Minimālajai algai pieaugot no 700 līdz 740 eiro, 2025. gadā palielināsies arī minimālo uzturlīdzekļu apmērs, kas vecākam ir jānodrošina katram savam bērnam. Pēc ilgāka pārtraukuma tiks paaugstināti arī uzturlīdzekļi, kurus izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonds.
Minimālo uzturlīdzekļu aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā valstī noteikto minimālo darba algu un bērna vecumu.
2025. gadā minimālās algas apmērs pieaugs par 5,7%, sasniedzot 740 eiro. Tas nozīmē, ka mainās arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs.
Ņemot vērā bērna vecumu, tas ir šāds:
LV portālam bieži tiek iesūtīti jautājumi par to, vai uzturlīdzekļi tiešām ir jāmaksā arī tad, ja otram vecākam ir izveidojusies jauna ģimene, pašam jāuztur vairāki bērni no citām attiecībām, un citās sarežģītās situācijās, kādas piespēlējusi dzīve.
Likums šajā ziņā ir nelokāms un ļoti stingrs. Civillikuma 179. pants nosaka vecāku – mātes un tēva – pienākumu samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Šis pienākums nebeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem.
Tātad pienākums gādāt par savu bērnu saglabājas arī tad, ja vecāku dzīves ceļi ir šķīrušies un ir izveidojušās jaunas ģimenes.
Lai novērstu situācijas, kad kāds no vecākiem apgalvo, ka viņam nav finansiālu iespēju uzturēt savu bērnu, likumdevējs ir noteicis, ka neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu katram vecākam ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam vismaz minimālos uzturlīdzekļus, ko nosaka Ministru kabinets (Civillikuma 179. panta piektā daļa).
Tātad likums noteic, ka vecāki nekādos apstākļos nevar tikt atbrīvoti no pienākuma uzturēt bērnu. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pienākums apgādāt bērnu ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums un šādu ar likumu uzliktu pienākumu bērna vecāki nevar atcelt pēc sava ieskata.1
Civillikuma 177. pantā ir detalizēti paskaidrots, kas ir ietverts jēdzienā “bērna uzturēšana”. Tā ir ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana, izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Kā redzams no uzskaitījuma, kas nepieciešams bērna attīstībai ikdienā, piemēram, atsevišķas vērtīgas dāvanas bērnam neatbrīvo vecāku no uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma. Arī Augstākās tiesas judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka bērna aprūpes nodrošināšanai nepieciešami naudas līdzekļi.2 Ja bērns nav pilngadīgs, tad tie jāizmaksā tam vecākam, kurš ikdienā uzrauga un rūpējas par bērnu.
Ja vecāku rocība atļauj, tad uzturlīdzekļu apmēru var noteikt arī lielāku par minimālo. Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa.
|
|
Situācijā, kad vecāks kaut kādu iemeslu dēļ nevar vai apzināti nevēlas nodrošināt uzturlīdzekļus, otrs vecāks vai aizbildnis, kā arī pilngadību sasniedzis bērns, kas līdz 21 gada vecumam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, ir tiesīgs vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda.
Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs ir fiksēta summa, ko neietekmē minimālās algas izmaiņas.
Šī summa noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 616 “Noteikumi par izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru no Uzturlīdzekļu garantiju fonda”, kas reizi trijos gados jāpārskata, ievērojot valsts budžeta iespējas.
Valdība to ir izdarījusi šogad, un 2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 616.
Tas nozīmē, ka ar nākamo gadu uzturlīdzekļus no fonda par pilnu kalendāra mēnesi izmaksās šādā apmērā:
SVARĪGI! Ņemot vērā, ka izmaksas no fonda tiek veiktas par iepriekšējo mēnesi, jārēķinās, ka uzturlīdzekļus par janvāri jaunajā apmērā izmaksās 2025. gada februārī.
Savukārt 2025. gada janvārī izmaksas no fonda tiks veiktas par 2024. gada decembri apmērā, kāds bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.
Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk uzturlīdzekļi no fonda netiks izmaksāti pilngadību sasniegušajiem bērniem, ja viņi saņem ienākumus vismaz minimālās algas apmērā vai iegūst augstāko izglītību.
Neraugoties uz valsts garantēto uzturlīdzekļu palielināšanos, tie 2025. gadā būs par trešdaļu mazāki nekā minimums, kas saskaņā ar likumu katram vecākam jānodrošina savam bērnam.
Lielo atšķirību var skaidrot ar ierobežotām valsts budžeta iespējām, jo fonda līdzekļi veidojas nevis no sociālajām iemaksām, bet gan valsts pamatbudžeta – visu nodokļu maksātāju līdzekļiem. Tādējādi papildu garantiju ietekmē valsts ekonomiskās iespējas, un to var ierobežot tādā veidā, lai no tās labumu gūtu iespējami vairāk bērnu, tā pirms vairākiem gadiem secinājusi arī Satversmes tiesa Nr. 2010-18-01.
Līdzīgi kā Augstākā tiesa, arī Satversmes tiesa tolaik sprieda, ka nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Savukārt valsts noteiktajai papildu garantijai, proti, Uzturlīdzekļu garantiju fondam, ir sekundāra loma.
Valsts iespējas atbalstīt vecākus, kuri saskārušies ar grūtībām piedzīt uzturlīdzekļus, ietekmē arī lielais negodprātīgo vecāku skaits un kopējais parāds valstij. Kopējais nedzēstais parāds par izmaksātajiem uzturlīdzekļiem 2024. gada 1. decembrī bija 446 229 251 eiro un par aprēķinātajiem likumiskajiem procentiem – 125 721 188 eiro, LV portālu informēja fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne.
Šī gada vienpadsmit mēnešos no fonda ir izmaksāti uzturlīdzekļi 40 853 bērnu uzturam 45,7 miljonu eiro apmērā. No parādniekiem regresa kārtībā atgūti līdzekļi 15,2 miljonu eiro apmērā.
Atbildot uz jautājumu, vai pēc izmaksājamo uzturlīdzekļu palielināšanas fondam neizsīks nauda, L. Sparāne norāda: “Lai gan kopējā parāda summa pieaug, jo katru mēnesi izmaksātie uzturlīdzekļi ir lielāki nekā atgūtie līdzekļi, tomēr kopumā izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs samazinās un ilgtermiņā pieaug atgūto līdzekļu procentuālā attiecība pret izmaksātajiem uzturlīdzekļiem.” Fonda administrācija neprognozē iesniedzēju skaita pieaugumu, jo palielinās ne tikai minimālais uzturlīdzekļu apmērs, bet arī vecāku ienākumi un spēja nodrošināt bērnus. Ietekme ir arī demogrāfiskajai situācijai – novērojama tendence samazināties uzturlīdzekļu saņēmēju (iesniedzēju) skaitam un līdz ar to arī izmaksāto uzturlīdzekļu apmēram.
1 Aizgādība, saskarsme, uzturlīdzekļi. Senāta judikatūras atziņas (2006. gads–2022. gada septembris). Pieejams: https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/6_Judikatura/Tiesu_prakses_apkopojumi/2022/Aizgadiba_saskarsme_uzturlidzekli_2022.docx
2 Turpat.
