Sabiedriskajā apspriešanā: izmaiņas trauksmes celšanas regulējumā

Pirmais Trauksmes celšanas likums Latvijā tika pieņemts 2019. gadā, bet kopš 2022. gada spēkā ir jauna, pilnveidota likuma redakcija. Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem darba vidē, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, kā arī nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību. Likums aptver publisko un privāto sektoru.

Pērn tika sagatavots informatīvs ziņojumus par likuma ex post jeb pēcpārbaudes novērtējumu, uz kura pamata sagatavoti patlaban sabiedriskajai apspriešanai nodotie grozījumi tiesību akta pilnveidošanai. Ministru kabinets to pieņēma 2025. gada 21. janvāra sēdē.

Iecerēts, ka kontaktpunkts būs KNAB

Pašreizējais regulējums paredz, ka trauksmes cēlēju kontaktpunkts ir Valsts kanceleja.

Kontaktpunkta funkcijas ir sniegt atbalstu un konsultācijas trauksmes cēlējiem, koordinēt trauksmes celšanas mehānismu izveidi valstī un veicināt trauksmes celšanu un sabiedrības izpratni par to. Taču saskaņā ar grozījumu projektu no 2026. gada 1. janvāra kontaktpunkts tiktu pārcelts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).

“KNAB ir atbildīgs par valsts politikas izstrādi un sabiedrības izglītošanu korupcijas novēršanas jomā. Citās valstīs korupcijas novēršana ietver dažādas funkcijas, tostarp trauksmes celšanu. KNAB ir otra lielākā kompetentā institūcija Trauksmes celšanas likuma izpratnē, un tas ir uzkrājis nozīmīgu pieredzi darbā ar trauksmes cēlējiem,” teikts likumprojekta anotācijā.  

Izmaiņas ziņojuma iesniegšanā

Patlaban Trauksmes celšanas likums paredz, ka trauksmes cēlējs ziņojumu iesniedz, ievērojot Iesniegumu likuma 3. pantu un norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu.

Savukārt grozījumu projekts paredz noteikt, ka trauksmes cēlējs ziņojumu iesniedz, norādot tajā ziņas par sevi (vārds, uzvārds, kontaktinformācija) un to, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu.

Jāatgādina, ka jau šobrīd likums paredz: pēc tam, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzēja personas datus pseidonimizē. Ja iedzīvotājs ir iesniedzis anonīmu ziņojumu, tad nebūs iespējams saņemt likumā noteiktās aizsardzības garantijas.

Tāpat kā līdz šim, trauksmes cēlēja ziņojumu varēs iesniegt rakstveidā un elektroniskā veidā, kā arī mutvārdos. Taču grozījumu projektā precizēts, ka mutvārdos izteiktu trauksmes cēlēja ziņojumu varēs iesniegt, sazinoties pa tālruni vai, ja tas ir iespējams, izmantojot citus ziņapmaiņas veidus, kā arī tiekoties klātienē saprātīgā termiņā pēc trauksmes cēlēja lūguma:

• ja saziņa notiek pa tālruni vai izmantojot citu ziņapmaiņas veidu, kam ir ieraksta funkcija, tad ar trauksmes cēlēja piekrišanu veic ierakstu pastāvīgā un izgūstamā formā vai atbildīgā persona veic pilnīgu un precīzu sarunas pierakstu. Trauksmes cēlējam piedāvā iespēju pārbaudīt sarunas pierakstu un, ja nepieciešams, precizēt to, kā arī parakstīt;
• ja saziņa notiek pa tālruni vai lietojot citu ziņapmaiņas veidu, kam nav ieraksta funkcijas, tad atbildīgā persona sniegto informāciju noformē rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, un paraksta to. Trauksmes cēlējam piedāvā iespēju pārbaudīt sarunas pierakstu un, ja nepieciešams, precizēt to, kā arī parakstīt;
• ja trauksmes cēlēja ziņojumu iesniedz klātienē, tad ar trauksmes cēlēja piekrišanu nodrošina pilnīgu un precīzu klātienes tikšanās fiksēšanu. Tikšanos fiksē, ierakstot sarunu pastāvīgā un izgūstamā formā vai atbildīgajai personai noformējot sniegto informāciju rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlējam piedāvā iespēju pārbaudīt aizpildīto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu un, ja nepieciešams, precizēt to, kā arī parakstīt.

Papildina aizliegumus radīt nelabvēlīgas sekas

Attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību no nelabvēlīgām sekām, kādas varētu rasties trauksmes celšanas dēļ, līdztekus jau noteiktajiem aizliegumiem, piemēram, aizliegumam atlaist no darba, disciplināri vai citādi sodīt, mainīt amata nosacījumus, paredzēti jauni ierobežojumi, proti, aizliegts:

• iespaidot, iebiedēt, aizskart vai izstumt;
• radīt zaudējumus;
• iekļaut sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa informāciju, tādējādi apgrūtinot vai liedzot turpmāko darbību nozarē vai sektorā. Proti, runa ir par tā dēvētajiem melnajiem sarakstiem.

Likumprojektā precizēts, ka nelabvēlīgu seku radīšana ir “tieša vai netieša darbība vai bezdarbība, kas izraisa vai var izraisīt nelabvēlīgas sekas, tostarp draudi vai mēģinājums tās radīt”.

Attiecinās arī uz valsts noslēpumu

Atšķirībā no pašreizējā regulējuma grozījumu projekts paredz trauksmes celšanu attiecināt arī uz informāciju, kas satur valsts noslēpumu.

Ņemot vērā šādas informācijas nozīmību un sekas, ko var radīt tās izpaušana, likumprojektā noteikts: ja trauksmes celšana ir saistīta ar valsts noslēpumu, tad trauksmes cēlēja ziņojumu iesniedz attiecīgajā drošības iestādē klātienē, nepievienojot pierādījumus, kas satur valsts noslēpumu. “Tādējādi persona, kurai trauksmes celšanai par pārkāpumu nepieciešams izpaust valsts noslēpumu, patstāvīgi neraksta iesniegumu ar valsts noslēpumu saturošu informāciju un tādu informāciju nepievieno pielikumā, bet sākotnēji (pirms iesnieguma sagatavošanas) sazinās ar attiecīgo drošības iestādi un vienojas par tikšanos, kuras laikā izklāsta situāciju un puses vienojas par speciālu iesniegšanas kārtību šajā gadījumā, kas neapdraud ne valsts noslēpumu, ne pašu iesniedzēju,” skaidrots anotācijā.

“Delna”: Ir vēl vairāki aspekti, ko būtu lietderīgi iekļaut likuma grozījumos

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” atbalsta Trauksmes celšanas grozījumus. Šogad ir publicēts Trauksmes celšanas likuma izvērtējums. Tā izstrādē piedalījās gan Valsts kanceleja, gan “Delna”, un ir iegūts spēcīgs un argumentēts pamatojums likuma grozījumiem. Šobrīd piedāvātie grozījumi paredz vairākus uzlabojumus, piemēram, precizēt skaidrojumu, par kādiem pārkāpumiem ir iespējams ziņot, kā arī precizēt jautājumu par valsts noslēpumu saturošas informācijas ziņošanu, tāpat iecerēts paplašināt uzskaitījumu ar nelabvēlīgajām sekām, kādas ir aizliegts radīt trauksmes cēlējam.

Tomēr atbilstoši “Delnas” veiktajam likuma izvērtējumam ir vēl vairāki aspekti, ko likuma grozījumos būtu lietderīgi iekļaut. Piemēram, Trauksmes celšanas likumā joprojām nav paredzēts noteikt atbildību par iekšējās trauksmes celšanas sistēmas neizveidošanu. Tāpat likumprojektā nav skaidrots process, kā trauksmes cēlējam rīkoties, ja atklāta viņa identitāte.

Nav arī paplašināts saistītās personas termins: tajā joprojām iekļautas tikai tās juridiskās personas, kas pieder trauksmes cēlējam, bet ne tās, kas to ir atbalstījušas. Šie un citi jautājumi būtiski ietekmē trauksmes celšanas sistēmas darbību un nenodrošina pilnīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.