SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
04. janvārī, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
9
9

Probācijas uzraudzība: turpmāk Krimināllikumā arī kā pamatsods

Stājas spēkā 01.01.2022.

Saskaņā ar veiktajiem Grozījumiem Krimināllikumā turpmāk personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, varēs piespriest vienu no četriem pamatsodiem: brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu (no 2022. gada 1. janvāra piespiedu darbs tiek aizstāts ar sabiedrisko darbu), naudas sodu.

LV portāla infografika

2022. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem turpmāk probācijas uzraudzība krimināltiesībās noteikta ne tikai kā papildsods, bet arī kā pamatsods. Šādu izmaiņu nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka turpmāk tiks nodrošināts iztrūkstošais posms starp brīvības atņemšanas sodu un piespiedu darbu (no 1. janvāra – sabiedrisko darbu).

īsumā
  • Turpmāk probācijas uzraudzība krimināltiesībās noteikta ne tikai kā papildsods, bet arī kā pamatsods.
  • Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem probācijas uzraudzība kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.
  • Probācijas uzraudzību kā pamatsodu var piemērot tikai Krimināllikuma Sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no 1 līdz 5 gadiem.
  • Probācijas uzraudzību kā papildsodu var piemērot tikai kopā ar brīvības atņemšanu Krimināllikuma Sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no 1 līdz 3 gadiem.
  • Ņemot vērā, ka turpmāk probācijas uzraudzību varēs piemērot arī kā pamatsodu, tiek mainīta arī probācijas uzraudzības aizstāšanas kārtība.
  • Līdzšinējā sodu piemērošanas prakse liecina par to, ka soda piemērotājam pietrūka soda veidu izvēles.

Līdz šim atbilstoši Krimināllikuma (KL) 36. pantam personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, varēja piespriest vienu no trim pamatsodiem:

  • brīvības atņemšanu;
  • piespiedu darbu;
  • naudas sodu.

Saskaņā ar veiktajiem Grozījumiem Krimināllikumā (turpmāk – grozījumi) personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, varēs piespriest vienu no četriem pamatsodiem:

  • brīvības atņemšanu;
  • probācijas uzraudzību;
  • sabiedrisko darbu (no 2022. gada 1. janvāra piespiedu darbs tiek aizstāts ar sabiedrisko darbu);
  • naudas sodu.

Bez pamatsoda, tāpat kā līdz šim, notiesātajam varēs piespriest tādus papildsodus kā mantas konfiskācija, izraidīšana no Latvijas Republikas, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs, naudas sods un tiesību ierobežošana.

Probācijas uzraudzība kā pamatsods vai papildsods

Grozījumi ir papildinājuši KL ar 38.1 pantu, kurā precizēta probācijas uzraudzības definīcija, kā arī nodalīta probācijas uzraudzības kā pamatsoda un papildsoda piemērošanas kārtība.

Turpmāk saskaņā ar KL probācijas uzraudzība kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.

Proti, probācijas uzraudzību kā pamatsodu var piemērot tikai KL Sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no 1 līdz 5 gadiem. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot probācijas uzraudzību, var piemērot ne vairāk kā pusi no KL paredzētā maksimālā probācijas uzraudzības ilguma.

Savukārt probācijas uzraudzību kā papildsodu var piemērot tikai kopā ar brīvības atņemšanu KL Sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no 1 līdz 3 gadiem. KL Sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos personai var piemērot probācijas uzraudzību kā papildsodu arī uz ilgāku laiku, bet ne vairāk par 5 gadiem. Atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam probācijas uzraudzību kā papildsodu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts KL Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā, uz laiku no 1 līdz 3 gadiem.

Mainīta probācijas uzraudzības aizstāšanas kārtība

Ņemot vērā, ka turpmāk probācijas uzraudzību varēs piemērot arī kā pamatsodu, KL 38.1 panta septītajā daļā tiek mainīta arī probācijas uzraudzības aizstāšanas kārtība.

Proti, ja persona, kurai ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu noteikta probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas aizstāj neizciesto soda laiku, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu (1:1), bet ne ilgāku par:

  • 3 mēnešiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par kriminālpārkāpumu;
  • 3 gadiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par mazāk smagu noziegumu;
  • 5 gadiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Iepriekš tiesa varēja aizstāt neizciesto probācijas uzraudzības kā papildsoda laiku, divas probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.

Atbilstoši grozījumu anotācijā norādītajam, paredzot probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu attiecībā 1:1, grozījumi vienlaikus nosaka maksimālo aizstāšanas limitu atkarībā no noziedzīga nodarījuma klasifikācijas. Ja šāds limits netiktu noteikts, tad varētu rasties situācija, ka, aizstājot probācijas uzraudzību ar brīvības atņemšanu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu, personai būtu jāizcieš ievērojami bargāks brīvības atņemšanas sods salīdzinājumā ar to, kādu tai varētu piemērot kā pamatsodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu.

Proti, atbilstoši KL 7. panta otrajai un trešajai daļai par kriminālpārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu ne ilgāku par 3 mēnešiem (īslaicīgu brīvības atņemšanu), bet par tīšu mazāk smagu noziegumu – ne ilgāku par 3 gadiem.

Ņemot vērā, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu turpmāk varēs piemērot uz laiku no 1 līdz 5 gadiem, ir noteikts 3 mēnešu brīvības atņemšanas limits kriminālpārkāpuma gadījumā, jo tāds ir arī maksimālais iespējamais brīvības atņemšanas sods, kādu var piemērot par kriminālpārkāpumu. Attiecīgi arī 3 gadu brīvības atņemšanas limits mazāk smaga nozieguma gadījumā ir noteikts tāpēc, ka tāds ir maksimālais brīvības atņemšanas sods, kādu var piemērot par tīšu mazāk smagu noziegumu, teikts grozījumu anotācijā.

Līdzšinējā sodu piemērošanas prakse

Grozījumu anotācijā norādīts, ka 2013. gadā realizētā kriminālsodu politikas reforma ir būtiski ietekmējusi sodu piemērošanas praksi. Arī Valsts probācijas dienesta 2017. gadā īstenotā pētījuma “Piespiedu darbu un nosacītas notiesāšanas piemērošana un izpilde” dati ļāvuši secināt, ka īstenotās kriminālsodu politikas reformas rezultātā ir notikušas pārmaiņas attiecībā uz nosacītas notiesāšanas un soda “piespiedu darbs” piemērošanu. Proti, saskaņā ar anotācijā norādīto kriminālsodu politikas reforma ir vecinājusi kriminālsoda “piespiedu darbs” plašāku piemērošanu, līdztekus mazinot nosacītu notiesāšanu.

Iepriekš minētais veicinājis domas arī par to, vai šāda piespiedu darba un nosacītas notiesāšanas īpatsvara dinamika veicina KL noteikto soda mērķu sasniegšanu (aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas) un vai KL ietvertais pamatsodu klāsts ir pietiekams.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, ja piespiedu darba ietvaros sodīšana, taisnīguma atjaunošana un resocializācija tiek panākta, radot iespēju notiesātai personai atlīdzināt sabiedrībai ar savu darbu, tad nosacītas notiesāšanas ietvaros soda saturs un intervences līdzekļi ir daudz plašāki.

Veidojot un īstenojot tādu kriminālsodu politiku un praksi, kas mazina nosacītu notiesāšanu un veicina plašāku piespiedu darba piemērošanu, tiek radīta situācija, kad virknei notiesāto netiek nodrošināta nepieciešamā kontrole, uzvedības korekcija un atbalsts, jo sods “piespiedu darbs” šādas intervences neparedz. No vienas puses, piespiedu darbs nav pietiekams līdzeklis tam, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, no otras puses, soda piemērotājam līdz šim bija tikai viena alternatīva – noteikt brīvības atņemšanas sodu –, kas, lai gan ir nosakāms nosacīti, tomēr ir brīvības atņemšanas sods, teikts anotācijā.

Pie vainas bija soda veida izvēles trūkums

Līdzšinējā sodu piemērošanas prakse liecina par to, ka soda piemērotājam pietrūka soda veidu izvēles.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, ieviešot kriminālsodu sistēmā probācijas uzraudzību kā pamatsodu, tiks nodrošināts iztrūkstošais posms starp brīvības atņemšanas sodu un piespiedu darbu. Probācijas uzraudzība kā pamatsods būs efektīvs, brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids, kurš ļaus nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu noteikšanas un kontroles iespējas atbilstoši viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU