Sabiedriskajā apspriešanā speciāls regulējums Krimināllikumā: nepilngadīgā nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, individualizētu un nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz nepilngadīgā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, mazinot viņa iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā un nodrošinot pieeju, kas balstīta uz nepilngadīgā uzvedības korekciju, sociālo integrāciju un atkārtotu likumpārkāpumu novēršanu.

Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, spēkā esošais Krimināllikuma (KL) regulējums nepilngadīgas personas saukšanai pie kriminālatbildības joprojām pēc būtības balstās uz krimināltiesisko instrumentu piemērošanu un ne vienmēr nodrošina pietiekami elastīgu un nepilngadīgā interesēm atbilstošu valsts reakciju uz noziedzīgo nodarījumu:

“Krimināltiesiskais regulējums neparedz pietiekami efektīvus mehānismus, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdara noziedzīgu nodarījumu, jau agrīnās kriminālprocesa stadijās prioritāri tiek izvērtēta iespēja piemērot nepilngadīgajam atbilstošākus, mazāk ierobežojošus līdzekļus.

Praksē nepietiekami tiek izmantotas iespējas agrīnās kriminālprocesa stadijās piemērot alternatīvus risinājums, tostarp izbeigt kriminālprocesu pret nepilngadīgo un piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tādējādi nepamatoti iesaistot nepilngadīgo ilgstošā kriminālprocesā un tiesvedībā.”

Primāra ir nepilngadīgo resocializācija

Jau 2022. gada 1. janvārī stājās spēkā KL grozījumi, ar kuriem tika aizsākta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma.

Ar šīm izmaiņām KL VII nodaļā “Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības” tika noteikts, ka, piemērojot kriminālatbildību un sodus nepilngadīgajiem, jāņem vērā īpaši nosacījumi, tostarp KL 64. pants tika papildināts ar trešo daļu, kas paredz, ka primāra ir nepilngadīgā resocializācija. 

“Lai gan KL nepilngadīgo kriminālatbildības jomā ir vērsts uz nepilngadīgā resocializāciju un paredz speciālu regulējumu attiecībā uz piemērojamajiem sodiem, tostarp atšķirīgu sodu piemērošanas, izpildes un aizstāšanas kārtību, tas kopumā joprojām balstās uz krimināltiesisko instrumentu piemērošanu un nenodrošina konkrētu tiesisko mehānismu, kas garantētu, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdara noziedzīgu nodarījumu, primāri tiek ievērotas nepilngadīgā (bērna) labākās intereses,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Proti, šobrīd nepastāv efektīvi mehānismi, ar kuriem jau agrīnās kriminālprocesa stadijās (pirmstiesas kriminālprocesā) prioritāri tiktu izvērtēta iespēja piemērot nepilngadīgajam atbilstošākus, mazāk ierobežojošus risinājumus.

Turpinot aizsākto nepilngadīgo kriminālatbildības reformu, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu, individualizētu un uz nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz nepilngadīgā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izstrādāts šis likumprojekts.

Plānots, ka prokurors varēs atbrīvot nepilngadīgo no kriminālatbildības, piemērojot audzinošus līdzekļus

Likumprojekts paredz papildināt KL ar jaunu 66.⁶ pantu “Nepilngadīgā nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības”, nosakot, ka prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja viņš izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ja pret nepilngadīgo pēdējo trīs gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un ja nepilngadīgais tam piekrīt.

Kā norādīts anotācijā, tas nozīmē, ka gadījumos, kad nepilngadīgais būs izdarījis noziedzīgu nodarījumu ar mazāku kaitīguma pakāpi, prokuroram vajadzēs nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus un neveicot speciālu riska un aizsardzības faktoru novērtējumu. 

Plānots, ka, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nepilngadīgajam noteiks pārbaudes laiku no trim mēnešiem līdz trim gadiem, atkarībā no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa veida.

Vienlaikus, ja nepilngadīgais, kurš nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, pārbaudes laikā izdarīs jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai nepildīs piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, viņa kriminālvajāšana tiks turpināta.

Piedāvā paaugstināt vecuma slieksni, līdz kuram piemērojama nepilngadīgo krimināltiesiskā regulējuma pieeja sabiedriskā darba nepildīšanas gadījumos

Pašlaik KL paredz: ja nepilngadīgais (tostarp persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi līdz 18 gadu vecumam) bez attaisnojoša iemesla nepilda sabiedrisko darbu, tad tiesa neizciesto sodu aizstāj ar probācijas uzraudzību uz gadu.

Atbilstoši likumprojektam tiek rosināts, ka tad, ja persona, kura nav sasniegusi 25 gadu vecumu, bez attaisnojoša iemesla nepildīs sabiedrisko darbu, tiesa neizciesto sodu varēs aizstāt ar probācijas uzraudzību uz gadu.

Proti, tiek paaugstināts vecuma slieksnis, līdz kuram jauniešiem piemērojama nepilngadīgo krimināltiesiskā regulējuma pieeja sabiedriskā darba nepildīšanas gadījumos. Šobrīd pieaugušajiem, t. i., personām no 18 gadiem, kuri nav izpildījuši sabiedrisko darbu, tiesa neizciesto sodu aizstāj nevis ar probācijas uzraudzību, bet gan ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras darba stundas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, taču ne ilgāk par trim mēnešiem.

Rosina mainīt probācijas uzraudzības aizstāšanas kārtību nepilngadīgajiem

Šobrīd atbilstoši KL, ja nepilngadīgais, kuram sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību, bez attaisnojoša iemesla nepilda noteiktos pienākumus, tiesa neizciesto soda laiku var aizstāt ar brīvības atņemšanu, divas probācijas dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.

Likumprojekts paredz, ka šādos gadījumos tiesa varēs neizciesto probācijas uzraudzību aizstāt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.

Rosina noteiktos gadījumos ieviest personas atbrīvošanu no kriminālatbildības par seksuālām darbībām

Šobrīd KL 166.¹ pantā ir ietverta prezumpcija, ka persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, KL XVI nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību” izpratnē atrodas bezpalīdzības stāvoklī. Tādējādi minētajā pantā ietvertā prezumpcija ir piemērojama arī gadījumos, kad seksuālas darbības notiek starp vecuma ziņā tuvām personām, no kurām viena nav sasniegusi 14 gadu vecumu.

Kā paskaidrots anotācijā, šobrīd KL neparedz atsevišķu regulējumu gadījumiem, kad seksuālas darbības notiek starp līdzīga vecuma nepilngadīgām personām, kuras atrodas līdzīgā attīstības un brieduma pakāpē, rīkojas ar savstarpēju piekrišanu un kurās nav konstatējama vardarbība, draudi, uzticības, autoritātes vai citas ietekmes ļaunprātīga izmantošana:

“Šādos gadījumos formāla krimināltiesisko normu piemērošana var radīt nesamērīgu rezultātu un neatbilst krimināltiesību samērīguma principam un bērna labāko interešu principam, ja konkrētajā situācijā nav konstatējama personas izmantošana vai citas pazīmes, kas liecina par paaugstinātu kaitīgumu.

Tādējādi nepieciešams pilnveidot krimināltiesisko regulējumu, paredzot mehānismu, kas ļautu nošķirt bērna seksuālu izmantošanu no savstarpēji piekritīgām seksuālām darbībām starp vienaudžiem un kas vienlaikus saglabā augstu bērnu aizsardzības līmeni un nodrošina samērīgu pieeju gadījumos, kuros nav konstatējama personas izmantošana vai citas paaugstinātu kaitīgumu raksturojošas pazīmes.”

Likumprojekts paredz papildināt KL ar jaunu 166.² pantu “Personas atbrīvošana no kriminālatbildības par seksuāla rakstura darbībām”, nosakot, ka personu atbrīvo no kriminālatbildības par šajā nodaļā paredzētajām seksuālajām darbībām, ja konstatēts, ka tās notikušas starp personām, kuru dzimšanas gadu starpība nepārsniedz divus gadus, kuras sasniegušas vismaz 12 gadu vecumu vai kuru dzimšanas gadu starpība nepārsniedz trīs gadus, kuras sasniegušas vismaz 14 gadu vecumu, rīkojušās pēc savstarpējas piekrišanas un nav lietota vardarbība, draudi vai izmantota uzticība, autoritāte vai citāda ietekme.

Plāno ieviest arī nepilngadīgā atbrīvošanu no kriminālatbildības par pornogrāfisku materiālu apriti

Atbilstoši anotācijā norādītajam Lansarotes komiteja (uzraudzības institūcija, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (Lansarotes konvenciju), – red piez.) jau 2019. gada jūnijā pieņēma “Viedokli par bērnu seksuāli ierosinošiem vai nepārprotami seksuāla rakstura attēliem un/vai video, ko rada un ar ko dalās un ko saņem paši bērni”, kurā uzsvēra, ka bērni aizvien vairāk izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), jo īpaši sociālos plašsaziņas līdzekļus un mobilās ziņojumapmaiņas lietotnes, lai sazinātos un veidotu attiecības:

“Lansarotes komiteja norādījusi, ka bērni arī izzina un pauž savu seksualitāti, izmantojot IKT, tostarp radot seksuāli ierosinošus vai nepārprotami seksuāla rakstura pašu uzņemtus attēlus un/vai video un daloties ar tiem. Lansarotes konvencijā nav tiešas norādes par paša bērna radītiem seksuāla rakstura attēliem un/vai video, tomēr Lansarotes komiteja atzinusi, ka arī šādi materiāli ietilpst Lansarotes konvencijas tvērumā.”

Ņemot vērā iepriekšminēto, Lansarotes komiteja aicinājusi aizsargāt bērnus pret kriminālatbildību par pašu radītiem seksuāla rakstura attēliem un/vai video arī tad, ja notiek to brīvprātīga dalīšanās bērnu starpā ar savstarpēju piekrišanu.

Proti, komitejas ieskatā šādu attēlu radīšana un glabāšana savai privātai lietošanai nebūtu attiecināma uz “bērnu pornogrāfiju”. Vienlaikus Lansarotes komiteja uzsvērusi, ka minētais atbrīvojums attiecas tikai uz situācijām, kad bērni ir savstarpēji piekrituši nosūtīt un glabāt viens otra seksuāli ierosinošos vai nepārprotami seksuāla rakstura attēlus un/vai video.

Kā paskaidrots anotācijā, izvērtējot Latvijas atbilstību attiecīgajām rekomendācijām, secināts, ka ne KL, ne Pornogrāfijas ierobežošanas likumā nav iekļauta tieša norāde uz rīcību saistībā ar paša bērna radītiem seksuāla rakstura attēliem un/vai video:

“Formāli kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma arī par paša bērna radītiem attēliem un/vai video. Tāpat normatīvajā regulējumā netiek paredzēta atruna par atbildības neiestāšanos vai nepilngadīgā nesaukšanu pie kriminālatbildības, ja šāda materiāla nodošana ir brīvprātīga, ar savstarpēju piekrišanu un paredzēta vienīgi pašu privātai lietošanai, ja ir iestājies kriminālatbildības vecums.”

Tādējādi likumprojekts paredz papildināt KL ar 166.³ pantu “Nepilngadīgā atbrīvošana no kriminālatbildības par pornogrāfiska rakstura materiālu apriti”, nosakot, ka nepilngadīgais, kas izgatavo un glabā pornogrāfisku materiālu, kurā atainojis pats sevi vai citu nepilngadīgo pēc savstarpējas piekrišanas, vai izplata šādu materiālu citam nepilngadīgajam pēc savstarpējas piekrišanas, vai glabā šādu materiālu, kad to bez savstarpējas piekrišanas saņēmis no cita nepilngadīgā, tiek atbrīvots no kriminālatbildības.

Iecerētas arī citas izmaiņas

Tāpat likumprojektā iekļauti Tieslietu ministrijas pastāvīgajā KL darba grupā izstrādātie, kā arī kompetento institūciju un nozares ekspertu ierosinātie KL grozījumi, piemēram:

• ja sabiedriskais darbs tiks aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turpmāk trīs darba stundas tiks rēķinātas kā viena īslaicīgas brīvības atņemšanas diena, taču ne ilgāk par trim mēnešiem (pašlaik KL paredz, ka četras darba stundas rēķina kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, taču ne ilgāk par trim mēnešiem);
• par atbildību pastiprinošu apstākli paredzēts atzīt arī gadījumus, kad noziedzīgs nodarījums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot savu autoritāti (kā paskaidrots anotācijā, arutoritātes izmantošana norāda uz pakārtotām attiecībām starp cietušo un vainīgo; to var izmantot arī ģimenes loceklis, tuvs radinieks, pedagogs, treneris u. c.);
• precizēta vajāšanas definīcija un ieviesta atbildība par publisku vajāšanu, ja to izdarījusi personu grupa, izmantojot automatizēto datu apstrādes sistēmu;
• plānots ieviest kriminālatbildību par patvaļīgu pieslēgšanos elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes apgādes sistēmām, kā arī par šo sistēmu tīšu bojāšanu;
• noteikt kriminālatbildību par noziedzīgas apvienības izveidošanu un dalību tajā;
• personu, kura iesaistījusies, finansējusi vai piedalījusies noziedzīgas apvienības darbībās, varēs atbrīvot no kriminālatbildības, ja viņa labprātīgi paziņos par notikušo un aktīvi veicinās nozieguma atklāšanu un izmeklēšanu;
• paredzēts noteikt kriminālatbildību par elektronisko sakaru tīklu iekārtu vai programmatūras iegūšanu, izgatavošanu, izmantošanu, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu nolūkā veikt numerācijas krāpniecību;
• tuviniekam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību un dzimumneaizskaramību, nebūs tiesību atteikties liecināt;
• līdz 2030. gada beigām pagarināts termiņš, kura laikā nepilngadīgajiem netiks piemērota ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē.