Krimināllikuma 61. pants paredz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda. Kriminālprocesa likuma 643. pants savukārt nosaka kārtību, kādā izskata jautājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda.

Saskaņā ar Krimināllikuma 61. panta otro daļu, ņemot vērā notiesātā personību un uzvedību soda izciešanas laikā, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja:

• notiesātais ir sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu;
• notiesātais atbilstoši iespējām ir labprātīgi atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu;
• notiesātajam pēc atbrīvošanas ir iespējas tiesiskā ceļā iegūt eksistences līdzekļus;
• ir pagājis kriminālsodu izpildi reglamentējošajā likumā noteiktais laiks pēc soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu un nav spēkā esošu sodu par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem;
• notiesātais risina un ir gatavs turpmāk risināt savas psiholoģiskās problēmas, kas izraisīja vai varētu izraisīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
• notiesātais piekritis ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, ja noziedzīgo nodarījumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ.

Saskaņā ar Krimināllikuma 61. panta 3.¹ daļu, ja atbilstoši šā panta 2.¹ daļā noteiktajam ir iespējama elektroniskās uzraudzības piemērošana, tad nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu var ierosināt, kad notiesātais faktiski ir izcietis: 

• ne mazāk kā vienu trešdaļu no noteiktā soda par mazāk smagu noziegumu; 
• ne mazāk kā pusi no noteiktā soda, ja tas piespriests par smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par tīšu noziegumu, un sodāmība par šo noziegumu nav noņemta vai dzēsta; 
• ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par sevišķi smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda un no jauna izdarījusi tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā; 
• ne mazāk kā divdesmit četrus gadus no brīvības atņemšanas soda, ja notiesātais ir persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums. 

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 643. panta pirmo daļu, Krimināllikuma 61. pantu vai 65. panta trešo vai 3.¹ daļu notiesāto nosacīti pirms termiņa atbrīvo no brīvības atņemšanas soda rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc soda izciešanas vietas, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes iesniegums. 

Nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda termiņu skaita no dienas, kad persona faktiski ir atradusies ieslodzījuma vietā, tātad no aizturēšanas vai apcietinājuma piemērošanas brīža.

Jūsu aprakstītajā situācijā šobrīd, visticamāk, brīvības atņemšanas sods nav izciests tādā apmērā, lai persona varētu pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību.

Apžēlošanas likuma 5. panta otrā daļa noteic, ka gadījumos, kad persona ir notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.

Savukārt saskaņā ar Apžēlošanas likuma 5. panta trešo daļu gadījumos, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda, bet, ja piespriests mūža ieslodzījums,– ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.