FOTO: Freepik.
Izsludināti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, ar kuriem noteikts, ka valsts garantētos uzturlīdzekļus no šī gada 1. septembra būs tiesības saņemt arī tad, ja pilngadību sasniedzis bērns, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un vēl nav 21 gadu vecs, iegūst vispārējo izglītību ārvalstīs.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz tiesības saņemt uzturlīdzekļus no fonda (ja vecāks tos nenodrošina) arī bērniem pēc pilngadības sasniegšanas ar nosacījumu, ka viņi turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai.
Līdz šim likums paredzēja priekšnosacījumu, ka pilngadību sasniegušajam jaunietim izglītība ir jāiegūst Latvijas Republikā. Tagad šis ierobežojums no likuma ir svītrots.
Grozījumu anotācijā paskaidrots, ka tādējādi “tiks ievērots vienlīdzības princips pret pilngadīgiem jauniešiem, kuri vēlas turpināt izglītošanos kādā no vispārējas izglītības iestādēm Latvijas Republikā vai ārvalstīs, par kuriem tiek maksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, gadījumos, kad viens vai abi vecāki nepilda savu pienākumu un nenodrošina uzturlīdzekļus”.
Uz netaisnīgo ierobežojumu iepriekš vērsa uzmanību Tiesībsarga birojs, norādot, ka “vajadzība pēc uzturlīdzekļiem ir vienlīdz svarīga kā skolēniem, kas mācās Latvijā, tā arī tiem, kas mācās ārvalstīs. [..] Uzskats, ka skolēniem, kas mācās ārvalstīs, nebūtu svarīgi saņemt sociālo atbalstu uzturlīdzekļu veidā, būtu pretējs likuma mērķim”.
Vienlaikus likumā ir saglabātas citas prasības, piemēram, par Latvijā deklarēto dzīvesvietu. Valsts garantētie uzturlīdzekļi netiek izmaksāti, ja jaunietis iegūst izglītību augstākās izglītības iestādē. Tādā gadījumā tie jāpiedzen no vecāka tiesas ceļā.
