Uzturlīdzekļi bērnam – vienkārša tēma, daudz jautājumu. Ieskats iesūtītajās e-konsultācijās

Runājot par uzturlīdzekļiem bērnam, galvenās lietas būtībā ir vienkāršas:

• līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku – mātes un tēva – aizgādībā;
• aizgādība ir abu vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu;
• rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu;
• bērna uzturēšana nozīmē ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu;
• vecāku absolūts pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu;
• ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās;
• pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem;
• bērna uzturēšanas pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs

Lai nebūtu tā, ka viens no vecākiem varētu paziņot, ka naudas viņam nav un tāpēc uzturlīdzekļus nemaksās, likums ir noteicis, ka neatkarīgi no jebkādām dzīves grūtībām (“mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu”) uzturlīdzekļi vismaz minimālajā apmērā jānodrošina katram savam bērnam.

Minimālo uzturlīdzekļu aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos, ņemot vērā valstī paredzēto minimālo darba algu un bērna vecumu.

Ja vecāku rocība atļauj, uzturlīdzekļu apmēru var noteikt lielāku. Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa.

Pēc pilngadības

Likums cita starpā noteic, ka uzturēšanas pienākums neizbeidzas bērna 18. dzimšanas dienā, bet turpinās “līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt”.

Tā kā likumdevējs nav noteicis kritērijus, kā konstatēt, vai bērns spēj pats sevi apgādāt, Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secinājis: “Bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.”

Jāpiebilst, ka likumā noteiktajos gadījumos, ja vecāks nenodrošina uzturlīdzekļus, tos var saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, viņš var saņemt uzturlīdzekļus no fonda līdz 21 gada vecumam. Pilngadīgai personai uzturlīdzekļus no fonda neizmaksā, ja tā gūst ienākumus, kas pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru.

Jānorāda, ka arī pēc pilngadības sasniegšanas strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa, taču tad prasības pieteikums jāiesniedz pašam bērnam.