“Jaunās stratēģijas “Latvija 2050” izstrāde dod mums iespēju paskatīties tālāk par vienu Saeimas sasaukumu vai vienu valdību, ārpus politiskajām robežām un cikliskām debatēm. Tas liek uzdot pavisam citus jautājumus un vērtēt pēc citiem kritērijiem. Nevis par tiem, kas mūs šķir, bet par tiem, kas Latvijai patiešām ir nepieciešami ilgtermiņā. Tas nozīmē skaidras un drosmīgas izvēles par drošību, cilvēkkapitālu, demogrāfiju, ekonomikas modeli, reģionālo attīstību, mākslīgā intelekta revolūcijas ietekmi un valsts pārvaldību,” ievadot konferenci, teica Ministru prezidente Evika Siliņa.
Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, atklājot konferenci, uzsvēra, ka lielākais izaicinājums ir spēt formulēt kopīgu izpratni par to, kādu Latviju vēlamies redzēt pēc 25 gadiem, un kā to panākt apstākļos, kad globālā vide ir nestabila. “Latvijas sabiedrība, uzņēmēji, zinātnieki, kultūras un izglītības jomas pārstāvji, politikas veidotāji – mēs katrs skatāmies nākotnē ar savām cerībām un gaidām, un arī – katrs ar savu sapratni par izaicinājumiem. Un demokrātiskas valsts uzdevums ir ne tikai uzklausīt sabiedrības gaidas, bet nostiprināt tās ilgtermiņa politikas ietvarā. Un tieši tādēļ šodien mēs runājam par nākotni nevis kā lineāru laika nogriezni, bet kā savstarpēji saistītu jomu kopumu,” norādīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Konference pulcēja politikas veidotājus, akadēmiskās vides pārstāvjus, uzņēmējus, ekspertus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Diskusiju mērķis bija ne tikai prezentēt pētījuma “Latvija 2050” rezultātus, bet arī uzsākt plašāku sabiedrības dialogu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības izvēlēm.
Konferences diskusiju pamats bija LU rektora prof. Gundara Bērziņa ievadreferāts par Latvijas ilgtermiņa attīstības redzējumu nākamajiem 25 gadiem. Tajā uzsvērts, ka Latvija 2050. gadā būs cilvēkcentrēta, radoša, demokrātiska un ilgtspējīga valsts, kuras pamatus veido izglītota, vesela un saliedēta sabiedrība. Latviešu valoda un kultūra stiprina nacionālo identitāti un saliedētību, vienlaikus veidojot starptautiskas atpazīstamības, radošuma un inovāciju avotu.
“Latvija šobrīd atrodas nozīmīgā vēsturiskā posmā, kad saskaramies ar jauniem izaicinājumiem — sarežģīta ģeopolitiskā vide, sabiedrības novecošanās, tehnoloģiju straujas izmaiņas, klimata pārmaiņas un ekonomikas transformācijas nepieciešamība. “Latvija 2050” stratēģiskais ietvars ir izstrādāts, lai nodrošinātu Latvijas spēju ne vien reaģēt uz šiem izaicinājumiem, bet arī izmantot jaunās iespējas, kas var kalpot kā izrāviena un bagātības pamats nākamajām paaudzēm,“ uzsvēra LU rektors prof. Gundars Bērziņš.
Stratēģiskais ietvars nosaka, ka valsts attīstības centrā ir cilvēks — viņa drošība, labklājība, radošums un līdzdalība. Latvijas ekonomika tiek veidota kā augstas pievienotās vērtības, klimatneitrāla un efektīva, balstoties uz zaļo enerģiju, aprites ekonomiku, digitalizāciju un inovācijām. Valsts spēj nodrošināt drošību gan teritoriāli, gan kritiskajā infrastruktūrā un informatīvajā telpā, stiprinot uzticēšanos sabiedrībā un starptautiskajos partneros.
Konferencē tika prezentēti arī pētījuma laikā veiktās sabiedrības iesaistes rezultāti. LU vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa informēja par fokusgrupu diskusijām reģionos, kas izgaismojušas lokālo kopienu prioritātes, savukārt Irina Kuzņecova, Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS stratēģisko projektu vadītāja, prezentēja dialoga apļu rezultātus. Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas vadītāja Jānis Ķīnasts prezentēja “Desmit dizaina scenāriji 2050. gadam”.
“Latvija 2050” identificē piecus galvenos ilgtermiņa mērķus: izglītotu un veselu sabiedrību; nacionālo drošību un noturību; konkurētspējīgu un inovatīvu ekonomiku; modernu un efektīvu valsts pārvaldi ar spēcīgu pilsonisko sabiedrību; kā arī videi draudzīgu un digitāli attīstītu valsti.
Dienas gaitā notika četras šiem tematiem veltītas paneļdiskusijas. Paneļdiskusijā “Cilvēks” piedalījās eksperti — LU tenūrprofesore Inta Mieriņa, ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Diskusijā “Drošība” tikās Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja, LU pētniece Sigita Struberga, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, ārsts, Latvijas Valsts prezidents (2007-2011) Valdis Zatlers un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, LU profesore Inna Šteinbuka, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” viceprezidents Ingmārs Pūķis diskusijā “Labklājība” pārrunāja ekonomikas transformāciju, produktivitāti un konkurētspēju.
Diskusijā “Pārvaldība” piedlaījās SIA “KPMG Baltics” direktors Kristaps Kovaļevskis, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Valsts kancelejas Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītājs Jānis Endziņš un domnīcas “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” vadošā pētniece Iveta Kažoka.
“Latvija 2050” piedāvā skaidras rīcības trajektorijas, ņemot vērā demogrāfijas, tehnoloģiju, klimata un globālās konkurētspējas izaicinājumus, un paredz strukturālas reformas, kas nodrošinās Latvijas izaugsmi un labklājību nākamajām paaudzēm.
Stratēģijas ietvars piedāvā trīs scenārijus: optimistisko “Transformējošā noturība”, kas paredz strukturālas reformas un strauju izaugsmi; bāzes scenāriju “Inerce”, kur izaugsme paliek lēna; un pesimistisko “Negatīvā spirāle”, kas paredz risku stagnācijai bez reformām. Tikai mērķtiecīgas reformas un inovāciju ieviešana nodrošina Latvijas konkurētspēju, labklājību un ilgtspējību Eiropas un pasaules kontekstā.
Tāpat “Latvija 2050” paredz skaidru politikas instrumentu un monitoringa sistēmu ieviešanu, lai sasniegtu noteiktos mērķus, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp drošību, ekonomiku, sabiedrību un vidi. Tā apliecina Latvijas ambīciju būt par drošu, taisnīgu, videi draudzīgu un starptautiski atpazīstamu valsti, kuras centrā ir cilvēks un nākotnes labklājība.
Latvijai nepieciešams mērķtiecīgs un rīcībspējīgs valsts pārvaldes kurss, lai izmantotu iespējas un sagatavotos izaicinājumiem, ko rada demogrāfiskās tendences, tehnoloģiju attīstība un ģeopolitiskā vide.
LU vadošās pētnieces Ž. Ozoliņas prezentācija “Latvija 2050 – novadu skatījums”
