Situācijas apraksts nav pietiekams, lai sniegtu precīzu atbildi. Tāpēc šī ir vispārīga informācija par to, ko nosaka tiesiskais regulējums.

Vispirms par termiņiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 245. pantu lietas par bērna izcelšanās noteikšanu vai paternitātes apstrīdēšanu tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem. Precīzu termiņu paredzēt ir grūti, tas atkarīgs no lietas īpatnībām un tiesnešu noslodzes konkrētā tiesā.

Kā noprotams, bērna dzimšanas apliecībā norādītais tēvs vēlas apstrīdēt paternitāti, jo bērns nav cēlies no viņa. Lai atbildētu uz jautājumu, kā un vai vispār ir iespējams konkrētajā gadījumā apstrīdēt paternitāti, ir svarīgi zināt, uz kāda pamata tā ir noteikta.

Šim faktam ir būtiska nozīme, jo Civillikumā noteiktie paternitātes apstrīdēšanas nosacījumi atšķiras, ja bērns piedzimis, mātei esot laulībā, un paternitāte noteikta automātiski pēc paternitātes pieņēmuma (tādā gadījumā tā būtu prasība tiesā par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu) vai ja bērns piedzimis ārpus laulības un paternitāte ir atzīta brīvprātīgi, vecākiem iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā (tādā gadījumā tā ir prasība tiesā par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu).

Par katru no šiem gadījumiem LV portālā ir pieejami izvērsti skaidrojumi gan par likumā noteikto, gan par tiesu praksi:

• Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana – svarīgs divu gadu termiņš;
• Atzītas paternitātes apstrīdēšana un bērna tiesības uz tiesisko stabilitāti.

Abos gadījumos ir viens kopīgs priekšnoteikums – ierobežots termiņš, kādā paternitāti ir iespējams apstrīdēt.

Bērna juridiskais tēvs var apstrīdēt paternitāti divu gadu laikā no brīža, kad uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa.

Parasti divu gadu termiņu skaita no bērna piedzimšanas brīža, taču var gadīties situācijas, kad informācija ir nākusi gaismā vēlāk. Tad prasītājam tiesā ir jāpierāda, ka divu gadu termiņš nav beidzies.

Ja persona paternitāti iepriekš atzinusi brīvprātīgi, tad papildus vēl ir jāpierāda, ka tas darīts maldības, viltus vai spaidu dēļ. Ja persona paternitāti ir atzinusi, apzinoties, ka bērns ir cēlies no citas personas, tad vēlāk vairs nevar tik vienkārši pārdomāt un no bērna atteikties – tādā gadījumā paternitāti apstrīdēt nav iespējams.

DNS ekspertīzes rezultāti, kas apliecina, ka bērns nav cēlies no prasītāja, var būt pierādījums, taču, ja tiesa konstatē, ka persona daudz ilgāku laiku ir zinājusi, ka bērns nav cēlies no viņa, tā var pieņemt lēmumu prasības pieteikumu noraidīt.

Proti, ja iesaistītās puses vilcinās ilgāk par diviem gadiem, tad var tikt pieņemts, ka bērna interesēs ir saglabāt pašreizējo situāciju.

Vai bērna tēvs var pieprasīt veikt DNS testu? Ja bērna izcelsmes noteikšanai ir nepieciešams veikt DNS testu, Civilprocesa likuma 249.¹ pants paredz, ka tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai. Tomēr jārēķinās, ka tiesa prasības pieteikumu, kas balstīts šaubās, var noraidīt, tāpēc DNS testa rezultātus ieteicams zināt jau iepriekš.

Aicinām konsultēties ar ģimenes tiesībās praktizējošu juristu vai zvērinātu advokātu, kurš, tikai iepazinies ar konkrēto situāciju, varēs sniegt pilnīgu situācijas novērtējumu par tālāko rīcību.