Ņemot vērā jautājumā norādīto informāciju, nav iespējams secināt, vai konkrētajā gadījumā pastāv juridisks pamats jaunākā bērna šķiršanai no ģimenes vai adopcijai un vai pusbrāļu šķiršana atbilstu abu bērnu interesēm. Tas nosakāms tikai pēc abu bērnu un ģimenes individuālas, vispusīgas izvērtēšanas. Tādēļ mātei ieteicams bāriņtiesā un sociālajā dienestā iesniegt rakstveida iesniegumu, pievienojot tās rīcībā esošos ārstniecības personu un speciālistu atzinumus un lūdzot atbilstoši iestāžu kompetencei izvērtēt gan nepieciešamo atbalstu ģimenei, gan iespējamos risinājumus katra bērna turpmākajai aprūpei. 

Normatīvie akti neparedz iespēju vecākam vienpusēji “nodot bērnu valsts aizgādībā”. Ja vecāka veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ bērna aprūpe ir būtiski apgrūtināta, vispirms nepieciešams vērsties savas dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā un bāriņtiesā, lai tiktu izvērtēta ģimenes situācija, bērnu vajadzības, potenciālie riski un ģimenei nepieciešamais atbalsts. 

Bērna šķiršana no ģimenes ir galējais bērna tiesību aizsardzības līdzeklis. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. panta pirmās daļas 1. punktu bērnu var šķirt no ģimenes, ja viņa dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta vardarbības, aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ. Turklāt šā panta otrā daļa noteic, ka bērna šķiršana no ģimenes ir pieļaujama tikai tad, ja bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus nav iespējams novērst, bērnam paliekot ģimenē. Savukārt atbilstoši Bāriņtiesu likuma 22. panta pirmajai daļai bāriņtiesa par aizgādības tiesību pārtraukšanu lemj tikai tad, ja konkrētajā lietā ir konstatēts kāds no likumā paredzētajiem pamatiem. 

Tādēļ apstāklis, ka ģimenē aug divi bērni, pats par sevi nenozīmē, ka, konstatējot nepieciešamību nodrošināt ārpusģimenes aprūpi vienam bērnam, no ģimenes automātiski būtu šķirams arī otrs bērns. Apstākļi un iespējamais apdraudējums jāvērtē attiecībā uz katru bērnu individuāli. Vienlaikus jāvērtē arī tas, kā konkrētais risinājums ietekmēs abu bērnu savstarpējās attiecības un emocionālo labklājību. 

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. panta ceturtās daļas 1. punkts paredz, ka, nosakot ārpusģimenes aprūpi, vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot īpašus gadījumus, kad tas tiek darīts bērnu interesēs. Tātad pusbrāļu šķiršana nav absolūti aizliegta, taču tā pieļaujama tikai izņēmuma kārtā un tad, ja pēc visu apstākļu individuālas izvērtēšanas secināts, ka šķiršana atbilst bērnu labākajām interesēm. 

Ar psihologa vai cita speciālista atzinumu vien nepietiek, lai automātiski lemtu par viena vai abu bērnu šķiršanu no ģimenes. Šāds atzinums var būt tikai viens no izvērtējamajiem pierādījumiem. Bāriņtiesai sadarbībā ar sociālo dienestu un, ja nepieciešams, citiem speciālistiem jānoskaidro: 

• mātes veselības stāvokļa ietekme uz viņas spēju nodrošināt katra bērna aprūpi;  

• katra bērna vajadzības un iespējamais apdraudējums;  

• abu bērnu savstarpējās attiecības un emocionālā saikne;  

• bērnu viedoklis atbilstoši viņu vecumam un briedumam;  

• iespējas novērst problēmas, bērniem paliekot ģimenē, tostarp nodrošinot psiholoģisku, sociālu, medicīnisku vai cita veida atbalstu;  

• iespējas bērna aprūpē iesaistīt otru vecāku vai bērnam tuvas personas.  

Turpretī adopcija ir no ārpusģimenes aprūpes atšķirīgs un juridisko seku ziņā neatgriezeniskāks risinājums. Saskaņā ar Civillikuma 169. pantu adopcijai nepieciešama adoptējamā bērna vecāku piekrišana, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, kā arī paša bērna piekrišana, ja bērns sasniedzis 12 gadu vecumu. Piekrišanu iespējams atsaukt līdz bērna nodošanai adoptētāju aprūpē. Turklāt adopcija iespējama tikai tad, ja bāriņtiesa atzinusi, ka tā atbilst bērna interesēm. 

Ja bērna dzimšanas reģistrā nav ierakstītas ziņas par tēvu un paternitāte nav juridiski noteikta, šai personai nav bērna tēva juridiskā statusa. Tomēr konkrētajā lietā bāriņtiesai jāpārbauda bērna juridiskais statuss, tostarp tas, vai nav uzsākta tiesvedība par paternitātes noteikšanu. 

Arī adopcijas gadījumā pusbrāļu šķiršana ir izņēmums. Civillikuma 165. pants noteic, ka adoptējot brāļi, pusbrāļi, māsas un pusmāsas nav šķirami. Bērnu interesēs viņu šķiršana ir pieļaujama, ja kādam no bērniem ir neārstējama slimība vai pastāv šķēršļi, kas traucē bērnus adoptēt kopā. Par to, vai konkrētajā gadījumā šādi šķēršļi pastāv un šķiršana atbilst bērnu interesēm, pēc lietas apstākļu vispusīgas izvērtēšanas lemj bāriņtiesa. Mātes veselības stāvokļa saistība ar jaunāko bērnu pati par sevi vēl nedod automātisku pamatu pusbrāļu šķiršanai adopcijas procesā. 

Ja bāriņtiesa uz personas rakstveida iesniegumu nereaģē vai neveic darbības, kuras tai saskaņā ar tiesību normām ir pienākums veikt, persona var: 

• atkārtoti rakstveidā vērsties bāriņtiesā, konkrēti norādot faktiskos apstākļus un lūdzot izvērtēt abu bērnu situāciju un pieņemt kompetencei atbilstošu lēmumu;  

• vērsties Bērnu aizsardzības centrā ar iesniegumu par iespējamu bāriņtiesas bezdarbību bērnu tiesību un interešu aizsardzībā;  

• vērsties administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja bezdarbība rada vai var radīt personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.  

Bāriņtiesu likuma 5. panta pirmā un 1.¹ daļa paredz, ka Bērnu aizsardzības centrs (BAC) uzrauga bāriņtiesu darbību bērna tiesību un interešu aizsardzībā un īsteno funkcionālo pārraudzību aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā. Ja BAC konstatē būtisku bērna tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, tas Bāriņtiesu likuma 49.² pantā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas var uzdot bāriņtiesai veikt konkrētas darbības bezdarbības pārtraukšanai. Tomēr personas iesniegums BAC neaizstāj bāriņtiesas lēmuma vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu tiesā, un persona nav tiesīga prasīt, lai BAC obligāti izmanto Bāriņtiesu likuma 49.² pantā paredzētās tiesības. 

Ja bāriņtiesa jau ir pieņēmusi lēmumu, ieinteresētā persona to var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Bāriņtiesas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.