Vienošanās par uzturlīdzekļiem – notariāls akts vai privāts dokuments. Kāda atšķirība?

Kādā formās var noslēgt vienošanos par uzturlīdzekļiem?

Latvijas tiesību akti nenosaka obligātu darījuma formu, kādā būtu jānoslēdz vienošanās par uzturlīdzekļu maksājumiem. Pienākums nodrošināt savam bērnam uzturlīdzekļus ne mazāk par Ministru kabineta noteikto apmēru izriet no likuma1.

Taču, ja vecāki ir izlēmuši noslēgt rakstisku vienošanos par periodiskiem maksājumiem nepilngadīgam bērnam, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Anta Maldupe-Krūmiņa norāda uz vairākām izvēles iespējām, kā līdzēji var rīkoties:

1. sagatavot vienošanās projektu pašiem un parakstīt privātā kārtībā;
2. lūgt sagatavot vienošanās projektu notāram, bet parakstīt to privātā kārtībā;
3. apliecināt pie zvērināta notāra savu parakstu īstumu uz A vai B punktā minētās vienošanās;
4. sagatavot vienošanās projektu pašiem vai lūgt to sagatavot notāram un apliecināt šo vienošanos notariālā akta formā, kas izpildāms tiesas sprieduma kārtībā.

"Punktos A, B un C minētās vienošanās atzīstamas par privātiem dokumentiem neatkarīgi no tā, vai ir pie zvērināta notāra apliecināts parakstu īstums vai nav," uzsver A.Maldupe-Krūmiņa. Notariāls akts ir tikai D piemērā nosauktā vienošanās.

Kādas ir notariāla akta formā noslēgtas vienošanās priekšrocības?

"Ir svarīgi atzīmēt lielo atšķirību starp minētajiem vienošanās veidiem," uzsver zvērināta notāre. Tikai un vienīgi notariāla akta formā taisītu vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem var nodot izpildei tiesas spriedumu izpildes kārtībā.

"Latvijas tiesību akti nenosaka obligātu darījuma formu, kādā būtu jānoslēdz vienošanās par uzturlīdzekļu maksājumiem."

To paredz Notariāta likuma 107.¹ panta pirmās daļas 3. punkts, kur teikts – notariāla akta formā taisītas vienošanās par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem ir izpildāmas Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā.

"Tas nozīmē, ka Notariāta likuma D¹ sadaļā ir izveidots atvieglots līgumsaistību piespiedu izpildes mehānisms, kas ļauj nevērsties tiesā, bet gan pie zvērināta notāra, lai saņemtu izpildu dokumentu," skaidro A.Maldupe-Krūmiņa. Līdz ar to situācijā, ja notariālā akta formā noslēgtā vienošanās par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem netiek pildīta, uzturlīdzekļu saņēmējam ir atvieglots uzturlīdzekļu piedziņas mehānisms:

1. vecāks, kuram jāsaņem uzturlīdzekļu maksājums nepilngadīga bērna uzturam, vēršas pie zvērināta notāra, kura lietvedībā atrodas noslēgtais notariālais akts, un iesniedz iesniegumu par saistību nodošanu izpildei;
2. zvērināts notārs triju darba dienu laikā izsniedz notariālo izpildu aktu par periodisko uzturlīdzekļu piedziņu, kurā tiek ietverta ne vien uzkrātā parāda summa, bet arī norāde par ikmēneša (vai citā vienošanās tekstā norādītā periodā) piedzenamajiem uzturlīdzekļu maksājumiem;
3. vecāks ar notariālo izpildu aktu vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kurš veic attiecīgas izpildu darbības.

Cik izmaksā noslēgt vienošanos notariālā akta formā?

Apliecinot notariālo aktu – vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, tiek piemērota Ministru kabineta noteikumu Nr. 737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" 6. punktā minētā zvērināta notāra atlīdzība, kas atkarīga no darījuma summas, par kādu vecāki noslēdz vienošanos. "Darījuma summu nosaka, aprēķinot uzturlīdzekļu maksājumu kopsummu par vienu gadu," skaidro A.Maldupe-Krūmiņa.

Papildus tiek aprēķināta valsts nodeva, kuras apmērs ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 1069 "Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi".

Piemērs:

Vecāki vienojas par ikmēneša uzturlīdzekļu summu 7 gadus veca bērna uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā – 30% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. 2018. gadā tie ir 129 eiro mēnesī. Attiecīgi uzturlīdzekļu maksājumu kopsumma gadā ir 1548 eiro. Vienošanos noslēdzot kā notariālu aktu, atlīdzības notāram un valsts nodevas kopsumma (ieskaitot PVN) ir 59,75 eiro.

Izmaksu aprēķins par zvērināta notāra taisītu notariālo aktu – vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem – un diviem notariālā akta izrakstiem

Uzturlīdzekļu parāda piedziņa, ja vienošanās noslēgta privātā kārtībā

Mērķis ietaupīt līdzekļus ir viens no iemesliem, kāpēc bieži vien bērna vecāki šķiroties izvēlas sagatavot vienošanos pašu spēkiem, labākajā gadījumā pie zvērināta notāra apliecinot paraksta īstumu. Salīdzinājumam: atlīdzības takse par paraksta īstuma apliecināšanu uz dokumenta, kuram ir pastāvīgu saistību raksturs, ir 10,96 eiro, valsts nodeva – 0,71 eiro par vienu dokumentu.

Taču, izvēloties šādu vienošanās formu, ir jāpatur prātā, ka privātā kārtībā noslēgtu vienošanos neatkarīgi no tā, vai ir uz šādas vienošanās pie zvērināta notāra apliecināti līdzēju paraksti vai nav, piespiedu izpildei kā notariālo aktu nodot nevar.

"Ilgtermiņā vēlme ietaupīt uz juridiskās drošības rēķina var nebūt izdevīga nevienai no pusēm."

Protams, ja puses ir noslēgušas privātu vienošanos, arī to ir pienākums pildīt. Tomēr gadījumā, ja viena no pusēm nemaksā vienošanās noteikto uzturlīdzekļu summu, tad otrai pusei nākas celt prasību tiesā par parāda piedziņu. Automātiski vai vienkāršotā procedūrā šādu parādu piedzīt nav iespējams.

Līdz ar to tas ir ilgāks un krietni sarežģītāks parāda piedziņas process, turklāt ne mazāk svarīgi atzīmēt, ka pašam parādniekam tas izmaksās daudz dārgāk, jo uz viņa pleciem gulsies tiesāšanās izdevumi. Tāpēc ilgtermiņā vēlme ietaupīt uz juridiskās drošības rēķina var nebūt izdevīga nevienai no pusēm.

Notāru padomes kopējā statistika liecina, ka sabiedrības informētībai par juridiskās drošības nozīmi viņu dzīvē ir tendence lēnām, bet stabili pieaugt. "Ja proporcija starp notariālajiem aktiem un paraksta apliecinājumiem uz privātajiem līgumiem bija 15% (akti) pret 85% (paraksta apliecinājumi), tad pagājušajā gadā kopējā tendence attiecīgi ir 20–21% pret 79–80%," atzīst Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Uzturlīdzekļi no fonda, ja nav vienošanās

Svarīgi atzīmēt, ka kopš 2017. gada 1. aprīļa ir krietni atvieglotas arī to vecāku, kuru rīcībā nav nedz tiesas sprieduma, nedz notariāla akta formā noslēgtas vienošanās par uzturlīdzekļiem, tiesības saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Ja viens no vecākiem, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, nenodrošina sava bērna uzturam vismaz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru tam no vecākiem, kura aprūpē atrodas bērns, ir tiesības uzreiz vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā un saņemt uzturlīdzekļus no fonda atvieglotā administratīvā procesa kārtībā (bez tiesas sprieduma vai notariāla akta formā noslēgtas vienošanās).

2018. gadā šādā ceļā iespējams saņemt uzturlīdzekļus bērnam no piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 23% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram (98,90 eiro), savukārt bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kā arī pilngadīgai personai līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā, 27,5% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – katram 118,25 eiro mēnesī.
 

1Ministru kabineta noteikumi Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru" atbilstoši Civillikuma 179. panta piektajai daļai paredz katra vecāka pienākumu neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa uzturēt bērnu un nodrošināt katram savam bērnam ne mazāk par minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu sasniegšanai ir 25% no valstī noteiktās minimālās algas (2018. gadā tie ir 107,50 eiro mēnesī), savukārt bērniem līdz 18 gadu sasniegšanai – 30% no minimālās algas jeb 129 eiro mēnesī.