Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Civillikumā visiem vecākiem ir noteikts pienākums aprūpēt un uzturēt savus bērnus. Tomēr dzīvē mēdz gadīties dažādi. Ja vecāku ceļi šķiras, nereti, par vienu no lielākajiem domstarpību iemesliem kļūst jautājums, kā māte un tēvs turpmāk īstenos kopīgu aizgādību, kas ietver ne tikai dāvanas un tikšanās brīvdienās un svētkos, bet arī iesaistīšanos bērna ikdienas finansiālajā aprūpē. Vienkāršiem vārdiem – tam vecākam, kurš ikdienā nedzīvo kopā ar bērnu, ir pienākums dot uzturlīdzekļus, par kuru apmēru vecākiem ir jāvienojas.
Civillikuma 179. panta pirmā daļa paredz abu vecāku – gan tēva, gan mātes – pienākumu uzturēt bērnu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli. Tēvam un mātei šis pienākums ir līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
Vienlaikus, lai novērstu situācijas, ka kāds no vecākiem var paziņot, ka naudas un iespēju nopelnīt nav un tāpēc uzturlīdzekļu nebūs, šī paša 179. panta piektā daļa paredz gan tēvam, gan mātei, neatkarīgi no viņu spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, pienākumu nodrošināt katram savam bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Uzturlīdzekļu piedziņas jautājumi ir aktuāli daudziem vecākiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ģimenes ar vienu no vecākiem, kas dzīvo kopā ar vienu vai vairākiem nepilngadīgajiem bērniem, ir izplatītākais ģimenes tips Latvijā (23,6%). Savukārt summas, kas izmaksātas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda to vecāku vietā, kuri kaut kādu iemeslu dēļ uzņemties rūpes par saviem bērniem izvairās vai nespēj, ataino, ka tā ir milzīga sabiedrības problēma. 2020. gadā ar valsts garantētajiem uzturlīdzekļiem tika nodrošināti 46 875 bērni, izmaksājot vairāk nekā 56 miljonus eiro. Kopējais uzturlīdzekļu parāds valstij ir sasniedzis 429 miljonus eiro.
Raidījumā “Uzturlīdzekļu bērnam apmērs un to piedziņa” kopā ar ekspertiem – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktoru EDGARU LĪCĪTI un zvērinātu advokāti DANU RONI – tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:
Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”
#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”; “Twitter”; “Youtube” un “Instagram”.
***
UZZIŅAI
Desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu un ekspertu skaidrojumiem par tā piemērošanu noteiktās dzīves situācijās. Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā darba līgums, ceļa servitūts, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām, uzturlīdzekļu apmērs un piedziņa, vecāku un bērna saskarsmes tiesības, mantojuma tiesības, cilvēku ar invaliditāti tiesības, klientu datu drošība, pacienta pilnvara ārstniecības procesā, senlietu kolekcionēšanas regulējums u. c.
Plašāk par projektu: Sācies desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!”
Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “Youtube” kanālā.
