Cīņā pret “aplokšņu algām” ar krimināltiesiskām metodēm vien nepietiek

Iepriekš vadījāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldi. Kāpēc piedalījāties konkursā uz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora posteni?

Konkursa komisijai bija vēlme iepazīties ar manu redzējumu, kas būtu uzlabojams likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas nozarē. Ir arī attiecīga pieredze. Uzvarēt konkursā nebija pašmērķis, jo izaicinājumu pietika pretkorupcijas lauciņā gan VID, gan valstī kopumā. Mans redzējums par veicamajiem pasākumiem pārliecināja komisiju, un tā es nokļuvu šajā amatā.

Lūdzu, īsumā iepazīstiniet, ar ko nodarbojas VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde!

Galvenie darbības virzieni ir saistīti ar finansēm, proti, rūpēties par valsts labklājību un apkarot noziedzību nodokļu apiešanas jomā visās tās izpausmēs un formās, izsekot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un atgūt tos valsts labā.

Otrs virziens ir noziedzīgu nodarījumu apkarošana muitas jomā, lai netiktu ievestas nelegālās preces, kā, piemēram, narkotikas, un akcīzes preces – degviela, cigaretes, alkohols.

Kopš sankciju noteikšanas pret Krieviju un Baltkrieviju ļoti apjomīgs un nozīmīgs virziens ir arī visu sankcionēto preču ievešanas un izvešanas apiešanas mēģinājumu atklāšana un izmeklēšana.

Stājoties amatā, esat teicis, ka jūsu darba prioritātes būs nepieļaut “aplokšņu algas” un sankciju pārkāpumus. Kāpēc tieši šādas prioritātes?

Tas ir komplekss jautājums.

Izmantojot tikai krimināltiesiskas metodes, apkarot “aplokšņu algas” nav iespējams. Ir svarīga sabiedrības izpratnes maiņa un dialogs ar nozarēm. Ja visa nozare strādā pēc vieniem noteikumiem, “aplokšņu algas” apkarot ir daudz reālāk.

Lai uzlabotu nodokļu nomaksas disciplīnu, būtiskas ir valdības, Finanšu ministrijas, VID un nozares iekšējās diskusijas un spēja mainīt uzvedības modeļus, būt moderniem, tiesiski domājošiem.

Līdz šim “aplokšņu algu” atklāšana lielākoties notiek, pateicoties sabiedrības iesaistei, kad iedzīvotāji ziņo VID un mēs spējam identificēt uzņēmumus un pret tiem vērsties.

Saņemam informāciju arī no citām tiesībaizsardzības iestādēm. Plānojam vēl aktīvāk sadarboties ar Finanšu izlūkošanas dienestu, bankām, nozaru asociācijām, kā arī vairāk analizēt VID rīcībā esošos datus.

Ja redzēsim, ka uzņēmums prioritārā nozarē darbiniekiem ilgstoši maksā algas, kas ir zem nozares vidējā atalgojuma, un VID lūgumi mainīt nodokļu nomaksas politiku nav veicinājuši situācijas uzlabojumu, ja, apstrādājot informāciju, VID pieņēmumi par “aplokšņu algām” apstiprināsies, veiksim pasākumus, lai apkopotu pierādījumus un vērstos pret šādiem uzņēmumiem.

Kurām prioritārajām nozarēm pievērsīsiet uzmanību?

Būvniecībai, mazumtirdzniecībai un vairumtirdzniecībai, kā arī kravu un pasažieru pārvadājumiem. Būvniecības nozarē uzmanību pievērsīsim valsts iepirkumiem, kur tiek apgrozītas lielas naudas summas un kur konkursu uzvarētāji vai apakšuzņēmēji maksā neadekvāti mazas algas. Akcents būs uz lielajiem uzņēmumiem, kuri nemaksā nodokļus.

Tradicionāli VID uzmanības lokā ir sabiedriskās ēdināšanas sfēra.

Cilvēki kļūst aktīvāki, jo ir piedzīvojuši situāciju, ka Covid-19 pandēmijas laikā, atrodoties dīkstāvē, nevarēja saņemt pienācīgus pabalstus, jo pirms tam bija kļuvuši par ēnu ekonomikas upuriem. Daudzi izvēlas ziņot, ja arī patlaban darba devēji pret viņiem rīkojas līdzīgi. Tas novērojams arī starp būvniecībā nodarbinātajiem.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam projektā iecerēts, ka “aplokšņu algu” problēmu mazinās, par primāro algas izmaksas veidu nosakot bezskaidras naudas izmaksu un pienākumu darba devējam informēt VID, ja darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Plāna projektā paredzēts arī ieviest t. s. “aplokšņu algu” rēķinu, respektīvi, ja nodokļu maksātāja (darbinieka) darba samaksa mēnesī ir par 80% mazāka, nekā vidējais atalgojums attiecīgās profesijas nozarē, un uzņēmums nevar sniegt pārliecinošus paskaidrojumus, varētu tikt izrakstīts “nodokļu kontroles rēķins” darbaspēka nodokļu iemaksu apmērā par samaksātās un aprēķinātās algas starpību.

Protams, bezskaidras naudas norēķini kaut ko maina, turklāt skaidras naudas norēķini nav moderni, tie rada riskus.

Diskusijās apspriežam finanšu pakalpojumu pieejamību –, vai bankomāts būs netālu no gatera, vai mazajos lauku veikalos vienmēr varēs veikt bezskaidras naudas norēķinus.

Runājot par “aplokšņu algu” rēķinu, 80% ir diskutabls rādītājs, jo jāņem vērā arī konkrētās nozares vai reģionālās īpatnības.

Mūsu pārvaldes loma ēnu ekonomikas plāna nemitīgā pilnveidē ir svarīga, jo strādājam praksē un, aizturot “aplokšņu algu” nemaksātājus, informējam politikas veidotājus par jaunākajām tendencēm, lai varētu veikt pretpasākumus.

Šeit arī saskatu Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lomu – spēt ātrāk “sajust temperatūru” konkrētās noziedzīgās darbībās.

Iepriekš vērsām uzmanību pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nenomaksai mazlietotu auto tirdzniecībā, kur oficiālie dīleri un tirgotāji konkurē ar ēnu ekonomikas darboņiem. Identificējām noteiktas shēmas, savlaicīgi sniedzām informāciju, pēc tam tika veiktas izmaiņas likumā (2023. gada 8. marta grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz, ka ziņas par auto iegādi ārvalstīs ir jāapliecina arī privātpersonām, un nosaka termiņu atsavināšanas aizliegumam auto, kuru fiziskā persona reģistrējusi pēc tā iegādes ārvalstī; šeit – red. piez.).

Plašāk >>

• Ar grozījumiem likumā vērsīsies pret privātpersonu iesaisti PVN shēmās lietotu auto tirdzniecībā.

Cik kriminālprocesu ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lietvedībā saistībā ar “aplokšņu algām”?

Šī gada astoņos mēnešos saistībā ar darbaspēka nodokļiem, tostarp nedeklarēto algu, uzsākti 29 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 22. Pieaug summas, kas figurē šajos kriminālprocesos.

Ja aizvadītajā gadā 74 kriminālprocesos valstij tika nodarīti zaudējumi gandrīz 2,9 miljonu eiro apmērā, tad šogad, līdz septembrim, – teju seši miljoni eiro (tie ir konstatētie zaudējumi tieši darbaspēka nodokļos – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un iedzīvotāju ienākuma nodoklī).

Būtiskas komponentes ēnu ekonomikā veido arī neuzrādītie ieņēmumi un darbinieki. 2022. gadā tie veidoja 29% no kopējās ēnu ekonomikas, turpretī neuzrādīto darbinieku komponente – 24,3%. Vai šim aspektam arī pievērsīsiet uzmanību?

Tas ir sarežģīts uzdevums, jo cilvēkus, kuri it kā nesaņem ienākumus, ir grūtāk analizēt – saprast, vai viņi sevi nodarbina vai ir pilnīgi neaktīva sabiedrības daļa, kas neiesaistās darba attiecībās, noskaidrot, kas ir viņu patiesie darba devēji.

Lai risinātu šo jautājumu, pieejamie dati ir jāanalizē kopā ar VID nodokļu administrāciju un Valsts darba inspekciju.

Jau esam secinājuši, ka viena no tām nozarēm, kur pastāv nelegālā nodarbinātība, ir būvniecība, īpaši remontdarbi un privātmāju celtniecība.

Pasākumi, kā novērst nelegālo nodarbinātību būvniecībā, ir iekļauti topošajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, taču apjomīga nelegālā nodarbinātība ir aktuāla problēma arī reģionos, mazajos gateros un mežistrādē.

Ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) drīzumā analizēsim datus un skatīsimies skaidrās naudas plūsmas, tostarp Latvijas reģionos. Jūsu minētās jomas mazajos lauku reģionos varētu būt īpaši aktīvas. Pēc datu analīzes redzēsim, kādas nozares tiks izgaismotas un kādas aktivitātes varētu tikt veiktas.

Vai uzskatāt, ka vajadzētu mainīt normatīvo regulējumu, lai sekmīgāk cīnītos ar “aplokšņu algām” un citiem ēnu ekonomikas faktoriem?

Pagaidām ar secinājumiem nesteigšos, pirmās darba nedēļas aizritēja ļoti strauji. Pārvalde diezgan ilgi bija bez vadītāja. Līdz ar to ir sakrājušies sarežģīti jautājumi, kas bija atlikti un tagad ir jārisina.

Otra jūsu darbības prioritāte ir nepieļaut sankciju, kas ir noteiktas konkrētu preču importa un eksporta darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju, pārkāpumus. Latvija ir Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, tāpēc neatļautu preču izvešana un ievešana ir īpaši būtiska. Pērn atbildīgās iestādes cēla trauksmi, ka pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju strauji palielinājās eksporta sūtījumu skaits uz Centrālāzijas valstīm. Tas bija viens no veidiem, kā tiek apietas sankcijas, – daļā gadījumu preces varētu būt nogādātas nevis uz norādīto galamērķa valsti, bet Krieviju. Vai joprojām bieži tiek konstatēti mēģinājumi apiet sankcijas?

Tas visiem ir jauns izaicinājums. Latvijai ir visgarākā robeža ar sankcionētajām valstīm, preču plūsmas šeit vēsturiski ir bijušas, un arī šobrīd sankciju apiešanas mēģinājumi tiek veikti lielā apjomā. Tas ir sadarbības jautājums gan ar trešajām valstīm, gan ES iekšienē, kā spējam ātri apstrādāt informāciju, jo skaidrs, ka pārkāpēji noziegumu izdarīšanas metodes maina zibenīgi.

Kā rīkoties gadījumā, ja ir tikai sankcionētā prece? Kā laikus panākt taisnīgu noregulējumu? Ja personas, kuras attiecīgos noziegumus izdara, atrodas trešajās, bieži vien sankcionētajās valstīs, tiesiskās sadarbības modeļi nedarbosies – mēs nevaram no šīm valstīm ne iegūt informāciju, ne lūgt izdot pārkāpumu izdarījušās personas.

Šajās situācijās svarīga ir sadarbība ar prokuratūru, respektīvi, kā spējam ātri pieņemt tiesisku lēmumu par rīcību ar sankcionēto preci – konfiscējam vai nosūtām atpakaļ.

Patlaban ir redzami pirmie labie piemēri, ka ir izdevies ātri noregulēt šos jautājumus, proti, esam spējuši savākt pierādījumus, ka prece ir apzināti sūtīta ar mērķi apiet sankcijas. Kopā ar prokuratūru esam vērsušies tiesā, un ar tiesas lēmumu manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu.

Gadījumos, kad pārkāpēji atrodas Latvijā vai ES, pastāv cits rīcības modelis. Mums ir jāspēj savākt pierādījumus un savlaicīgi vērsties pret pārkāpējiem, taču darbu sarežģī lielais starptautiskās sadarbības īpatsvars, tai skaitā ES dalībvalstu iekšienē.

Par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 84. pantā, proti, var tikt piemērots sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no četriem līdz astoņiem gadiem. Cik kriminālprocesu par sankciju apiešanu ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lietvedībā?

Par sankciju apiešanu līdz šī gada 31. augustam ir uzsākts 201 kriminālprocess. Piecos gadījumos izmeklēšanu esam pabeiguši, nosūtot lietas kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Tas nav daudz, tomēr ceru, ka ikvienai nākamajai lietai būs jāvelta mazāk pūļu. Jārēķinās, ka izmeklētāji šajās lietās sāka uzkrāt pieredzi tikai kopš 2022. gada vasaras.

Lai mazinātu sankciju pārkāpšanu, svarīga ir proaktīva darbība. Pārvaldei ir metodes, ar kurām cīnīties pret visa veida noziedzību. Arī sankcijas nav izņēmums – veiksim proaktīvas darbības, lai atklātu noziegumus. Noziedzība nedrīkst atmaksāties!