Lielākie izaicinājumi Ekonomisko lietu tiesas darbā – apjomīgās krimināllietas

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) darbu uzsāka pirms četriem gadiem – 2021. gada 31. martā. Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, kā arī ekonomisko, finanšu noziegumu un korupcijas lietu izskatīšana. Kā vērtējat ELT darbu četru gadu laikā? Vai ELT ir izveidojusies par spēcīgu komerctiesu?

ELT gadā saņem vidēji 120 civillietu, 105 ir krimināllietas ar apsūdzību, savukārt ap 200 ir procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Līdz ar to komerctiesību daļa ir diezgan maza, turklāt tā sarūk, jo krimināllietas ir ārkārtīgi apjomīgas.

Vidēji vienā lietā ir trīs apsūdzētie, 24 liecinieki un 17 sējumi. Tas ir vidējais vienas krimināllietas apjoms.

Pēc pašreizējā regulējuma, ja apsūdzētais vai aizstāvis saslimst vai neierodas, tiesnesis ir spiests lietu atlikt. Liecinieki ir atbraukuši par velti. Tādā “buksējošā” tempā esam spiesti lietu virzīt. Skaidrs, ka vienā tiesas sēdē nevar nopratināt 24 lieciniekus. Turklāt, ja ir vairāki aizstāvji un katrs lieciniekam grib uzdot jautājumus, viena liecinieka nopratināšanai nepieciešams daudz laika un sēdes mēdz būt garas.

Tādējādi nevaram šāda apjoma krimināllietas izskatīt tik ātrā tempā, kā gribētos. Tāpēc tās pamazām uzkrājas un tām vajadzīga arvien lielāka procentuālā daļa no tiesas resursiem.

Piemēram, pērn vidēji vienā civillietā tiesas sēdēs pavadītais laiks bija trīs stundas un 12 minūtes. Turpretī krimināllietā – astoņas stundas un 50 minūtes.

2023. gadā krimināllietu iztiesāšana bija vēl laikietilpīgāka – viena tiesas sēde ilga 11 stundas un 40 minūtes.

Tiesas sēdēs saistībā ar krimināllietām pavadītais laiks no divām līdz četrām reizēm pārsniedz civillietu iztiesāšanas ilgumu.

ELT izveide un tās ietekme cīņā ar korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzinīgi novērtēta OECD ekonomikas pārskatā par Latviju. Kāda ir četros gados izskatīto lietu bilance?

Laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam ELT saņemtas un ierosinātas 503 civillietas, saņemti 797 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu un 409 citas krimināllietas.

Minētajā laika periodā izskatītas 396 civillietas, 649 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu un 304 citas krimināllietas.

Kādi ir lietu izskatīšanas termiņi?

2024. gadā vidējie izskatīšanas termiņi civillietām bija 7,7 mēneši, prognoze 2025. gadam – 8,5 mēneši.

Procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu vidējie termiņi bija 6,1 mēnesis, prognoze šim gadam – 7,5 mēneši.

Citām krimināllietām (ieskaitot vienošanās kārtībā) vidējie izskatīšanas termiņi bija 7,7 mēneši, prognoze 2025. gadam – 10,1 mēnesis.

Pirms vairākiem gadiem intervijā LV portālam teicāt, ka nelielas bažas rada izaicinājums nākotnē, proti, tuvākajos divos gados varētu ienākt apmēram 1000 lietu no “ABLV Bank” likvidācijas, ar nerezidentu kontiem saistītās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietas. Vai attiecīgās lietas ir ienākušas un izskatītas? Kā ELT ir tikusi galā?

Toreiz ļoti daudz “ABLV Bank” klientu lietu atradās vēl tikai auditoru izvērtējuma stadijā un vairāki šobrīd aktīvie kriminālprocesi nebija pat uzsākti. Līdz ar to mums sākotnēji nebija pieejami dati un nācās paļauties tikai uz bankas likvidācijai tuvāk stāvošo personu minējumiem, cik liela daļa no nerezidentu kontiem varētu nonākt līdz kriminālprocesam.

Šobrīd varu apgalvot, ka no visiem ELT iepriekšējos gados izskatītajiem procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu vairāk nekā 400 bija saistīti ar “ABLV Bank”. Neizskatīto lietu ir aptuveni 100.

“ABLV Bank” likvidācija tuvojas beigām. Gada, maksimāli divu gadu, laikā šīm lietām vajadzētu samazināties, “iziet no aprites”.

Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību” norādīts: “Vērtējot kopumā nolēmumu stabilitātes rādītāju ar pārējām vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesām, secināms, ka ELT nolēmumu stabilitātes rādītājs ir augstāks par vidējo līmeni valstī.” Pēc ELT darbības pirmā pusgada intervijā LV portālam sacījāt, ka stabilitātes rādītājs ir 70% un jūsu mērķis būtu 80%. Kāds ir ELT stabilitātes rādītājs?

Statistika par 2021.–2024. gadu ataino, ka, piemēram, civillietās no 98 apelācijas kārtībā izskatītajiem spriedumiem 66 gadījumos taisīts analogs spriedums (67%), 11 spriedumi grozīti, bet 21 gadījumā taisīts pretējs spriedums. Es vēlētos vismaz par dažiem procentiem vairāk, taču uz kopējā fona tas objektīvi ir pat ļoti labs rādītājs.

Procesos par noziedzīgi iegūtu mantu no 281 nolēmuma 233 atstāti negrozīti (83%), pieci daļēji atcelti, bet 43 atcelti pilnībā.

Savukārt krimināllietās no 52 spriedumiem 16 atstāti negrozīti (31%), 19 daļēji atcelti, bet 17 atcelti pilnībā. Šajā lietu kategorijā aina nešķiet spoža, tomēr tai ir stabila tendence uzlaboties, jo 2024. gadā negrozīti atstāti jau 43% spriedumu.

Turklāt lielais daļēji grozīto spriedumu skaits bieži vien saistīts ar apgabaltiesas atšķirīgo viedokli par piemērojamo sodu, kas norāda – būtu noderīgas skaidras vadlīnijas sodu izvēlē. Citādi sprieduma rezultātu konkrētajā aspektā, iespējams, daudz lielākā mērā nekā citos ietekmē tiesnešu subjektīvais viedoklis.

Runājot par atceltajiem spriedumiem, daļa vainas ir tajā, ka nevienam no tiesnešiem pirmajos gados nebija iepriekšējās pieredzes krimināllietās, tādēļ ir pieļauta arī viena otra muļķīga kļūda.

Tomēr ir arī liela daļa lietu, kuru iznākumā fundamentāli nepiekrītam apelācijas instances tiesai. Ceram, ka ilgtermiņā prakse attīstīsies citā virzienā.

Ārvalstu investoru padome un uzņēmēji ir pozitīvi izteikušies par ELT kā pirmās instances tiesas darbu šo četru gadu laikā. Lai attīstītos uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, bija svarīga komerctiesas izveide. Taču visvairāk procesu izskatāt par noziedzīgi iegūtu mantu. Kā jūs vērtējat, uz kuru pusi tiesai būtu jāvirzās?

ELT izskata tās lietas, kas ir saņemtas. Tiesai nav iespēju izvēlēties. Likums nosaka lietu piekritību (2021. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā un izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar ko noteica piekritīgās lietu kategorijas, kuru izskatīšana ir ELT kompetencē; šeit – red. piez.).

Tā ir sagadījies, ka krimināllietu un procesu par noziedzīgi iegūtu mantu skaits ievērojami pārsniedz komerclietu daudzumu.

Attiecībā uz kapacitāti pašlaik lielāko slodzi rada krimināllietas, kaut arī to ir vismazāk, proti, tikai 100 lietu gadā. Tomēr tām nepieciešams visvairāk resursu.

Kuras lietas uzskatāt par lielākajiem izaicinājumiem ELT darbā?

Tās ir apjomīgās krimināllietas, kur ir predikatīvie noziegumi* kombinācijā ar noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju. Minētās lietas apjoma ziņā ir vislielākās, tajās ir visvairāk iesaistīto personu – apsūdzēto, liecinieku. Konkrētās lietas prasa visvairāk tiesas sēžu laika. Spriedumu motivāciju esmu rakstījis 70–80 stundas!

Piemēram, svarīgi raudzīties uz saprātīgu termiņu ievērošanu lielajā “ABLV Bank” krimināllietā. Tajā ir uzsākts piespiedu ietekmēšanas līdzekļa process pret banku un tiek apsūdzētas bankas amatpersonas.

Kā otru varu minēt vienu cilvēku tirdzniecības lietu ar 140 cietušo. Attiecīgajā lietā kombinācijā ar cilvēku tirdzniecību ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Vai ir kādi faktori, kas kavē lietas ātru un efektīvu izskatīšanu? Piemēram, iepriekš teicāt, ka diezgan bieži procesi par noziedzīgi iegūtu mantu tiek nodoti tiesai pēdējā brīdī, pirms izbeidzas maksimālais likumā atļautais mantas aresta termiņš.

Vislielākās problēmas rada apsūdzēto vai aizstāvju neierašanās tiesā. Daži advokāti ir ļoti noslogoti – reizēm četru mēnešu laikā nav iespējams atrast brīvu “logu”, lai ierastos tiesas sēdē. Tas ļoti kavē lietas virzību. Par šo situāciju jau sen tiek runāts. Visos līmeņos akcentēts, ka tā ir problēma.

Tāpat lietas ātru un efektīvu izskatīšanu kavē apjomīgo krimināllietu skaits. Jau minēju, ka vidēji vienā lietā ir trīs apsūdzētie, 24 liecinieki un 17 sējumi. Šādu lietu ELT atlikumā ir 100.

Tātad uz desmit tiesnešiem ir desmit tāda apjoma krimināllietu, 170 sējumu katram tiesnesim! Turklāt tiesnesim ir procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, kuru skaits ir divreiz lielāks, kā arī civillietas.

Izaicinājums ir arī procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, jo statistika par pēdējiem gadiem (2023. un 2024. gadu) un arī šī gada sākums atspoguļo, ka izmeklētāju lūgumu 70% gadījumu neapmierinām. Tas nozīmē: noteiktu iemeslu dēļ izmeklētājs tiesnesi nav pārliecinājis, ka pierādījumi ir pietiekami, lai arestēto mantu konfiscētu.

Vienlaikus attiecīgais izbeigto procesu skaits norāda uz sistēmiskām problēmām izmeklēšanas kvalitātē vai tajā, kā ir sagatavots ierosinājums tiesai.

Pierādījumi ir tik vāji, ka tiesa ir spiesta strādāt ar procesiem un lielāko daļu – izbeigt. Šajā situācijā tiesas resursi tiek tērēti diezgan nelietderīgi.

Vai ar vāju izmeklēšanu saskaraties jau sen?

Tie ir 2023., 2024. un šī gada dati. Pirms tam (2021. un 2022. gadā) bija otrādi – 70% lietu noslēdzās ar mantas konfiskāciju.

Izmaiņas statistikā notika 2022. un 2023. gada mijā. Toreiz, 2022. gada 3. novembrī, stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas lietas dalībniekiem atļāva iepazīties ar visiem materiāliem. Minēto nosaka Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtā daļa.

Pirms tam izmeklētājs pats norādīja, ar kādiem dokumentiem apsūdzētais drīkst un ar kādiem nedrīkst iepazīties. Iespējams, tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc ir uzlabojušās arestētās mantas īpašnieku izredzes uzvarēt tiesas procesu.

Tomēr, pārrunājot ar tiesnešiem, un arī paša subjektīvā pieredze liecina, ka vairāki procesi ir izmeklēti nekvalitatīvi, nav izmantotas visas saprātīgās iespējas iegūt pierādījumus.

Vēl viens potenciālais iemesls nekvalitatīvi izmeklētajām lietām: izmeklētāji baidās izbeigt lietas, kurās arestēta liela manta, bet nav pierādījumu par tās noziedzīgo izcelsmi. Viņi negrib uzņemties atbildību izbeigt procesu, tāpēc mēģina to pārlikt uz tiesas pleciem – pateikt, ka nav pierādījumu mantas noziedzīgai izcelsmei.

21. februārī tieslietu ministre, tiekoties ar ELT, norādīja, ka interese par ELT un tās iespējamo kompetences paplašināšanu no Eiropas Komisijas puses izrādīta saistībā ar “Rule of Law” 2024. gada ziņojumu. Tikšanās laikā Inese Lībiņa-Egnere akcentēja, ka nepieciešams uzsākt ELT kompetences paplašināšanu ar jaunām civillietu kategorijām, kā arī nodrošināt, lai ELT tiktu skatīti tādi kriminālprocesi, kas atbilst konkrētās tiesas izveides mērķim. Kādas jaunas civillietu kategorijas un kriminālprocesi ELT nākotnē būtu jāizskata?

Pirms aptuveni gada tika iezīmēts, kādas Tieslietu ministrijas ieskatā varētu būt potenciālās civillietu un krimināllietu kategorijas, kuras ELT izskatītu nākotnē.

Lai varētu uzņemties jaunas lietas, noteikti vajadzētu papildu tiesnešu vietas. Esošajā situācijā katru gadu pieaug neizskatīto lietu atlikums.

Pirmajos tiesas darbības gados man bija sajūta, ka esam vēl jauni, pielāgosimies un darbs kļūs efektīvāks. Pētījumi liecina, ka piecu gadu laikā cilvēks kļūst par ekspertu savā jomā un vēl tālāku izaugsmi ir grūti sagaidīt. Līdz ar to tuvojamies brīdim, kad vairs nav gaidāms, ka būtiski pieaugs mūsu kapacitāte.

Ir tas, kas ir. Skatām lietas, cik to varam izdarīt, un esam apguvuši trikus, kā maksimāli ātri “dzīt” lietu uz priekšu. Nav paredzams, ka esošajā sastāvā ar desmit tiesnešu skaitu varētu izskatīt tik daudz lietu, cik pašlaik ienāk, nerunājot par to, ka ELT tiktu nodotas papildu kompetences. Tātad jebkurā gadījumā, ja tiesai nodos papildu lietu kategorijas, būs vajadzīgi vairāk tiesnešu.

Iespējamās lietu kategorijas, kuras ELT nākotnē varētu izskatīt, ir liela apmēra prasības komercdarbībai nozīmīgos jautājumos, piemēram, apjomīgi industriālie līgumi, prasības par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, informācijas izsniegšanu dalībniekiem un akcionāriem, kapitālsabiedrību akciju vai daļu piederību, kas izriet no atsavināšanas līgumiem.

Tāpat komerclietas varētu skart kapitālsabiedrības valdes, padomes locekļu, prokūristu, dibinātāju, revidentu un dalībnieku nodarītos zaudējumus tai.

Tie ir mūsu ierosinājumi. Konkrētās lietas varētu būt ELT piemērotākās un raksturīgākās, atbilstošas tiesas būtībai.

Vai esat runājuši par tiesneša amata vietu skaita palielināšanu, ņemot vērā, ka jau tagad krājas nodotās lietas?

Pašreizējā situācijā esam prasījuši papildu četras tiesneša amata vietas. Tas patlaban tiek risināts Tieslietu padomē. Ņemot vērā esošo lietu daudzumu, padomes sekretariāts kā iespējamo papildu tiesnešu skaitu min divus.

Paralēli jāatrisina divi jautājumi: cik tiesnešu ir nepieciešams esošo lietu izskatīšanai un cik tiesnešu būtu vajadzīgs jauno kategoriju lietu izskatīšanai. Būtu pareizi minēto risināt kompleksi.

Mans redzējums: kapacitātes jautājumu vajadzētu risināt reizē ar kompetences paplašināšanu. Papildu divi tiesneši neatrisinātu ELT problēmu saistībā ar specializēšanos nozarēs. Tiesnešu skaits joprojām būtu pārāk mazs, lai varētu kvalitatīvi specializēties attiecīgajās nozarēs. Piemēram, četri tiesneši specializētos. Kas notiktu, tiklīdz kāds aizietu atvaļinājumā vai būtu slims? Ja paliktu divi tiesneši, nedarbotos pat nejaušības princips lietu sadalē.

Domāju, ka krimināllietās būtu jāspecializējas vismaz sešiem tiesnešiem.

Iepriekš intervijā LV portālam esat apgalvojis, ka ELT nākotnē redzat kā “vidēja izmēra Latvijas tiesu, kurā strādā 20–30 tiesnešu. Tas arī palīdzētu atslogot citas tiesas”. Vai ir virzība uz šādu vidēja izmēra Latvijas tiesu?

Vidēja izmēra tiesa jāveido pakāpeniski. Nav iespējams uzreiz dubultot tiesnešu skaitu un iedot jaunu lietu kategoriju daudzumu.

Tikšanās laikā ar tieslietu ministri esat runājuši par to, ka tuvākajā nākotnē nepieciešams rast risinājumu arī tiesas infrastruktūras uzlabošanai, paplašinot darbam nodotās telpas Mazajā Nometņu ielā 39. Kāda būtu tālākā ELT darba vides uzlabošana?

Ar Tieslietu ministriju tika apspriests jautājums nodot ELT rīcībā papildu telpas Mazajā Nometņu ielā 39. Darba vidi noteikti vajadzētu uzlabot. Tiesas kanceleja strādā nepiemērotos apstākļos – mazā desmit kvadrātmetru telpā –, kur sēž trīs darbinieki un viņiem nav pat loga. Gaisa apmaiņa ir ļoti ierobežota.

Tāpat arī atsevišķos darbinieku kabinetos ir pārapdzīvotība – seši vai septiņi cilvēki spiesti kopā sēdēt salīdzinoši mazā telpā. Tas traucē koncentrēties darbam, it īpaši, ja zvana lietu dalībnieki.

Darba apstākļi kolēģiem nav tādi, kurus es pats kā darbinieks gribētu. Tiesai nav normālu arhīva telpu.

Turpretī tiesnešiem sūdzēties nav iemesla, jo katram ir savs kabinets.

* Predikatīvs nodarījums – jebkurš noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā tiek iegūti noziedzīgi līdzekļi.