Kādi sodi tiek piemēroti par aplokšņu algu maksāšanu

Darba likuma 59. pantā skaidrots, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Savukārt Darba likuma 71. pants noteic, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpat arī nostrādātās stundas, tai skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.

Diemžēl negodprātīgi darba devēji mēdz darbiniekiem maksāt t. s. aplokšņu algas, proti, darbiniekam algu izmaksā “uz rokas” vai arī oficiāli izmaksā tikai daļu no viņam apsolītās algas, atlikušo izmaksājot bez nodokļu samaksas. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” par 2024. gadu liecina, ka Latvijā aplokšņu algas veidoja 50% no kopējās ēnu ekonomikas.

Reizēm darbinieki neapdomīgi piekrīt šādai algas izmaksas kārtībai, cerot saņemt lielākus ienākumus, tomēr ilgtermiņā no nodokļu nesamaksāšanas cieš gan darbinieks, gan valsts tautsaimniecība kopumā.

Kādu sodu par aplokšņu algu maksāšanu likums paredz

Kopš 2016. gada Krimināllikumā ieviests 217.¹ pants, kas noteic, ka par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu personu var sodīt ar sabiedrisko darbu, naudas sodu, atņemt tiesības nodarboties ar komercdarbību, aizliegt ieņemt noteiktus amatus, kā arī piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Kriminālatbildība par 217.¹ pantā minēto noziedzīgo nodarījumu iestājas, ja grāmatvedības uzskaitē neuzrādītās darba samaksas izmaksāšana izdarīta ievērojamā apmērā, tas ir, ja izmaksātā kopējā summa nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, kā to paredz likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.¹ panta pirmā daļa.

Pie kriminālatbildības ir saucams darba devējs – fiziskā persona –, kas izmaksā grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu. Ja fiziskā persona noziedzīgo nodarījumu izdarījusi privāto tiesību juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā, fiziskā persona atbilstoši Krimināllikuma 12. pantā noteiktajam saucama pie kriminālatbildības, savukārt juridiskajai personai var piemērot Krimināllikuma VIII¹ nodaļā paredzētos vienu vai vairākus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus1:

• likvidāciju;
• tiesību ierobežošanu;
• mantas konfiskāciju;
• naudas piedziņu.

Vienlaikus, kriminālprocesā izvērtējot veikto nodarījumu, kriminālatbildība var iestāties arī saskaņā ar citiem Krimināllikuma pantiem, piemēram, 218. pantu, kas paredz atbildību par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks LV portālam skaidrojis, ka aplokšņu algu atklāšana lielākoties notiek, pateicoties sabiedrības iesaistei, kad iedzīvotāji ziņo VID un ir iespējams identificēt uzņēmumus un pret tiem attiecīgi vērsties: “Cilvēki kļūst aktīvāki, jo ir piedzīvojuši situāciju, ka Covid-19 pandēmijas laikā, atrodoties dīkstāvē, nevarēja saņemt pienācīgus pabalstus, tāpēc ka pirms tam bija kļuvuši par ēnu ekonomikas upuriem. Daudzi izvēlas ziņot, ja darba devēji arī patlaban rīkojas līdzīgi. Tas novērojams arī starp būvniecībā nodarbinātajiem.” Tāpat informācija tiek saņemta arī no citām tiesībaizsardzības iestādēm.

Plašāk par tēmu >>

• Cīņā pret “aplokšņu algām” ar krimināltiesiskām metodēm vien nepietiek

Kāda ir tiesu prakse soda piemērošanā

Tiesu administrācijas apkopotā statistika liecina, ka pieaug lietu skaits, kurās personas tiek tiesātas par Krimināllikuma 217.¹ pantā ietverto darba samaksas noteikumu pārkāpšanu. Respektīvi, ja 2023. gadā tika izskatītas četras lietas, tad 2024. gadā – desmit. Turpretī šogad jau iespēts izskatīt un pieņemt nolēmumus vēl četrās lietās, kurās personas tiesātas par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apjomā.

Vienlaikus tiesā izskatīto lietu apjoms, kurās personas tiek tiesātas par Krimināllikuma 218. pantā paredzēto izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas, ir ievērojami lielāks, proti, 2023. gadā izskatītas 73, 2024. gadā – 82, bet šogad – jau 49 lietas.

Turpinājumā aplūkoti piemēri no Latvijas tiesu prakses par to, kāds sods piemērots aplokšņu algu izmaksātājiem.

• Piemēro sodu par aplokšņu algas izmaksāšanu sev

Kas notika? Persona, būdama uzņēmuma amatpersona ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu un rīkoties tā vārdā, bija atbildīga arī par šī uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu un likumos noteikto nodokļu samaksu valsts budžetā. Taču, mantkārīgu motīvu vadīta, persona ne tikai apzināti izvairījās no uzņēmuma nodokļu samaksas, bet arī sev kā uzņēmuma darbiniekam izmaksāja grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu neto darba samaksu 39 062,26 eiro apmērā. Vainīgā persona sniedza nepatiesu informāciju uzņēmuma grāmatvedei, kā rezultātā VID tika iesniegta nepatiesa informācija un netika nodrošināta nodokļu, t. sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, samaksa.

Kāds bija sods? Ar Rīgas pilsētas tiesas spriedumu2 persona tika atzīta par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 217.¹ pantā un 218. panta otrajā daļā. Persona sodīta ar sabiedrisko darbu uz 400 stundām, tai atņemtas tiesības ieņemt valdes locekļa amatu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī no personas par labu valstij tika piedzīta nodarītā kaitējuma kompensācija 63 016,62 eiro apmērā.

• Soda par aplokšņu algas izmaksāšanu, izmantojot ārvalstu bankas kontu

Kas notika? Persona, būdama zemnieku saimniecības vienīgais īpašnieks un finansiālo darbību veicējs, ar mērķi izvairīties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas samaksas reāli strādājošam, bet nereģistrētam darba ņēmējam izmaksāja grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu. Vainīgā persona, izmantojot tās rīcībā esošos zemnieku saimniecības naudas līdzekļus, no sava UAB “Revolut Bank” atvērtā bankas konta veica bezskaidras naudas pārskaitījumu uz darbinieka bankas kontu. Konkrētais darbinieks un attiecīgi arī viņam izmaksātā darba samaksa netika atspoguļota zemnieku saimniecības grāmatvedības dokumentos.

Kāds bija sods? Ar Rīgas pilsētas tiesas spriedumu3 tika apstiprināta starp prokuroru un vainīgo personu noslēgtā vienošanās un persona sodīta ar naudas sodu sešu tobrīd Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā (4200 eiro), atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatu uz vienu gadu. Savukārt zemnieku saimniecībai kā juridiskajai personai tika piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa desmit minimālo mēnešalgu jeb 7000 eiro apmērā. Tāpat solidāri no vainīgās personas un zemnieku saimniecības piedzīta VID pieteiktā kaitējumu kompensācija 5088,89 eiro apmērā.

• Piemēro aizliegumu nodarboties ar komercdarbību un piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumos

Kas notika? Vainīgā persona kā uzņēmuma faktiskais vadītājs aptuveni 26 darbiniekiem izmaksāja darba samaksu, to neuzrādot uzņēmuma grāmatvedības dokumentos – darba uzskaites grafikos, darba laika uzskaites tabelēs nenorādot faktisko darbinieku nostrādāto laiku, nesastādot algas aprēķina sarakstus un kases izdevuma orderus, kuros būtu norādīta faktiskās darba samaksas izmaksa. Vainīgā persona sniedza nepatiesu informāciju uzņēmuma grāmatvedei, tādējādi arī VID tika iesniegta nepatiesa informācija.

Kāds bija sods? Ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu4 persona tika atzīta par vainīgu Krimināllikuma 217.¹ pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar sabiedrisko darbu uz 240 stundām, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem. No personas piedzīta kompensācija par valstij nodarīto kaitējumu 14 303 eiro apmērā. Vienlaikus ar spriedumu tika apstiprināta starp uzņēmumu un prokuroru noslēgtā vienošanās, saskaņā ar kuru uzņēmumam piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – aizliegums divus gadus piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumu procedūrās.

• Var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītus sodus

Kas notika? Vainīgā persona, kas bija uzņēmuma valdes loceklis un faktiskais vadītājs, nolēma uzņēmuma darbu izpildei pieņemt darba ņēmējus un izmaksāt darba samaksu, kas netika uzrādīta uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē. Vainīgā persona darba ņēmējiem darba samaksu izmaksāja skaidrā naudā. Nolūkā izvairīties no nodokļu samaksas persona deva norādījumus uzņēmuma grāmatvedei, kas nebija informēta par uzņēmumā faktiski nodarbināto personu un nostrādāto stundu skaitu, sastādīt uzņēmuma ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, kurā netika norādīta informācija par šādiem darba ņēmējiem. Persona minētās darbības veica atkārtoti, uzņēmuma vārdā organizējot darījumu slēgšanu un izpildīšanu, ko veica faktiski nodarbinātie, bet uzņēmuma pārskatos neuzrādītie darbinieki, līdz ar to uzņēmums izvairījās no nodokļu samaksas lielā apmērā.

Kāds bija sods? Ar Rīgas pilsētas tiesas5 spriedumu apstiprināta starp prokuroru un vainīgo personu noslēgtā vienošanās, ar kuru persona atzīta par vainīgu Krimināllikuma 217.¹ pantā un 218. panta otrajā daļā paredzētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīta ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu uz diviem gadiem un trim mēnešiem. Brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un trim mēnešiem. Tāpat no personas piedzīta kaitējuma kompensācija par labu valstij 13 216,69 eiro apmērā un tiesāšanās izdevumi.

1 Hamkova, D., Liholaja, V. (sag.) Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes tiesu prakses apkopojums “Noziedzīgie nodarījumi darba tiesisko attiecību vidē: 1. Darba tiesības, 1.2. Krimināltiesību joma 2016.–2019. gads”.

2 Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 10. janvāra spriedums krimināllietā Nr. 15840050222.

3 Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 12. novembra spriedums kriminālprocesā Nr. 15840015222.

4 Kurzemes rajona tiesas 2024. gada 20. jūnija spriedums Latvijas Republikas vārdā Saldū. Lietas arhīva Nr. K69-0007-24/19.

5 Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 16. aprīļa spriedums lietā Nr. K77-1089-24/4.