NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
Zaida Kalniņa
LV portāls
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Uzturlīdzekļi

Uzturlīdzekļi bērnam – vienkārša tēma, daudz jautājumu. Ieskats iesūtītajās e-konsultācijās

Uzturlīdzekļi bērnam jau daudzus gadus nemainīgi ir viena no populārākajām tēmām, par kuru interesējas LV portāla lasītāji. Lai gan likums ir bezkaislīgs un bez jebkādām atkāpēm nosaka absolūtu vecāku pienākumu uzturēt savus bērnus, dzīvē notiek dažādi un jautājumu tomēr netrūkst. Kam, kāpēc, kādā apmērā un cik ilgi – par to un citiem jautājumiem, kas iesūtīti LV portāla redakcijai par uzturlīdzekļu regulējumu, šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.

Runājot par uzturlīdzekļiem bērnam, galvenās lietas būtībā ir vienkāršas:

  • līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku – mātes un tēva – aizgādībā;
  • aizgādība ir abu vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu;
  • rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu;
  • bērna uzturēšana nozīmē ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu;
  • vecāku absolūts pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu;
  • ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās;
  • pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem;
  • bērna uzturēšanas pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs

Lai nebūtu tā, ka viens no vecākiem varētu paziņot, ka naudas viņam nav un tāpēc uzturlīdzekļus nemaksās, likums ir noteicis, ka neatkarīgi no jebkādām dzīves grūtībām (“mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu”) uzturlīdzekļi vismaz minimālajā apmērā jānodrošina katram savam bērnam.

Minimālo uzturlīdzekļu aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos, ņemot vērā valstī paredzēto minimālo darba algu un bērna vecumu.

Ja vecāku rocība atļauj, uzturlīdzekļu apmēru var noteikt lielāku. Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa.

 

Plašāk par tēmu >>

 

Pēc pilngadības

Likums cita starpā noteic, ka uzturēšanas pienākums neizbeidzas bērna 18. dzimšanas dienā, bet turpinās “līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt”.

Tā kā likumdevējs nav noteicis kritērijus, kā konstatēt, vai bērns spēj pats sevi apgādāt, Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secinājis: “Bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.”

Jāpiebilst, ka likumā noteiktajos gadījumos, ja vecāks nenodrošina uzturlīdzekļus, tos var saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, viņš var saņemt uzturlīdzekļus no fonda līdz 21 gada vecumam. Pilngadīgai personai uzturlīdzekļus no fonda neizmaksā, ja tā gūst ienākumus, kas pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru.

Jānorāda, ka arī pēc pilngadības sasniegšanas strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa, taču tad prasības pieteikums jāiesniedz pašam bērnam.

 

UZZIŅAI

Uzturlīdzekļu jomu regulējošie tiesību akti:

 

Labs saturs
Pievienot komentāru

Kas ir tiesībpratība?

Tiesībpratība = izpratne par tiesībām un pienākumiem + spēja tās īstenot reālās dzīves situācijās.*

Tiesiski izglītoti iedzīvotāji veido stipru demokrātisku sabiedrību.

Tiesībpratība palīdz:

        • izprast dažādas valsts un ikdienas dzīves norises;
        • kritiski vērtēt dažādos avotos pieejamo informāciju;
        • aizsargāt savas tiesības un intereses, kad tas ir nepieciešams. 

Lai mēs dzīvotu drošā un labklājīgā vidē, ne mazāk svarīgi ir katram zināt savus pienākumus un tos godprātīgi pildīt. 

 

Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025

Pētījuma kopsavilkums un prezentācija 

Pētījuma “Latvijas iedzīvotāju tiesībpratība 2025” rezultāti

“Latvijas Vēstnesis” – tavai tiesībpratībai

Mūsu Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”.

Lai palīdzētu katram īstenot šīs pamattiesības praksē un vieglāk orientēties tiesību pasaulē, “Latvijas Vēstnesis” nodrošina valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu.** 

 

Tās ir četras savstarpēji saistītas vietnes – noderīgi palīgi tiesību aktu izpratnei:

    • Vestnesis.lv – tiesību aktu un paziņojumu oficiālā publikācija;
    • Likumi.lv – tiesību aktu datubāze sistematizētā veidā;
    • LVportals.lv – skaidrojumi, viedokļi, likumi praksē;
    • Juristavards.lv – žurnāls tiesiskai domai un praksei profesionāļiem.

Palīgs ikdienai: iespējas, ko piedāvā Likumi.lv un Vestnesis.lv


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI