Šķirot laulību pie notāra, vienošanās par bērna aizgādību turpmāk jāslēdz notariāla akta formā, kas izpildāms kā tiesas spriedums

Likums neregulēja rakstveida vienošanās formu

Līdz šim zvērināts notārs varēja šķirt laulību, ja laulātajiem par to nebija strīda un viņi bija noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgās mantas sadali un kopīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem.

Likums nenoteica to, kādā formā slēdzama vienošanās. Ja vecāki vēlējās, tad vienošanos par bērna uzturlīdzekļiem varēja taisīt kā notariālo aktu divos veidos:

• kā vienkāršu notariālo aktu – ja tas netiek izpildīts, tad prasītājam ir jāsniedz prasība tiesā (izpildu aktu izsniedz tiesa);
• kā notariālo aktu, kas tiek noslēgts atbilstoši Notariāta likuma D¹ sadaļai un ir izpildāms tiesas sprieduma izpildes kārtībā (prasītājam nav jāvēršas tiesā, jo izpildu aktu izsniedz zvērināts notārs).

Savukārt daļā par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām Notariāta likuma D¹ sadaļa līdz šim vispār neparedzēja iespēju vienošanos noslēgt kā notariālo aktu, kas būtu izpildāms kā tiesas spriedums. Tas nozīmēja, ka situācijā, kad, piemēram, kāda puse vienošanos par saskarsmi nepildīja, otrai pusei savas un bērna tiesības uz saskarsmi bija jāaizstāv tiesā.

Privātas vienošanās bija nepārdomātas un sasteigtas

Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” anotācijā, praksē konstatēts, lai ātrāk šķirtu laulību, laulātie mēdz noslēgt formālu privātu vienošanos, nenovērtējot to, ka vienošanās bērna aprūpes un saskarsmes jautājumos ir svarīga nevis kā priekšnosacījums laulības šķiršanai bezstrīdus kārtībā, bet gan kā juridisks dokuments, kas regulēs vecāku tiesības ilgtermiņā.

Tādēļ nereti pēc laulības šķiršanas vecāki tik un tā tiesājas gan par saskarsmes, gan aizgādības tiesībām, kaut arī pie notāra bija apliecinājuši, ka par šiem jautājumiem strīda nav.

Tādos gadījumos, lai pierādītu savu prasījumu pamatotību, konfliktā tiek iesaistīts arī bērns, kas kļūst par strīda galveno objektu. Bērns šādā situācijā cieš no vecāku domstarpībām un ir spiests piedalīties dažādu valsts institūciju procesos, kas rada papildu stresu un var atstāt būtiskas sekas uz viņa emocionālo attīstību.

Vienošanās saturam par saskarsmes tiesībām jābūt detalizētam

1. martā stājas spēkā grozījumi Civilprocesa likumā un grozījumi Notariāta likumā, ar kuriem tiek mainīta līdzšinējie laulības šķiršanas pie notāra priekšnoteikumi. Izmaiņu galvenais mērķis ir aizsargāt bērnu tiesības un pēc iespējas novērst tādas situācijas, ka vecākiem pēc laulības šķiršanas paliek neatrisināti strīdi par bērna aprūpi (aizgādību, uzturlīdzekļiem, saskarsmes tiesību izmantošanu).

Tas nozīmē, ka turpmāk, šķirot laulību pie notāra, vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem būs jāapliecina notariālā akta formā, kas izpildāms kā tiesas spriedums (Notariāta likuma D¹ sadaļā noteiktajā kārtībā). 

Papildus jau minētajām izmaiņām grozījumi paredz, ka, slēdzot vienošanos par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem, notariālajā aktā būs skaidri jānosaka:

• saskarsmes izmantošanas kārtība, laiks un vieta;  
• pienākumu un izdevumu sadale starp pusēm saskarsmes tiesību īstenošanai;
• vienošanās pārskatīšanas nosacījumi (ja nepieciešamas izmaiņas nākotnē).

Tātad šķirt laulību pie notāra, noslēdzot vien privātu vienošanos par kopīgā bērna aprūpi, vairs nebūs iespējams. Vienošanās saturam par saskarsmes tiesību īstenošanu ir jābūt ļoti precīzam (norādot tikšanās kārtību, laiku un vietu), lai to būtu iespējams izpildīt arī piespiedu kārtā.

Savukārt laulāto mantas sadales jautājumus puses joprojām varēs risināt privāti vai pie notāra pēc savas izvēles.

Vienlaikus jānorāda, ka jaunais regulējums pieļauj taisīt notariālo aktu par saskarsmes tiesību īstenošanu ar bērnu, kas izpildāms kā tiesas spriedums (Notariāta likuma D¹ sadaļas kārtībā) arī gadījumos, kas  nav saistīti ar vecāku laulības šķiršanu (piemēram, Civillikumā noteiktos gadījumos par saskarsmes tiesības īstenošanu ar vecvecākiem, vai gadījumā, ja vecāki nav precējušies).

Vienošanās par bērna aprūpi izstrādē iesaistīsies notārs

Notariāta likums noteic, ka notārs pirms notariālā akta taisīšanas noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu, izskaidro iespējamās tiesiskās sekas, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.

Tas nozīmē, ka bezstrīdus laulības šķiršanas procesa ietvaros vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem tiks veidota, ņemot vērā pušu pausto gribu zvērinātam notāram.

Vecākiem, slēdzot vienošanos, būs jāapzinās: ja šī vienošanās netiks izpildīta, tad saistību varēs nodot piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Vienlaikus, ja notārs konstatēs, ka starp pusēm pastāv strīds par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem, tad šķirt laulību bezstrīdus kārtībā pie zvērināta notāra nevarēs. Attiecīgi, lai šķirtu laulību un panāktu noregulējumu par bērna aprūpes jautājumiem, būs jāvēršas tiesā.

Par bērna aprūpes un saskarsmes tiesību vienošanās nepildīšanu varēs piemērot naudas sodu

Grozījumi Civilprocesa likumā vienlaikus paredz: ja Notariāta likuma D¹ sadaļā noteiktajā kārtībā taisītie notariālie akti par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām netiek pildīti, tad piemērojamas 620.¹⁸ un 620.²⁵ pantā paredzētās civilprocesuālās sekas. Tiesu izpildītājs par to informēs tiesu, kas varēs piemērot vecākam naudas sodu līdz 1500 eiro.

Notariālā akta par saskarsmes tiesībām piespiedu izpildei paredzēts noilgums

Izmaiņas Notariāta likuma 107.⁴ pantā paredz, ka notariālo aktu par saskarsmes tiesībām prasītājs var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei triju gadu laikā no attiecīgā notariālā akta (vienošanās) taisīšanas dienas.

Ja notariālais akts nav iesniegts zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei triju gadu laikā no attiecīgā notariālā akta (vienošanās) taisīšanas dienas, tad saskarsmes kārtības noteikšanu var prasīt vispārējās prasības tiesvedības kārtībā.

Tas nozīmē – ja no vienošanās noslēgšanas dienas ir pagājuši trīs gadi un līdzēji nav noslēguši jaunu vienošanos vai taisījuši izmaiņas notariālajā aktā, tad jebkuri jautājumi par saskarsmes tiesību saturu un kārtību ir risināmi, ceļot prasību tiesā. Notariālā akta izpildāmība izbeidzas arī tad, ja kāds no līdzējiem tiesā ir iesniedzis prasību par saskarsmes tiesību jautājumiem.1

Trīs gadu izpildes noilguma termiņš paredzēts, lai novērstu situācijas, ka vecāku noteiktā saskarsmes kārtība pēc ilgāka laika kļūst neaktuāla vai nepiemērota bērnam (piemēram, ja mainās bērna ikdienas paradumi, nodarbību laiki, attiecības ar vecākiem) un var būt neizpildāma. Savukārt, ja vecāki nebūs atbilstoši vienojušies par izmaiņām, tad par notariālajā aktā noteiktās saskarsmes īstenošanas kārtības neievērošanu vecākam tāpat varēs iestāties sekas (varēs nodot piespiedu izpildei).

Vienlaikus, ja zvērināts notārs atteiksies izsniegt notariālo izpildu aktu par saskarsmes tiesību piespiedu izpildi sakarā ar prasījuma noilgumu vai arī kāds no vecākiem vērsīsies tiesā par saskarsmes tiesībām, tas neliegs notāram izsniegt notariālo izpildu aktu par noslēgtās vienošanās piespiedu izpildi daļā par aizgādību un uzturlīdzekļu samaksu, ja nebūs iestājies Notariāta likuma 107.⁴ panta pirmajā daļā norādītais, proti, kreditors notariālo aktu varēs iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas.2

Strīda risināšanai vēl arvien varēs vērsties tiesā

Tātad, ja vecākiem pēc vienošanās noslēgšanas radīsies domstarpības, viņi joprojām varēs vērsties tiesā vispārējā kārtībā, t. sk. lūgt tiesu apturēt notariālā akta piespiedu izpildi.

Vienlaikus jāņem vērā:

• ja pirms prasības celšanas ir noslēgts Notariāta likuma D¹ sadaļā noteiktajā kārtībā izpildāms notariālais akts par aizgādību vai saskarsmes tiesībām, tad prasības pieteikumā (skat. Civilprocesa likuma 128. pantu) ir jānorāda zvērināts notārs, kurš taisījis notariālo aktu par aizgādību vai saskarsmes tiesībām, notariālā akta datums un reģistra numurs;
• pagaidu aizsardzība pirms prasības celšanas (skat. Civilprocesa likuma 139. pantu) nav pieļaujama, ja iespējamā prasītāja tiesību aizskārums izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām un ir noslēgts Notariāta likuma D¹ sadaļā noteiktajā kārtībā izpildāms notariālais akts par aizgādību vai saskarsmes tiesībām. Par pagaidu aizsardzības noteikšanu tiesa varēs lemt tikai pēc civillietas ierosināšanas par aizgādības un saskarsmes tiesībām, bet līdz tam nepieciešams ievērot notariālā akta formā noslēgto vienošanos par aizgādību un saskarsmes tiesībām3.

1 Ose D., Krūmiņš M. Notariālais akts par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām un tā piespiedu izpilde. Jurista Vārds, 10.02.2026., Nr. 2 (1420), 34.–39. lpp.

2 Turpat.

3 Turpat.