādnieka dalībnieki vai valdes locekļi ir reģistrēti jaunajā sabiedrībā? Vai jaunā sabiedrība reģistrēta tajā pašā vai līdzīgā adresē?
- Fiksējiet pierādījumus nekavējoties. Uzņemiet fotogrāfijas no telpām, saglabājiet ekrānuzņēmumus no mājaslapas vai sociālajiem medijiem, fiksējiet sludinājumus un klientu atsauksmes. Šī informācija var ātri pazust.
- Pārbaudiet darbinieku kustību. Izmantojiet publiski pieejamos LinkedIn profilus, pamaniet sludinājumus par vakancēm un atsauksmes no klientiem.
- Uzrunājiet juristu agrāk, nevis vēlāk. Jo ilgāk gaidāt, jo grūtāk ir fiksēt faktiskos apstākļus.
- Nepieņemiet kā atbildi: “Nav no kā piedzīt.” Ja darbība turpinās, tas nereti ir signāls, ka līdzekļi ir – tikai citā juridiskajā formā.
Secinājums
Bizness, kas nomira piektdien un atvērās pirmdien, varbūt domā, ka ir veiksmīgi izvairījies no parādiem. Likums domā citādi un arvien biežāk pierāda savu taisnību.
Uzņēmuma pārejas institūta mērķis nav sodīt uzņēmējus. Tā mērķis ir aizsargāt tos, kuri pildījuši savus pienākumus, piegādājuši preces vai aizdevuši naudu un tādējādi ir pelnījuši taisnīgu attieksmi.
* Šis raksts ir vispārīgs informatīvs materiāls un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju konkrētā situācijā. Ja jums ir aizdomas par uzņēmuma pāreju, vērsieties pie jurista individuāla izvērtējuma saņemšanai.
