Turpmāk nepilngadīgām personām atšķirīga kriminālsoda piemērošanas un aizstāšanas kārtība

Grozījumu Krimināllikumā (KL) anotācijā skaidrots, ka nepilngadīgo kriminālatbildības reformas sākums ir balstīts uz atjaunojošās justīcijas (restorative justice) principiem. Tradicionālās kriminālās justīcijas mērķis ir vainīgās personas sodīšana, kas ir pretēja personu, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, interesēm, pat ja tās ir izdarījušas noziegumu. Nepilngadīgām personām ir jānodrošina savu interešu aizsardzība, iespēja attīstīties un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, teikts anotācijā.

Tāpat tajā norādīts, ka nepilngadīgā izdarītais likumpārkāpums kā sociāli deformēta uzvedība liecina tikai par to, ka konkrētā bērna tiesības jau iepriekš tikušas pārkāptas un viņa intereses kādā brīdī nav ievērotas vai palikušas novārtā.

Kriminālsoda mērķis

Atbilstoši KL 35. pantam KL paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šī likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Savukārt soda mērķis ir:

• aizsargāt sabiedrības drošību;
• atjaunot taisnīgumu;
• sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu;
• resocializēt sodīto personu;
• panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Soda mērķis nepilngadīgai personai – resocializācija

Kā norādīts grozījumu KL anotācijā, lai reaģētu uz bērna problēmām un tās risinātu soda ietvarā, lai bērnu neizolētu no sabiedrības, bet gan panāktu bērnā tādu uzvedības modeli, kas atbilst vispārējām sabiedrības tikumības, morāles un likuma normām, kā arī, lai nodrošinātu, ka pieaudzis bērns būtu pilnvērtīgs sabiedrības loceklis (studētu, strādātu, maksātu nodokļus, veidotu ģimeni un audzinātu bērnus), KL VII nodaļā “Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības” veiktas izmaiņas.

Proti, KL 64. pants ir papildināts ar otro daļu, kurā noteikts, ka uz nepilngadīgo ir attiecināmi KL vispārīgās daļas nosacījumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi. Kā norādīts anotācijā, tādējādi KL VII nodaļā attiecībā uz nepilngadīgajiem ir ietverti īpaši nosacījumi, kuri ir jāņem vērā, piemērojot tiem kriminālatbildību un sodu.

Vienlaikus KL 64. pants ir papildināts ar trešo daļu, kurā tiek īpaši uzsvērts, ka, ievērojot KL 35. pantā noteikto soda mērķi, attiecībā uz nepilngadīgo primāra ir viņa resocializācija. Anotācijā skaidrots, ka attiecībā uz nepilngadīgo primārais soda mērķis ir nepilngadīgā resocializācija, jo ir pierādīts, ka vairākums nepilngadīgo, nobriestot personībai un izaugot par pieaugušiem cilvēkiem, pārtrauc likumpārkāpjošo uzvedību.

Noteikti nepilngadīgajam piemērojamie pamatsodu un papildsodu veidi

Saskaņā ar anotācijā norādīto līdz šim darbs konkrēti ar bērna uzvedību notika tikai tajos gadījumos, kad bērnam tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana, kas ne vienmēr sasniedza soda mērķi – nepilngadīgā resocializāciju. Savukārt piespiedu darbs līdz šim bija vienīgais sabiedrībā izciešamais soda veids nepilngadīgajam, tomēr arī tas ļoti reti bija atbilstošs bērna izdarītajam, problēmām un vajadzībām.

Kā norādīts anotācijā, soda veids, kas bērnu neizolētu no sabiedrības, bet reizē būtu vērsts uz bērna vajadzībām un problēmu risināšanu, akūti trūka.

Tādējādi ar grozījumiem KL tiek precizēti piemērojamo sodu veidi nepilngadīgajam (KL 65. pants). Proti, turpmāk nepilngadīgajam var piemērot vienu no šādiem pamatsodiem:

• brīvības atņemšana;
• probācijas uzraudzība;
• sabiedriskais darbs;
• naudas sods.

Savukārt bez pamatsoda nepilngadīgajam var piemērot šādus papildsodus:

• probācijas uzraudzība;
• tiesību ierobežošana;
• izraidīšana no Latvijas Republikas.

Vienlaikus KL 65. panta trešajā daļā īpaši tiek atrunāts tas, ka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var piemērot tikai probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, kā arī papildsodu – tiesību ierobežošanu.

Noteikta kriminālsoda piemērošanas kārtība

Grozījumi papildina KL VII nodaļu “Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības” ar pieciem jauniem pantiem, kas nosaka nepilngadīgajam piemērojamā kriminālsoda piemērošanas kārtību:

• 66.¹ pants “Brīvības atņemšanas piemērošana” – īpaši definēts, brīvības atņemšanas soda saturs nepilngadīgajiem, kas līdz šim KL nebija noteikts, proti, brīvības atņemšana ir nepilngadīgā ievietošana audzināšanas iestādē un ietver nepilngadīgā vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotu kriminālsodu izpildi, reglamentējošā likumā noteiktu sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļu un uzvedības noteikumu kopumu; vienlaikus īpaši atrunāts, ka brīvības atņemšanu nepilngadīgajam piemēro vienmēr kopā ar papildsodu – probācijas uzraudzību –, arī gadījumos, kad šis papildsods nav paredzēts KL Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā, tādējādi nodrošinot, ka pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, tā domāšanas un uzvedības maiņas;
• 66.² pants “Probācijas uzraudzības piemērošana” – atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepilngadīgajam var noteikt uz laiku no 3 līdz 6 gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru KL paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 5 gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu;
• 66.³ pants “Sabiedriskā darba aizstāšana” – ja nepilngadīgais, kurš notiesāts ar sabiedrisko darbu, vai nepilngadīgais, kuram sabiedriskais darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, bez attaisnojoša iemesla nepilda sabiedrisko darbu, tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesniegumu, neizciesto sodu aizstāj ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu;
• 66.⁴ pants “Naudas soda piemērošana” – sods piemērojams tikai tiem nepilngadīgajiem, kuriem ir savi ienākumi;
• 66.⁵ pants “Citi ar soda noteikšanu saistīti jautājumi” – piemēram, persona, kas pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, pēc soda izciešanas atzīstama par nesodītu (iepriekš KL bija noteikts, ka tikai nepilngadīgais, kas izdarījis kriminālpārkāpumu, pēc soda izciešanas atzīstams par nesodītu).

UZZIŅAI

Detalizēti ar grozījumiem KL iespējams iepazīties šeit.

KL veiktas arī tādas izmaiņas, kas vērstas uz kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu kopumā, piemēram, probācijas uzraudzība noteikta ne tikai kā papildsods, bet arī kā pamatsods, savukārt piespiedu darbs aizstāts ar sabiedrisko darbu.