Saeimas priekšsēdētāja aicināja novērtēt to, kas mums ir – mūsu brīvību, valsti un valodu –, jo ikdienas steigā mēdzam piemirst mūsu vērtības. Mums visiem kopā ir sava zeme Latvija, ko mēs ar lepnumu varam saukt par savām mājām.
D.Mieriņa akcentēja, ka 1990.gada 4.maijs ir mirklis, kas neatgriezeniski mainīja mūsu valsts vēsturi – 138 “jā”, kas atbalsojās Augstākās padomes sēžu zālē, Vecrīgas ielās, Latvijā un visā pasaulē. Mūsu valsts jaunāko laiku vēsture sākās vietā, kur vairums būtu nobijušies. Tā sākās ar ticību brīvībai, kas pārauga drosmīgā rīcībā.
“Mūsu valsts vienmēr sākusies ar drosmīgiem cilvēkiem. Tādiem, kam neviens darbs nav bijis par grūtu. Cilvēkiem, kas spējuši dot vairāk, nekā pretī ņemt,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka arī šobrīd mums līdzās dzīvo neskaitāmi daudz drosmīgu cilvēku. Zemnieki un lauksaimnieki, kas rūpējas par mūsu zemi. Skolotāji, kas rūpējas par jaunās paaudzes izglītošanu. Mediķi, kas nodrošina veselības aprūpi. Iekšlietu struktūru darbinieki, kas ik dienas rūpējas par mūsu drošību un kārtības uzturēšanu. Jaunieši, kas brīvprātīgi piesakās valsts aizsardzības dienestā. Līdzcilvēki, kas aizvien rod jaunus veidus, kā palīdzēt un atbalstīt Ukrainu. Bruņotie spēki, kas pašaizliedzīgi ik dienas stāv mūsu valsts sardzē, stiprinot valsts drošību.
Runā īpaši izcelta sabiedrības loma valsts stiprināšanā. “Tieši šobrīd mums nepieciešama valstisko, cilvēcisko un arī savu kopīgo vērtību apzināšanās,” pauda D.Mieriņa.
Mēs dzīvojam pasaulē, kad aktualitātes mainās pa stundām, ne dienām, tomēr, neraugoties uz straujo tempu, mūsu pieņemtie lēmumi nedrīkst būt sasteigti un nepārdomāti. Saeimas priekšsēdētāja arī aicināja mazināt mākslīgo nošķīrumu starp sabiedrību un politikas veidotājiem, uzsverot, ka valsti veidojam mēs visi kopā.
Popularitāte un sava tēla spodrināšana laikā, kad mūsu sabiedrību sagaida aizvien jauni izaicinājumi, nav drosme, sacīja D.Mieriņa. “Vēlēšanu tuvums nedrīkst kļūt par attaisnojumu nepārdomātiem lēmumiem, kuru sekas būs jājūt sabiedrībai. Mums jāpieliek visas pūles, lai parūpētos par pamatlietām, kuras pieprasa mūsu tauta,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, vēršot uzmanību uz atbildīgas rīcības nozīmi mūsdienu straujajā pasaulē.
Runā akcentēta arī vienkāršības un ikdienas vērtību nozīme. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka patriotisms izpaužas nevis skaļos vārdos, bet gan ikdienas darbos – sakoptā vidē, koptā valodā, godprātīgi paveiktā darbā un cieņā pret savu zemi un cilvēkiem.
“Cieņa pret darbu rodas, to darot, un cieņa pret cilvēku sākas ar spēju pamanīt vērtību ikkatrā no mums,” uzsvēra D.Mieriņa, aicinot stiprināt savstarpējo cieņu un cilvēcību kā pamatu stiprai un noturīgai sabiedrībai.
