Uzsākta virzība izmaiņām Ekonomisko lietu tiesas kompetencē

2021. gadā darbu uzsāka Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kas tika izveidota ar mērķi ātri, kvalitatīvi un efektīvi izskatīt sarežģītus komercstrīdus, ekonomiskos un finanšu noziegumus, korupcijas lietas.

ELT ietekmi cīņā pret korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pozitīvi novērtējusi gan Ārvalstu investoru padome,1 atzīstot tiesas spēju ļoti īsā laikā izskatīt lietas, gan OECD savā jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju.2

OECD norāda, ka ELT izveide ir viens no apstākļiem, kādēļ būtiski uzlabojušās maksātnespējas procedūras un sekmējusies cīņa pret korupciju un naudas atmazgāšanu.

Tāpat Ekonomisko lietu tiesa saņēmusi pozitīvu novērtējumu Eiropas Komisijas 2025. gada ziņojumā par tiesiskumu Latvijā.3 Tajā īpaši uzsvērts tiesas ieguldījums efektīvā tiesu sistēmas darbībā, neraugoties uz to, ka lietu skaits kopumā ir pieaudzis un īslaicīgi samazinājies aktīvo tiesnešu skaits, proti, ELT lietu izskatīšanas laiks bija 6,9 mēneši salīdzinājumā ar 30 mēnešiem pārējās tiesu iestādēs.

ELT kompetencē ietilpst gan civillietu, gan arī krimināllietu izskatīšana, taču pieaugošs lietu skaits rada dažādus izaicinājumus tiesas darbā, tādēļ Ministru kabinets 15. jūlijā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā un grozījumus Civilprocesa likumā, lai virzītos uz sabalansētu tiesas darbību, kas atbilstu tiesas izveides mērķim.

Plāno sašaurināt kompetenci krimināllietās

Tiesību akta projekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” anotācijā norādīts: šobrīd vairums ELT saņemto lietu ir kriminālprocesi, radot slodzi, kas ir būtiski lielāka par sākotnēji plānoto.

Tiesu darba datu portālā pieejamā statistika par ELT saņemtajām lietām 2024. gadā liecina, ka 50% no saņemto lietu skaita bijuši procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, savukārt civillietas bijušas vien 25%.

Kriminālprocesa likuma 442. panta pirmā daļa pašlaik noteic, ka ELT izskata krimināllietas par:

• masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšanu (Krimināllikuma (KL) 73.¹ panta otrā daļa);
• terorisma finansēšanu (KL 79.² panta otrā daļa);
• noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (KL 195. pants);
• neatļauta labuma pieņemšanu (KL 198. panta otrā, trešā vai ceturtā daļa);
• komerciālo uzpirkšanu (KL 199. panta otrā daļa);
• kukuļņemšanu (KL 320. panta trešā vai ceturtā daļa);
• kukuļa piesavināšanos (KL 321. panta otrā, trešā vai ceturtā daļa);
• starpniecību kukuļošanā (KL 322. panta otrā daļa);
• kukuļdošanu (KL 323. panta otrā vai trešā daļa);
• tirgošanos ar ietekmi (KL 326.¹ panta otrā daļa);
• prettiesiska labumu pieprasīšanu un pieņemšanu (KL 326.² panta otrā daļa);
• prettiesiska labuma došanu (KL 326.³ panta otrā daļa).

Taču regulējums arī paredz, ka ELT izskata krimināllietas, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai ELT. 

Tiesību akta projekta anotācijā skaidrots, ka krimināllietās, kurās apsūdzība celta pēc vairākiem pantiem, lietas piekritību ELT visbiežāk nosaka KL 195. pants, proti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Taču līdz ar to ELT ir skatījusi arī tādas krimināllietas, kas saistītas, piemēram, ar noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu apriti, nelikumīgām medībām u. tml., lai gan minētās krimināllietas pēc savas būtības neatbilst ELT kompetencei.

Tādēļ ar grozījumiem iecerēts līdzsvarot ELT noslodzi kriminālprocesos, paredzot: ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir paredzēts Krimināllikuma 195. pantā, tad ELT izskata krimināllietu tikai tādā gadījumā, ja tas paredzēts likumā tieši noteiktos pantu kopības gadījumos.

Plašāka kompetence civillietu izskatīšanā

Civilprocesa likuma 24. panta pirmā pirmā daļa paredz, ka ELT izskata šādus civiltiesiskos strīdus:

• prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;
• prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem;
• Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;
• prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;
• prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;
• prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;
• prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
• prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;
• prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tai skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību;
• prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem un prasības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (dokuments attiecas uz EEZ) pārkāpumiem;
• prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem;
• pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Ņemot vērā, ka lielāko ELT noslodzi veido kriminālprocesi, tiesību akta projekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” anotācijā uzsvērts, ka nepietiekami tiek izmantotas tiesnešu kā kvalificētu un pieredzējušu komerctiesību speciālistu zināšanas. Vērtējot civillietu un krimināllietu attiecību, kā arī sniegtās rekomendācijas, secināts, ka ELT kompetence būtu attīstāma komerctiesību un civiltiesību jautājumos. Tādēļ ar grozījumiem iecerēts papildināt ELT kompetenci civillietās, nosakot, ka ELT izskata arī:

• prasības par kapitālsabiedrības daļu vai akciju iegūšanu;
• prasības par kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu, prokūristu, dibinātāju;
• prasības par revidentu un dalībnieku nodarītajiem zaudējumiem kapitālsabiedrībai;
• prasības par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;
• komersantu prasības par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
• prasības par informācijas izsniegšanu dalībniekiem un akcionāriem;
• prasības, kas izriet no finanšu instrumentiem;
• prasības, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšana ir daļa no mērķtiecīgiem Tieslietu ministrijas pasākumiem ar nolūku stiprināt Latvijas investīciju vidi. Noņemot Ekonomisko lietu tiesai netipiskus jautājumus, tiesa varēs vēl efektīvāk pievērsties savām pamatfunkcijām – sarežģītu un nozīmīgu ekonomisko lietu skatīšanai. Investori jau šobrīd augsti vērtē Ekonomisko lietu tiesas darbu. Skaidra un prognozējama tiesu prakse vēl vairāk palielinās ārvalstu investoru uzticēšanos Latvijas tiesiskajai videi, tā aizsargājot līdzšinējās un piesaistot jaunas investīcijas mūsu ekonomikai.”

Iecerētās izmaiņas vēl jāapstiprina Saeimā

Izstrādātie grozījumi vēl jāskata Saeimā, taču iecerēts, ka tie varētu stāties spēkā 2026. gada 1. septembrī, paredzot, ka ELT iepriekš iesniegtās krimināllietas, kuru izskatīšana līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim nav pabeigtas, turpinās izskatīt ELT. Savukārt ELT kompetences paplašināšana civillietās varētu stāties spēkā 2029. gada 1. septembrī.

1 2022. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā nostāja par tiesu efektivitāti, godīgu konkurenci un investīciju aizsardzību, pieejams šeit.

2 2024. gada OECD Ekonomikas pārskats par Latviju: kopsavilkums un rekomendācijas. Pieejams šeit.

3 Pieejams šeit.